Dabā
Medības

Šauj teroristiem, trāpa medniekiem13


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Shutterstock

Stāsts aizsākās ar terora aktiem Parīzē 2015. gada novembrī, kad Eiropas Komisija pēc šīs šausmīgās traģēdijas mēģināja ieviest būtiskas izmaiņas Šaujam­ieroču direktīvā (Padomes direktīva, 1991. gada 18. jūnijs, par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli), aizbildinoties ar cīņu pret terorismu.

Tomēr šīs iespējamās izmaiņas bija vērstas nevis tieši pret teroristiem, kuri direktīvas nelasa, bet gan pret likumīgajiem šaujamieroču īpašniekiem – medniekiem un sporta šāvējiem. Kopš aizsākts likumdošanas process, ir jau pagājis apmēram pusotra gada, un tikai tagad Eiropas Parlaments nobalsoja par tiem grozījumiem direktīvā, par kuriem pirms neilga laika sarunās vienojās Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija.

 

Likums kā desas griešana

Daudzi jautāja, kādēļ tik ilgi un grūti notika grozījumu saskaņošana. Tādēļ, ka sūrā cīņā par savām tiesībām iestājās mednieku un sporta šāvēju intereses aizstāvošās organizācijas. Pirmkārt, mednieki un sporta šāvēji uzstāja, ka Eiropas Komisijai lielāka uzmanība būtu jāpievērš tieši nelegālo šaujamieroču ieplūšanai ES no bijušajām Dienvidslāvijas valstīm, darot visu iespējamo, lai šo melno ieroču tirgu apturētu. Otrkārt, nosakot likumīgajiem šaujamieroču īpašniekiem papildu prasības un administratīvo slogu, diez vai tiks mazināts terorisms kā tāds.

Pārrunu procesā izdevās no projekta svītrot dažādas nepamatotas prasības, tomēr vairākas novitātes saglabājās. Mednieku organizācijas dažus paredzētos grozījumus pielīdzināja salami desas griešanai ripiņās. Ar šiem grozījumiem tiktu nogrieztas dažas ripiņas, pēc diviem gadiem, kad direktīva jāpārskata, vēl dažas, un tā tas var turpināties gadiem, līdz mednieku un sporta šāvēju tiesības uz šaujamieroču iegādi, glabāšanu un izmantošanu tiktu samazinātas līdz minimumam. Viens no Eiropas Komisijas argumentiem bija tāds, ka esot mazāk un vairāk bīstami ieroči. Mednieki uzstāja, ka nevis ieroči ir bīstami, bet gan to lietotāji, šajā gadījumā noziedznieki ar konkrētu mērķi.

 

Arī parlamentā ir mednieki

14. martā Eiropas Parlaments nobalsoja par grozījumiem Šaujamieroču direktīvā, noraidot visus iespējamos grozījumus, kas tika iesniegti pirms balsojuma. Direktīvas pamatā ir nosacījumi un kritēriji, pēc kuriem vadoties privātpersonas var likumīgi iegādāties, glabāt un transportēt šaujamieročus ES valstīs. Kompromisa vienošanās par šādu redakciju tika panākta šā gada janvārī.

Pirms galīgā balsojama tika pieņemts lēmums neatbalstīt pēdējā brīža priekšlikumus, jo tad sāktos jaunas diskusijas, tādā veidā paredzot risku, ka direktīvas grozījumos tiktu atkal iekļauti kādi nepamatoti aizliegumi.

Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) jaunais ģenerālsekretārs Ludvigs Vilnegers norādīja, ka galīgo EP balsojumu var uzskatīt par labu rezultātu Eiropas medniekiem. Tomēr dažādas jaunās prasības attiecībā uz šaujamieroču autorizāciju, licenču izsniegšanu, to atjaunošanu un pagarināšanu, kā arī jautājumi par ieroču glabāšanu nav līdz galam skaidri.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka šī direktīvas redakcija radīs pārāk stingras prasības dalībvalstīs. Tādēļ FACE turpmāk koncentrēsies uz to, lai panāktu saprātīgu direktīvas prasību integrēšanu nacionālajos normatīvajos aktos, palīdzot un atbalstot vietējās mednieku asociācijas, lai nodrošinātu līdzsvarotu prasību ieviešanu, neuzliekot nevajadzīgu slogu un šķēršļus medniekiem, šaujamieroču īpašniekiem un šaujamieroču ražotājiem.

 

Šķēršļi sporta šāvējiem

Lielākās problēmas, visticamāk, būs sporta šāvējiem, kuri izmanto pusautomātiskos ieročus ar lielas ietilpības aptverēm, bet pusautomātiskie ieroči ir tā “salami daļa”, kuru Eiropas Komisija nākotnē varētu mēģināt nogriezt pavisam.

Savukārt Eiropas Parlamenta Bioloģiskās daudzveidības, medību un lauku apvidu grupas prezidents Karls Haincs Florencs skaidro, ka parlamentam bija izdevies no sākotnējā komisijas grozījumu projekta svītrot dažas pārlieku bargas prasības, piemēram, standartizēto obligāto medicīnisko pārbaudi, vienlaikus spējot likvidēt bīstamus caurumus eksistējošajos normatīvajos aktos. Tādēļ Eiropas Parlamenta balsojuma rezultātu varot uzskatīt par labu.

Jāpiebilst, ka Latvijā katram šaujamieroču īpašniekam ir jāveic obligātā medicīniskā pārbaude, konsultējoties kā pie narkologa, tā arī pie psihiatra.

 

Grozījumi detaļās

* pusautomātiskie ieroči paliek B kategorijā, ja vien aptveres lielums nepārsniedz 20 patronu ietilpību īsstobru ieročiem vai 10 patronas garstobru ieročiem. Ja aptveres ietilpība ir lielāka, šie ieroči tiek reģistrēti kā A7 kategorijas ieroči un turpmāk būs aizliegti. Tomēr sporta šāvēji, kolekcionāri, kā arī citas interesentu grupas varēs saņemt īpašu atļauju šādus ieročus iegādāties, ja viņi varēs uzrādīt pamatojumu, piemēram, šaušanas treniņi un sacensības;

* automātiskie ieroči, kas pārveidoti par pusautomātiskajiem ieročiem (A6 kategorija), turpmāk būs aizliegti. Arī uz šiem ieročiem attieksies izņēmumu iespējas;

* turpmāk lielas ietilpības aptveres būs iespējams tikai ar īpašām atļaujām, tomēr tādas aptveres varēs būt īpašumā, ja vien tās netiek pievienotas ierocim;

* tehniskās prasības šaujamieroču deaktivizēšanai standartizēs ES. Deaktivizētos ieročus ieskaitīs C kategorijā;

* raķešpistoles un akustiskie ieroči saglabās savu sākotnējo kategoriju, ja vien tie nav pārveidoti par aktīvu šaujamieroci;

* nākotnē privātpersonas varēs iegādāties šaujamieročus attālināti, piemēram, internetveikalā, ja vien pircēja identitāte un viņa tiesības iegādāties ieročus ir pamatotas;

* ES dalībvalstīm tiks dots 15 mēnešus ilgs pārejas periods, lai ieviestu šīs prasības nacionālajos normatīvajos aktos;

* līdzšinējie šaujamieroču īpašnieki arī turpmāk varēs likumīgi izmantot, kā arī tirgot savus ieročus, ja tiem ir attiecīgās atļaujas.

 

Šaujamieroču kategorijas

* A kategorija – aizliegtie ieroči

* B kategorija – ieroči, kam nepieciešama izmantošanas atļauja

* C kategorija – šaujamieroči, kas jādeklarē

* D kategorija – citi šaujamieroči

 

Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

LA.lv