Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. septembris, 2016
Drukāt

Satraucošs bērnu skaits, kas skaļi klausās mūziku dzelzceļa tuvumā (2)

Ekrānšāviņš no "http://www.dzirdiredzidzivo.lv"Ekrānšāviņš no "http://www.dzirdiredzidzivo.lv"

„Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsāk sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu un drošu uzvedību dzelzceļa tuvumā.

Joprojām viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērni un jaunieši tiek traumēti un iet bojā uz dzelzceļa un ceļu satiksmes negadījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, ir neuzmanība, ko izraisa mobilo telefonu lietošana un mūzikas klausīšanās austiņās.

LDz veiktajā pētījumā atklājas satraucoša aina – 34% bērnu un jauniešu, kuri ikdienā klausās mūziku austiņās, tuvojoties dzelzceļa sliedēm, izņem tās, 15% pagriež mūziku klusāk, savukārt absolūtais vairākums – 71%, tikai apstājas, lai pārliecinātos, ka netuvojas vilciens, taču turpina ierasto ceļu ar skaļu mūziku fonā.

“Mūzikas klausīšanās austiņās, izklaides viedtālrunī un citas aizraujošās lietas novērš uzmanību no dzīves ārpus virtuālās vides. Tās mazina spēju uztvert apkārt notiekošo un arī novērtēt iespējamos riskus, kas ir kritiski tādās paaugstinātas bīstamības zonās kā dzelzceļš,” atzīst Edvīns Bērziņš, LDz valdes priekšsēdētājs, vienlaikus paužot cerību, ka bērni un jaunieši būs uzmanīgāki dzelzceļa un ceļu tuvumā.

Jaunieši ir vairāk tendēti uz risku nekā vecāka gadagājuma cilvēki, biežāk ir pārdroši dzelzceļa tuvumā, noskaidrots LDz un SKDS, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesoru Ivaru Austeru, veiktajā pētījumā par iedzīvotāju uzvedību riskantās situācijās. Jaunieši bīstamas situācijas, piemēram, šosejas šķērsošana intensīvas satiksmes laikā vai dzelzceļa šķērsošanu neatļautā laikā un vietā, uzskata par ievērojami mazāk riskantām, nekā citas vecuma grupas. Jaunībā riska pašvērtējums ir zemāks.

Vienlaikus ar sociālās kampaņas sākumu pirmatskaņojumu piedzīvojusi divu Latvijā populāru mūziķu Arstarulsmirus un Edavārdi kompozīcija “Forša dziesma”. Nupat iznākusī dziesma izvēlēta par kampaņas vadmotīvu. Tajā paustā ideja precīzi sasaucas ar sociālās kampaņas vēstījumu – būt šeit un tagad, apzināties ikvienu soli un ik mirkli, būt vērīgiem pret savām izpausmēm un rīcību, lai tas palīdzētu pilnībā izdzīvot un izbaudīt savu dzīvi un dot tādu iespēju arī līdzcilvēkiem.

Uzziņa:

Šā gada nepilnos deviņos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 18 nopietni negadījumi, kuros traumas guvuši 4 cilvēki, bet 14 gājuši bojā. Savukārt 2015.gadā Latvijā kopumā uz dzelzceļa reģistrēti 36 negadījumi, kuros traumēti 18, bet bojā gājuši 19 cilvēki.

Dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, jo vilciens nevar strauji nobremzēt vai apbraukt tos, kas atrodas uz sliedēm, un sadursmē ar vilcienu iespēja palikt neskartam ir maza. Jāatceras arī, ka braucoša vilciena izraisītā spēcīgā vēja plūsma pārāk tuvu esošus objektus, tai skaitā cilvēkus un bērnu ratiņus, var paraut zem vilciena.

Vilciena bremzēšanas ceļš atkarībā no tā, vai tas ved pasažierus vai smagu kravu, ir no 200 metriem līdz pat vienam kilometram. Jo lielāks vilciena svars, jo ilgāks laiks un attālums nepieciešams, lai tas apstātos. Viena kravas vilciena divsekciju lokomotīve sver 250 tonnas, kas ir tikpat, cik 50 Āfrikas savannas ziloņu, savukārt, kravas vilciena sastāva kopējais svars ir no 3000 līdz 6000 tonnu.

Atrodoties uz perona, droši ir uzturēties zonā aiz spilgti dzeltenās līnijas. Vilciena “šoseja” ir sliedes. Pa tām nav paredzēts pārvietoties ceļu satiksmes dalībniekiem. Pārbrauktuve ir vienīgā vieta, kur vilciena un citu satiksmes dalībnieku ceļi krustojas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. viņš nav iemācīts dzirdēt, apkārt tikai vienas vienīgas tiesības mētājas..

  2. Bet ko darīt, ja cilvēks NEDZIRD jau no mazotnes!???

Draugiem Facebook Twitter Google+