Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. februāris, 2015
Drukāt

Sarkano partizānu “varoņdarbi” Kurzemē 1944. – 1945. gadā (20)

SarkPartizani1943

Tuvojoties Otrā pasaules kara beigu 70. gadskārtai, ir vērts ne tikai aizdomāties par tās pieminēšanu Rīgā, Maskavā vai Londonā, bet arī atcerēties kara pēdējos mēnešus Kurzemē. Savulaik noklusēta un daudziem vēl šodien maz zināma kara vēstures sastāvdaļa ir padomju kaujinieku terors un vēršanās pret Kurzemes civiliedzīvotājiem. Ilgus pēckara gadus šī bandītiskā darbība tika uzskatīta par padomju partizānu kustību, pat nekautrējoties apgalvot, ka tā ir saņēmusi plašu tautas atbalstu. Tomēr mūsdienās apzinātie kara un pēckara dokumenti, un laikabiedru sniegtās liecības daudzus no padomju kaujinieku “varoņdarbiem” liek saukt par kara noziegumiem, turklāt to vaininieki lielākoties tā arī ir palikuši nesodīti.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Abpusēji.

  2. Par laiku no 1935. līdz 1975.gadam Jelgavā, Kurzemē un Rīgā varat izlasīt Ingridas Karstās grāmatā “Mīlestība caur Jelgavas liesmām”.

  3. Krievs formā gandrīz vienmēr uzvedies kā zvērs-slepkavojis,laupījis,izvarojis.

  4. zinam, zinam slaveno teicienu daj požratj

  5. shaut , kaa trakus sunus to komunstu seergu

  6. PSRS sastāva Latvija nonāca ar tobrīd valdošās,apvērsuma rezultatā varu sagrābušas elites, tiešu līdzdalības.Šļupsti par to ka viņi tā nav domajuši un kā.mazi bērni apmāniti ir debīli un tagad tiek izmantoti lai attaisnotu savu darbību otru okupantu pusē.Smieklīgakais ir tas ,ka tiek mēģināts pat tautas folklorā apdziedātos latviešu apspiedējus, padarīt par atbrīvotājiem.Ir arī zinams ka latviešu bauriem ieročus iedeva tikai sākoties pseidoatbrīvotaju totālai sakāvei.Informācija par āriešu rasistiem nodomiem par baltu tautas liklikteņiem ir pieejam.Zīmīgi ka dezu par āriešu nacistu atbrīvošanas misiju organize krievu pasaules misijas piekritēji(agrāk tos sauca par komunistiem).Viekārši vajag atšķirt graudus no pelavam un šos tagadējos āriešu nacistu un krievu pasaules slavinātajus sākt aizslaucīt Latvijas vēstures mēslainē.

  7. < I.V
    Zinu jau zinu par to "citu juridisko bāzi" un cēloņiem – galu galā LA paretam arī par kurelešiem un viņu cīņā Kurzemē uzraksta:"Par vāciešu zaudējumiem cīņās ar Rubeņa bataljonu nācās samaksāt civiliedzīvotājiem, kurus apsūdzēja kureliešu atbalstīšanā. Vācieši nodedzināja 14 mājas. Turklāt 16. armijas pretizlūkošanas daļas ziņojumā teikts:" Vēlogos esot, 30 civilistus, starp tiem divus bērnus, nošāvusi kāda latviešu SS vienība vācu oberšturmfīrera vadībā." Sagatavoja U.Šmits (Kurelieši un kolaboracionisti. Lauku Avīze, 5.05.1995.)

  8. Mēs vēl esam dzīvi, kas pieredzēja to, kas notika mūsu mājās Bikstu pagastā, tad te kad ienāca ‘atbrīvotāji’ 1945. gada pavasarī.
    Manam brālim bija 8 gadi un viņš vēl tagad spilgti atceras tās šausmas un neģēlības, kas tika pastrādātas. Kaut tik daudz gadu pagājuši, bet to nevar aizmirst, to nevar piedot, it sevišķi šā brīža situācijā. Esam ar mieru izstāstīt, jo esam dzīvie liecinieki.

  9. Latgalē vissmagāk:”Audriņus, ko apdzīvoja galvenokārt krievu vecticībnieki, 1942. gada janvārī nodedzināja vietējie kolaboracionisti. 215 ciema iedzīvotāji tika nošauti. Asiņainās akcijas iemesls – viena no ciema iedzīvotājām, Aņisja Glušņeva, slēpa dēlu sarkanarmieti un piecus viņa biedrus. Kad viņus ielenca policisti, viņi izrādīja pretestību un nogalināja vairākus no tiem. Vācu drošības policijas priekšnieks pavēlēja „Audriņu ciemu noslaucīt no zemes virsas”. Akciju vadīja Boļeslavs Maikovskis. Trīsdesmit Audriņu iedzīvotājus nošāva Rēzeknes tirgus laukumā, pārējos – Ančupānu kalnos. Līdzīgs liktenis piemeklēja Barsuku ciemu Ludzas apriņķī.” Audriņu traģēdija (Russkije.lv)

    • Žēl, ka mana vecmamma ir taisaulē!!! Par Batu sādžiu runājot, viņa tam visam bija lieciniece. Man pastāstīja 1998.gadā, īsi pirms nāves. Teica tieši par Kononovu.

      • Par KONONOVU stāstīja mans tēvs.Neiedomājama VARDARBĪBA pret grūtniecēm,pudeli iedzina…paši varat iedomāties kur.Tas spilgti iespiedās atmiņā,gan jau teica vēl. Knapi 20 g.zemnieks tika izsūtīts uz Magadānu,Susumu -50 grādi! -izdzīvoja.Pilsētnieki esot ” ļūzuši kā kociņi”.Atgriezās,rociņas pret gaismu spīdēja cauri,pusspaiņa cūkēdiena naktī izēdis, tēvs atrāva,būtu nomiris. Naivo zemnieka dzimtenes mīlestību pievīla NECILVĒKI!

    • Es 1976. gadā par Audriņiem no aculiecinieces dzirdēju pavisam atšķirīgu stāstu! Tur esot darbojošies sarkanie partizāni… Vajadzētu vienreiz taisnību noskaidrot!

    • Taisbība jau ir noskaidrota. Nevajag ļaut tādiem krievnacistiem kā “Edge” sev galvu sajaukt.

      • Pilnīgi pareizi! Piebildīšu, ka gadījumam, kā kungs to apraksta ir pavisam citi cēloņi un cita juridiska bāze, proti, tika izpildīta pavēle, ko deva komandieris kara laikā lai lauztu pretestību. Rakstā runa iet pavisam par citu. Bet tas Edže mužīgi atrod tādas “analoģijas”, kā tā spītīgā zemnieka sieva: “pats tāds”.

    • Taadus vanjku kolaboracionistus protams VISUS vajadzeeja noshaut. Vai taadi bija Visi Audrinju iedziivotaaji – nezinu, negribu spriest. Bet mineeto vanjku Aņisju Glušņevu-protams, par teroristu-vanjku meeslu izaudzinaashanu un sleepshanu – tikai pie sienas!

    • Aņsjas Glušņovas dēls Rodions nebija sarkanarmietis, bet milicis 1940.-41. gadā, tātad aktīvs boļševiku režīma kolaborants. Pielīdzināt viņu regulāras armijas karavīram – tā ir apzināta vēstures falsificēšana. Tikpat labi tad Arāja zoļļi arī ir vienkārši vērmahta zaldātiņi.
      Un vispār – paši vainīgi. Nevajadzēja uz Puderovu vazāties, dropējot, ne arī pašai Aņisjai saplēsties ar kaimsādžas Morozovu famīliju. Tad arī nodevības, iespējams, nebūtu.

  10. Pēc ši raksta secinu tikai to, ka Latgalē bija tāpat!!!

  11. Atcerēsimies Audriņu, neaizmirsīsim Zlēkas!
    “Zlēku masu slepkavības upuri ir pelnījusi latviešiem cienīgu piemiņas vietas izveidi. Pēc būtības Zlēku traģēdija ir Latvijas valsts goda lieta,” Dienai norāda kāds vietējais aktīvists, kurš savu vārdu lūdza neminēt. Viņš kopā ar domubiedriem lūdzis Ventspils novada domes vadībai nākt palīgā un kopīgiem spēkiem atjaunot Zlēku traģēdijas upuru atdusas vietu.” Noslepkavoti un neatzīti (Diena.lv)

  12. Vai tad šitie bandīti Kurzemē nebija tie paši “istrbīķeļi”?

Draugiem Facebook Twitter Google+