Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. jūlijs, 2014
Drukāt

Sāks darbu inovācijas stratēģiskā padome

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Nākamnedēļ notiks pirmā Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēde, kuru vadīs Ministru prezidente Laimdota Straujuma un kurā darbosies pieci ministri, Valsts kancelejas direktore, Latvijas Pašvaldību savienības, Darba devēju konfederācijas, Tirdzniecības un rūpnīcas kameras un augstskolu pārstāvji, kā arī paši zinātnieki. Iecerēts, ka padome būs kā sadarbības platforma starp valsts pārvaldi, zinātniekiem, uzņēmējiem, pētniecības finansētājiem. Zinātnes jomā strādājošie cer, ka šī padome beidzot ne tikai sadzirdēs pētnieku vajadzības, bet arī ņems tās vērā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis stāsta, ka pirms pirmās sēdes zinātnieki tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai apspriestu stratēģiskās padomes pirmās sēdes darba kārtību. O. Spārītis sacīja, ka nu beidzot zinātnes joma vairs nebūšot atkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas kaprīzēm, bet būšot līdzvērtīgs partneris.

Zinātnieki cer, ka padomes darbošanās veicinās mērķtiecīgu pētniecisko iekārtu iegādi, kam paredzēts tērēt Eiropas struktūrfondu finansējumu – aptuveni 60 miljonus eiro. Jaunas iekārtas nepieciešamas tāpēc, ka Latvijā trūkst aprīkojuma, kas vajadzīgs zināšanu pārnesei: lai zinātniskos atklājumus attīstītu līdz stadijai, kad varētu ražot produktu.

Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs skaidro: ķīmiskie procesi lielos vielu apjomos mēdz notikt citādi nekā mazos. Līdz ar to tas, kas izdodas viena litra kolbā, var neizdoties 600 litros vielas. Lai pārbaudītu, vai atrastā zāļu formula der arī rūpnieciskai ražošanai, vajag, piemēram, 600 litru ietilpīgus reaktorus, kas maksā vairākus simtus tūkstošus eiro.

Šādām iekārtām būtu jābūt publiski pieejamām: lai tās var izmantot katrs, kurš vēlas attīstīt savu atklājumu, un katram institūtam vai uzņēmumam nebūtu jāiegādājas savas iekārtas. Lai pilnībā iegādātos nepieciešamo aprīkojumu zināšanu pārnesei vai, zinātnieku valodā runājot, tehnoloģiju attīstības un inovācijas infrastruktūru, būtu vajadzīgi 200 miljoni eiro. Tā kā tik liela summa šobrīd nav pieejama, esošais finansējums jātērē prātīgi. Tāpēc viens no stratēģiskās padomes uzdevumiem būs izlemt, kādu iekārtu iegāde dos vislielāko atdevi. Iepriekšējā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā jau tika iegādātas iekārtas pētniecībai, taču saskaņā ar toreizējiem finansēšanas noteikumiem šīs iekārtas nevar izmantot komerciāliem nolūkiem. Paļauties uz to, ka komercsektors pats varētu radīt inovācijas, nevar. Jo arī Latvijas uzņēmumi lielākoties nav tik turīgi, lai iegādātos nepieciešamās iekārtas. Turklāt komercsektorā strādā tikai 8,7 procenti no visiem Latvijas zinātniekiem. Salīdzinājumam: Somijā vairāk nekā puse no visiem valsts zinātniekiem strādā uzņēmumos. Zinātnieki uzskata: stratēģiskajai padomei būs jārunā arī par zinātnes finansējumu. Valdība sola, ka līdz 2020. gadam tas būs 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Tajā pašā laikā IZM jau tagad prognozē, ka šādu līmeni neizdosies sasniegt.

Akadēmiķis Elmārs Grēns saka: “Es gan jau esmu bijis vienā stratēğiskā padomē, kas beidzās ar fiasko. Tāpēc arī par šo padomi neesmu pārāk liels optimists.” Paredzēts, ka padomes sēdes notiks ne retāk kā ik pa trim mēnešiem.

Fakti


Ieguldījumi augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūrā Baltijas valstīs no 2007. līdz 2013. gadam:
 Latvija – 243 miljoni eiro
 Lietuva – 600 miljoni eiro
 Igaunija – 470 miljoni eiro

Iecerētie tehnoloģiju attīstības un inovāciju virzieni Latvijā: funkcionālie materiāli, bioekonomika, medicīna un farmācija, viedās inženierzinātnes, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, enerģija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+