Naftas tirgus. Svarīgi šobrīd ir tas, kas notiek Tuvajos Austrumos, un arī – tas, kas nenotiek 19
Kad pieaug spriedze Tuvajos Austrumos, bieži vien ir vērts pievērst uzmanību ne tikai tam, kas notiek, bet arī tam, kas nenotiek. Un naftas tirgū šobrīd tas nozīmē – neraugoties uz pieaugošajiem militārajiem uzbrukumiem, neviena naftas barela piegāde līdz šim nav traucēta. Tas ir svarīgi, jo visas iesaistītās puses cenšas izvairīties no piegādes pārtraukuma, par to raksta aģentūra Reuters.
Pēdējo dienu laikā pasaules naftas cenas ir ievērojami pieaugušas.
Piemēram, “Brent” jēlnaftas cena 13. jūnijā pieauga par 7% – līdz augstākajam līmenim pēdējo piecu mēnešu laikā, reaģējot uz Izraēlas triecieniem, kas skāra Irānas militāros un kodolobjektus.
Taču, lai arī finanšu tirgi reaģēja asi, fiziskās naftas cenas reģionā pieauga mazāk – tas liecina, ka reālie tirgotāji un pārstrādātāji nav tik ļoti noraizējušies par tūlītēju apgādes pārtraukumu kā investori.
Vai apdraudēts Hormuza šaurums?
Viens no lielākajiem riskiem ir iespēja, ka Irāna varētu mēģināt bloķēt Hormuza šaurumu – šauru jūras ceļu starp Persijas līci un Arābijas jūru, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules ikdienas naftas patēriņa (līdz 20 miljoniem barelu dienā). Tas ir
galvenais eksporta ceļš tādām valstīm kā Saūda Arābija, Irāka, Irāna, Kuveita un Apvienotie Arābu Emirāti, kā arī Katarai,
kas tur transportē sašķidrināto dabasgāzi.
Līdz šim šaurums nekad nav ticis pilnībā bloķēts – pat ne vislielāko konfliktu laikā. Irāna ir vairākkārt aizturējusi naftas tankkuģus, taču nav veikusi plaša mēroga bloķēšanu. Šobrīd, iespējams, Irānai izdevīgāk ir uzturēt neskaidrību – radīt bažas par iespējamajiem draudiem, bet reāli nerīkoties, lai saglabātu augstāku cenu līmeni tirgū.
Kas notiktu, ja šaurumu tiešām bloķētu?
Ja Irāna patiešām mēģinātu slēgt šaurumu, tas smagi skartu arī pašas Irānas naftas eksportu, kā arī tās attiecības ar kaimiņiem un lielāko naftas pircēju – Ķīnu.
Tas, visticamāk, piesaistītu ASV iesaisti, jo Vašingtona vairākkārt norādījusi, ka aizstāvēs savas intereses un palīdzēs Izraēlai, ja tiktu apdraudētas ASV pozīcijas.
Izraēla līdz šim uzbrukusi tikai Irānas iekšzemes enerģētikas objektiem, piemēram, pārstrādes rūpnīcām un noliktavām, nevis naftas ieguves vai eksporta infrastruktūrai. Tas liecina par vēlmi ietekmēt Irānas iekšējo situāciju, bet ne eskalēt konfliktu globālā līmenī.
Naftas tirgus šobrīd dzīvo spriedzē – taču tas, ka piegādes vēl nav traucētas, dod cerību, ka konflikts var tikt noturēts noteiktās robežās.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka pat dramatiski notikumi reti noved pie ilgstošiem naftas piegādes pārtraukumiem.
