Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. marts, 2015
Drukāt

Sākas Frankofonijas dienas Latvijā

Foto: LETAFoto: LETA

Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais (no kreisās) un Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti.

Rīgā un citviet Latvijā sākušās tradicionālās Frankofonijas dienas, kuru laikā norisināsies vairāki pasākumi, tostarp filmu festivāli, konferences, kultūras un izglītības aktivitātes, aģentūra BNS uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti otrdien norādīja, ka franču valoda un kultūra Latvijā kļūst aizvien izplatītāka un atpazīstamāka. “Frankofonās dienas ilgs trīs nedēļas. Franču valoda Latvijā kļūst aizvien izplatītāka. Ir ļoti liela konkurence starp valodām un [lai arī Latvijas] iedzīvotāju skaits nepalielinās, taču palielinās to iedzīvotāju skaits, kas runā franciski. Tas nav tikai Rīgā. Šajā pēcpusdienā man ir jādodas uz Daugavpili, un arī tur ir jaunieši, kas runā franciski,” atzina Viskonti.

Daļa Latvijas jauniešu vēlas mācīties franču valodu gan tādēļ, ka tā ir ļoti poētiska, gan arī Latvijas aktivitātes dēļ Eiropas Savienības (ES) institūcijās, kur tā ir viena no darba valodām. “Šajā valodā runā 80 valstīs, un ir gandrīz 180 miljoni cilvēku, kas to pārvalda. Man šķiet, ka Latvijā to var izskaidrot arī tā, ka Latvijas atbildīgās amatpersonas to uzsver arī uz starptautiskās skatuves,” teica Francijas vēstnieks.

Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Eduards Stiprais savukārt norādīja, ka mūsdienās Frankofonijas telpa saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ES Padomē ir aktīva savienības iesaiste globālu jautājumu risināšanā, tādēļ, ņemot vērā vēsturiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, prezidentūra īpašu uzmanību pievērš Eiropas sadarbībai arī ar dienvidu kaimiņiem. “Situācija ES dienvidu kaimiņu reģionā ir cieši saistīta ar situāciju Frankofonajā telpā,” uzsvēra Stiprais.

ĀM politiskais direktors arī atzīmēja Francijas lomu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. “Mūs vieno ideja par Eiropu, kas balstīta uz kopīgām vērtībām – labklājības un drošības nodrošināšanu mūsu iedzīvotājiem. Augstu novērtējam vairāku Frankofonijas valstu piedalīšanos gaisa telpas patrulēšanā, kā arī kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumu mūsu reģionā,” teica Stiprais.

Frankofonijas dienu mērķis ir veicināt interesi par frankofonijas valstu kultūru un franču valodas apguvi, kā arī iepazīstināt sabiedrību ar frankofoniju un tās izpausmes formām – mūziku, literatūru, zinātni, kinomākslu, teātri un citām jomām.

Frankofonijas dienu ietvaros no 20. līdz 24. martam Rīgā, kinoteātrī “K-Suns”, klubā “Nabaklab” un Latvijas Lauksaimniecības universitātē norisināsies Frankofono filmu festivāls. Tā ietvaros tiks demonstrētas Francijā, Kanādā, Šveicē, Beļģijā, Ungārijā, Grieķijā un Čehijā tapušas filmas. Tāpat Frankofonijas dienu ietvaros paredzēts organizēt franciski runājošo Āfrikas zemju kino festivālu, kas norisināsies no 27. līdz 29. martam.

Martā iecerēts rīkot arī vairākas zinātniskas konferences. Piemēram, Kanāda Latvijā organizēs konferenci par arhitektūru, bet Beļģija – par komiksiem, jo šajā valstī komiksu kultūra ir plaši attīstīta, norādīja Viskonti. Tāpat tiks rīkoti pasākumi, kas būs paredzēti mazākajiem apmeklētājiem. Francijas vēstnieks vērsa uzmanību arī uz to, ka Frankofono dienu pasākumi norisināsies ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Daugavpilī un citās pilsētās.

Latvijā daudzi šā gada Frankofonijas dienu kultūras un valodas pasākumi tiks veltīti “Radošuma Frankofonijas” tematikai, īpaši pievēršoties kultūru daudzveidībai un starpkultūru dialogam. Ar Francijas vēstniecības un Francijas institūta iesaisti, sadarbojoties ar dažādām Latvijas institūcijām un mācību iestādēm, tās kopīgi rīko frankofono vēstnieku grupa, tostarp Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Grieķijas, Kanādas, Moldovas, Šveices un Ungārijas vēstniecības. Ārlietu ministrs ir Latvijā notiekošo pasākumu patrons jau piekto gadu.

Latvija kļuva par Starptautiskās Frankofonijas organizācijas dalībvalsti ar novērotāja statusu 12.Frankofonijas valstu un valdību vadītāju samitā Kvebekā, Kanādā, 2008. gada 17.-19. oktobrī. Pašlaik organizācijā ietilpst 80 valstu: 54 pilntiesīgās dalībvalstis un valdības, kā arī trīs asociētās valstis un 23 valstis ar novērotāja statusu. Ģeogrāfiski tās aptver Eiropu, Rietumāfriku, Centrālo Āfriku un Indijas okeāna reģionu, Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus, Amerikas un Karību reģionu, Āzijas un Klusā okeāna reģionu.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+