Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. augusts, 2012
Drukāt

Saldējuma izvēlē priekšroka garšai

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Lietainā vasara nobremzējusi aukstā garduma tirgus izaugsmi
. Saldējuma piedāvājums Latvijā kļūst aizvien kvalitatīvāks, cenas un arī patēriņš kāpj, tirgū ienāk jauni dalībnieki. Cilvēki aizvien vairāk izvēlas baudīt no dabiskām izejvielām gatavotus aukstos gardumus, tie ir svarīgākie ekspertu secinājumi par tendencēm Latvijas saldējuma tirgū.

 

Kas nosaka izvēli

Koncernā “Food Union” ietilpstošās a/s ” Rīgas piena kombināts” jūlijā pasūtītā aptauja rāda, ka saldējuma izvēlē pircējiem vissvarīgākais nosacījums ir produkta garša, kvalitāte un dabiskais sastāvs. Tos par izšķirošiem saldējuma pirkšanā nosauca attiecīgi 98%, 90% un 87% “Omnicom Media Group” veiktās aptaujas dalībnieki, kurā piedalījās 1024 cilvēki vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Zemās pirktspējas situācijā svarīgs nosacījums saldējuma pirkšanā 75% Latvijas cilvēku ir zema cena, ērts iepakojums ietekmē 67% pircēju izvēli, bet fakts, ka produktu ražo Latvijā, – 57% aptaujāto pircēju izvēli. Aptaujā arī secināts, ka par dabisku 56% respondentu atzinuši saldējumu, kura ražošanā izmanto pienu, krējumu, sviestu un svaigu augļu gabaliņus vai sulu. Savukārt nedaudz vairāk kā viena trešdaļa cilvēku uzskata – dabiskam saldējumam varētu pievienot arī garšas uzlabotājus, E vielas un konservantus.

Cits pētījums, ar kuru iepazīstināja a/s “Premia FFL” valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš, rāda, ka pircējiem vissvarīgākais nosacījums saldējuma izvēlē ir tā garša (72% respondentu), tālāk tiek nosauktas dabiskas izejvielas (37% respondentu) un saldējuma pieejamība veikalos (30% respondentu). “Lai arī saldējuma cena ir svarīga, tomēr pircējiem vēl svarīgāk ir, lai saldējums ir kvalitatīvs. 
Tā kā saldējums netiek uzskatīts par pirmo nepieciešamības preci, tad tikai trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir ļoti svarīgs lēmums par to, kuru porciju vai ģimenes saldējumu zīmolu pirkt,” teic A. Kļaviņš.

 

Našķi – kvalitatīvāki

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un “Veselības centra 4” diētas ārste Laila Meija uzsver – saldējums noteikti ir jāuztver kā našķis, nevis pamatēdiens. Viņa teic, ka pēdējā gada laikā, visticamāk, sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu spiediena dēļ ir uzlabojies saldējumu sastāvs. Proti, tajos aizvien vairāk ir dabisko izejvielu – piens, saldais krējums un augļi. Mazāk tiek ražoti saldējumi ar daļēji hidrogenizētiem augu taukiem, kas samazina labā un palielina sliktā holesterīna daudzumu asinīs, kā rezultātā būtiski palielinās sirds slimību risks. L. Meija arī piebilst – augu tauki saldējumu padara krēmveidīgāku, tas tik ātri nekūst. Diētas ārste rosina pētīt saldējuma etiķeti, jo nereti tā nosaukumā ietvertie vārdi, piemēram, “dabisks”, neatbilst īstenībai. Tāpat svarīgi būtu ēst produktus ar iespējami mazāk tā saucamajām E vielām. “Cilvēkiem ar paaugstinātu svaru un palielinātu holesterīna daudzumu asinīs īsta krējuma saldējumu ieteiktu baudīt iespējami retāk, vien īpašos gadījumos. Savukārt saldētajā sulā un sorbetā ir mazāk kaloriju un nav tauku,” tā L. Meija.

 

Saldejums5__TS_10Ko izvēlas visvairāk

A/s “Rīgas piena kombināts”, vislielākās Latvijas saldējuma ražotnes (šā uzņēmuma ražoto saldējumu īpatsvars tirgū veido 37 – 40%), vadītājs Dmitrijs Dokins teic, ka Latvijas saldējuma tirgus līderis ir “Karlsons”. “Tas ir interesants fakts, jo šis saldējuma veids – batoniņš – tirgū dominē tikai valstīs ap Baltijas jūru. Piemēram, Krievijā un NVS valstīs populārāki ir saldējumi uz kociņa vai vafeļu glāzītē. “Pols” vēsturiski ir viens no populārākajiem saldējumiem Latvijā un vispieprasītākais saldējumu uz kociņa segmentā, savukārt “Tio” ir pieprasītākais saldējums vafeļu glāzītē,” tā D. Dokins. Viņš piebilst, ka cilvēki dod priekšroku vietējiem ražotājiem un pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc dabiskiem, krēmīgiem saldējumiem. Tirgus Latvijā ir tradicionāls ‒ tas nozīmē, ka gadu gaitā tendences nav būtiski mainījušās.

Veikalu tīkla “Maxima” sniegtā informācija rāda, ka “Karlsons” šokolādes glazūrā ar 100 ml tilpumu bija trešais vispieprasītākais saldējums pēdējo divu mēnešu laikā. Visvairāk šā tīkla veikalos cilvēki pirka divus citus Rīgas piena kombinātā ražotos aukstos gardumus – “Optima plombīru” ar 120 ml tilpumu un šokolādes saldējumu “Tmarket” (tilpums arī 120 ml). Aptuveni 80% no pārdotā saldējuma šajā veikalu tīklā ir Latvijā ražotais aukstais našķis. Tā pēdējos divos mēnešos no 20 visvairāk pārdotajiem saldējumiem 17 bija ražoti Latvijā. “Iki” veikalos pārdoto Latvijā ražoto saldējumu īpatsvars ir 57%.

Veikalu tīkla “Rimi” preses sekretāre Dace Valnere un A. Kļaviņš uzsver – cilvēki visvairāk iecienījuši saldējumu ar klasisko garšu, tostarp ar vaniļas, šokolādes un karameļu garšu. D. Valnere izpētījusi, ka plombīra sastāvā ir līdz 15% saldā krējuma, krējuma saldējumā tā īpatsvars nepārsniedz 10%, bet piena saldējumā ir līdz 3,5% tauku, turklāt šim saldējumam pievieno augu taukus.

Pēc a/s “Premia FFL” datiem, no šā ražotāja produktiem visiecienītākie saldējumi ir “Klasika Gotiņa” krējuma saldējums ar karameļu pildījumu piena – riekstu glazūrā, “Klasika” krējuma saldējums vafeļu konusā un “Premia” vaniļas krējuma saldējums ar arbūzu sulu.

 

Ir arī nišas produkti

Šogad aprit pieci gadi, kopš SIA “Rozīne” – neliels uzņēmums Skrīveros – piedāvā mājās ražotu saldējumu bez jebkādiem uzlabotājiem. Uzņēmuma īpašniece Lelde Sotniece stāsta, ka aizvien darbojas saldējuma mašīna, kas gatavo 10 l saldējuma stundā. Ir pieaudzis pircēju un saldējuma šķirņu daudzums – pavisam piecos gados izmēģināti 80 veidi, tomēr Sotnieku ģimene aukstā garduma gatavošanā jo-
projām turēsies pie principa – nekādu mākslīgu uzlabotāju. Šajā gadā SIA “Rozīne” atvērtajā kafejnīcā Antonijas ielā ik dienu var baudīt aptuveni 20 dažādas saldējuma šķirnes, tostarp mārrutku, biezpiena, alus, ķirbju, smiltsērkšķu un citus. Patlaban Skrīveru “Mājas saldējumu” regulāri var baudīt arī vēl vairākās Rīgas kafejnīcās. “Interesanti, ka piecu gadu laikā, kopš darbojamies, industriāli ražoto saldējumu cena vairākās tirdzniecības vietās ir apsteigusi mūsu saldējuma cenu,” piebilst uzņēmēja. Viņa neslēpj, ka Skrīveros gatavotā saldējuma cena ir vidēji 85 santīmi par 100 gramiem. Jāatceras, ka lielražotāji nereti savu produktu pārdod pēc tilpuma vienībām (litros un mililitros), kas nozīmē pat divas reizes mazāku saldējuma daudzumu.

Dabisko saldējumu grupā darbojas arī SIA “Rāmkalni”, kas tāpat piedāvā vairākus bez uzlabotājiem gatavotus saldējumus. Tiesa gan, lielajos iepakojumos, kas nopērkami lielveikalos.

 

Saldejums3_TS_10Tirgus 
tonnās un naudā

Ražotāji uzsver, ka visā pasaulē ir vērojama tendence izvēlēties uz vietas konkrētajā valstī ražotos saldējumus. Šis gads gan aukstās vasaras dēļ saldējuma ražotājiem nesola īpaši lielu peļņu. A. Kļaviņš stāsta, ka šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu gadu agrāk pārdotā saldējuma daudzums samazinājās par 6%. Visticamāk, samazinājuma tendence būs arī trešajā ceturksnī. “Saldējums ir ienesīgs produkts. Ne velti Rīgas piena kombināts jaunajās iekārtās, kas sāka darboties vasaras sākumā, ieguldīja 8,4 miljonus latu,” uzsver D. Dokins.

Viņa vadītā saldējuma fabrika jūlijā ražoja 800 tonnas aukstā garduma, tostarp 90% procentus no šā daudzuma pārdeva Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka saldējuma tirgus Latvijā 2010. gadā bija 9 499 200 litru liels, bet, izteikts naudas izteiksmē, tas pārsniedza Ls 10 300 000. Pirms krīzes šie rādītāji bija vismaz par 25% labāki. A. Kļaviņš gan atzīst, ka mūsu valstī gada laikā apēd 8000 tonnu saldējuma.

Savukārt aukstā garduma patēriņš valstī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, pērn nesasniedza četrus litrus (3,93 l, sk. uzziņu) un arī bija mazāks nekā treknajos gados. Piemēram, 2007. gadā viens mājsaimniecības loceklis vidēji apēda 4,40 litrus saldējuma. Ražotāju sniegtā informācija par patēriņu gan ir lielāka. Visticamāk, tāpēc, ka tajā iekļauts arī tūristu patērētais saldējuma daudzums.

Latvijā četri lielākie saldējuma tirgus dalībnieki pārdod aptuveni 75% no visa saldējuma. Šie tirgus dalībnieki ir “Premia FFL” (“Premia Foods” meitas uzņēmums Latvijā), Rīgas piena kombināts, “Unilever” (nesen nopirka “‘Ingman”, kas darbojas Latvijā) un “‘Rūjienas saldējums”. Tātad lielākie tirgus dalībnieki ir galvenokārt citu valstu kapitāla pārstāvji. Vēl 15% lielu īpatsvaru tirgū veido privāto zīmolu produkti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+