Kārlis Streips: Tikšana pie mēra krēsla kārtējo reizi puisim neizdevās. Nu, tad uzmetīsim lūpu… 0
2025. g. 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās Rīgā, politiskā partija Latvija Pirmajā vietā saņēma vairāk balsu un lielāku skaitu mandātu, nekā jebkura cita partija vai apvienība, kura tur piedalījās.
Otrajā vietā bija “Progresīvie,” pēc viņiem Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība, kretīniskā grupa “Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši,” Kremļa fašista pakaļas laizītāji no saraksta “Stabilitātei,” kā arī “Apvienotais saraksts,” kurā šoreiz piedalījās Zaļā partija, Reģionu apvienība un Liepājas partija.
Pārējās partijas un apvienības palika zem 5% barjeras. Vistuvāk ar 4,239% tika partija Latvijas attīstībai un pēc tās “Saskaņa.” Par to plašāk rakstīju pagājušajā nedēļā – kādreiz teju vai visvarena, bet mūsdienās saplakusi kā pārplēsts balons.
Pēdējā vietā Rīgas vēlēšanās bija “Centra partija,” kurai pienākas žetons par centību, ja nekas vairāk. Atkal un atkal, un atkal, un atkal šie ļaudis ir piedalījušies gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās, un atkal un atkal, un atkal, un atkal vēlētāji tiem ir parādījuši kurvīti.
Savukārt Latvija Pirmā vietā boss nolēma, ka rezultāti viņam nepatīk, un tāpēc viņš rezultātus pārsūdzēja ar apgalvojumu, ka vēlēšanas viņa partijai esot “nozagtas.”
Vajag atcelt visus rezultātus. Vajag jaunas vēlēšanas, un pie viena būtu derīgi, ja demisionētu visa valdība.
Iemesls tam šķiet skaidrs. Šlesers savulaik bija zirgā nacionālajā līmenī. 7. Saeimas vēlēšanās viņš startēja ar Latvijas Pirmo Partiju, un laikā pēc tam viņš bija ekonomikas ministrs, premjerministra vietnieks, kā arī satiksmes ministrs.
2009. gadā cilvēks kandidēja Rīgas domes vēlēšanās ar solījumu, pilsētā radīt 50 tūkstošus darbavietu. Taču viņa partiju pārspēja Saskaņas centrs, un par mēru kļuva Nils Ušakovs. Šlesers – viņa vietnieks.
Protams, nekādas 50 tūkst. darbavietas radītas netika. Šlesers kādu laiku bija mēra vietnieks, bet 2010. gadā viņš atgriezās Saeimā.
Tur cilvēks kļuva par vienīgo politiķi Latvijas vēsturē, kurš pats personīgi bijis atbildīgs par Saeimas atlaišanu.
Pēc tā dēvēto “Rīdzenes sarunu” nonākšanas atklātībā, Korupcijas un novēršanas birojs devās pētīt viņa grēkus. Saeima atteicās dot atļauju, un toreizējais valsts prezidents Saeimu padzina.
Šoreiz Šlesers dikti sacerējās, ka būs iespēja kļūt par Rīgas mēru. Viņam allaž gribas būt, tā teikt, pirmajā vietā, un tādā nozīmē viņš mierīgi savu partiju būtu varējis nosaukt pats savā vārdā – Šlesers pirmajā vietā, Šlesera pirmā partija u.tml.
Protams, brīdī, kad tapa nodibināta Latvijas Pirmā partija, tā nebūt nebija pirmā partija Latvijā, nedz skaitliski, nedz arī nozīmēs ziņā. Bet blakus ambīcijām, pasaciņu stāstīšana šāda veida cilvēkiem mēdz būt raksturīga.
Tikšana pie mēra krēsla kārtējo reizi puisim neizdevās. Nu, tad uzmetīsim lūpu un bez kaut mazākā iemesla vispār apgalvosim, ka vēlēšanas ir “nozagtas.”
15. jūnijā censonis sev sarīkoja protestu. Feisbukā rakstīts, “PRET premjeres Siliņas valdību!” Un “PRET Rīgas domes vēlēšanu falsificēšanu!”
Nezinu, cik daudz darba ļaužu svētdienas dienā uzradās pie Brīvības pieminekļa piedalīties šāda veida pasākumā. Taču, protams, šāda veida histēriju Latvijas redzamākais smagās tehnikas piemērs pats neizdomāja.
Nē, nē, tik apķērīgs mūsu Aināriņš nav. Viņa Feisbuka lapā arīdzan ir atrodams mīms, kurā redzams viņš ar vārdiem “Šlesera Latvija pirmajā vietā,” un blakus Amerikas pašreizējā prezidenta purns ar vārdiem “Trampam ASV pirmajā vietā.”
Jā, topošais ierindas deputāts Rīgas domē un aizejošais ierindas deputāts Latvijas Republikas Saeimā ir liels Amerikas prezidenta fans. Loģiski. Demagogi cits citu
atpazīst pa gabalu.
Un, lieki teikt, bļaustīšanās par vēlēšanu rezultātu “falsificēšanu” ir pa tiešo nokopēta no tā, ko Amerikas prezidents izdarīja pēc 2020. gada vēlēšanām.
Lai arī kandidāta oponents Džo Baidens saņēma par septiņiem miljoniem balsu vairāk, nekā oponents, un Amerikas savdabīgajā Elektorālajā koledža rezultāts bija 306-232, lūzeris ar šo faktu teicās esam neapmierināts, un varam atcerēties, viņš teicās esam ļoti, ļoti, ļoti, ļoti neapmierināts.
Dažādi juristi skraidīja pa tiesām vicinot papīrus, kuros pilnīgi simts punkti un garantēti bija pierādīts, ka Demokrātu partija 2020. gada vēlēšanās krāpās uz nebēdu.
Lūk, video, kurā redzamas divas iecirkņa darbinieces Džordžijā, māte un meita, kurā redzams, ka māte meitai kaut ko iedod.
Droši vien ārējo disku, kurā bija miljoniem balsu Baidenam. Droši vien disks nāca no komunistiskās Kubas ar programmatūru, kuru izstrādāja Venecuēlas kādreizējais
diktators Maduro, un droši vien tur arī bija…
Nelaime ar šiem apgalvojumiem bija tāda, ka stāvēt uz skatuves preses konferencē un bļaustīties par “pierādītu” krāpšanos ir viena lieta.
Tiesa, kurā ir vajadzīgs tāds sīkums, kā “pierādījumi,” ir kaut kas cits, un cik šie juristi centās apgalvot, ka nu tik būs, tikpat daudz tiesnešu paskatījās un pateica, te nekā nav, ej prom!
2021. gada 6. janvārī lūzeris sarīkoja ralliju Vašingtonā, pēc kura laba daļa protestētāju devās uz ASV Kapitoliju un nākamo stundu laikā tur marodēja pilnīgi uz nebēdu.
Paziņotais mērķis bija panākt oficiālo vēlēšanu rezultātu noraidīšanu ASV Kongresa kopsapulcē, kurā Elektorālās koledžas balsu skaitīšana parasti ir vienkārša formalitāte. Kandidāts A saņēma 306 balsis, kandidāts B saņēma 232. Līdz ar to kandidāts A ir ievēlēts ASV prezidenta amatā. Apsveicam!
Tur nekas nesanāca. Pēc pāris stundām haosa, Kongresa deputāti un senatori atgriezās darbā un izpildīja savu pienākumu.
Tiesa, ievērojams skaits Republikāņu partijas pārstāvju pat pēc tā visa nobalsoja par domu, ka vēlēšanās kaut kas nebija kārtībā, nobalsoja pret konkrētu štatu rezultātu sertificēšanu.
Diezgan daudzi republikāņi tovakar atklātā tekstā pateica, ka pie tā visa bija vainīgs pats kandidāts. Partijas līderis Senātā atzina – “Nav nekāda jautājuma … nekāda, ka prezidents Tramps ir praktiskā un morālā nozīmē atbildīgs par tās dienas notikumu provocēšanu.”
Tiesa, Republikāņu līderis Senātā pie šāda atzinuma nonāca tikai pēc tam, kad Senāts bija noraidījis impīčmenta rezolūciju no Kongresa apakšpalātas ar domu, ka dumpja provocēšana Kapitolijā ar mērķi grozīt oficiālus vēlēšanu rezultātus, būtu uzskatāma par noziegumu.
57 ASV senatori nobalsoja par Trampa notiesāšanu. Četrdesmit trīs, tajā skaitā pats partijas līderis, nobalsoja pret.
Bija vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Tāpēc 57-43 nebija notiesājošs spriedums.
Žēl tādā nozīmē, ka notiesāšana impīčmenta lietā arī būtu nozīmējusi, ka cilvēks nekad vairs nedrīkst kandidēt uz politisku amatu Amerikā.
Republikāņiem notrīcēja zods, un pat to viņi nevarēja nodrošināt.
Cita starpā savā “skaidrojumā” Republikāņu partijas līderis arī pateica, ka pareizā vieta, kur vērtēt notikušā juridiskos aspektus, ir tiesa.
Lēnām (jo negribēja liecināt par politizētu lēmumu pret politisku oponentu) prezidenta Baidena administrācija veica izmeklēšanu. Tapa iecelts īpašs prokurors, kurš galu galā arī uzrādīja strīpu apsūdzību par dumpja rīkošanu Kapitolijā.
Bet pa to laiku dumpja galvenais rīkotājs bija brīvs piedalīties politikā, un, kā zināms, pērn viņam izdevās pārliecināt mazu vairākumu amerikāņu, ka viņš lūk, bija nepatiesi apsūdzēts eņģelītis, pret kuru sazvērējusies visa pasaule, bet labi amerikāņi zina, ka viņš ir viņu draugs un tāpēc balsos par viņu.
Bija tie, kuri priekšvēlēšanu laikā aplūkoja ASV Konstitūciju, kuras 14. grozījumā melns uz balta ir rakstīti šādi vārdi:
“Par senatoru vai pārstāvi Kongresā, prezidenta vai viceprezidenta elektoru nevar būt un civilu vai militāru amatu Savienoto Valstu vai atsevišķas valsts dienestā nevar ieņemt cilvēks, kas agrāk, būdams Kongresa loceklis vai Savienoto Valstu amatpersona, vai valsts likumdevējsapulces loceklis vai amatpersona, devis zvērestu par Savienoto Valstu Konstitūcijas ievērošanu, pēc tam tomēr ir ņēmis dalību sacelšanās vai dumpī pret to vai arī sniedzis palīdzību un atbalstu tās ienaidniekiem”
“Dumpī pret Savienoto valstu Konstitūciju.” Bērnam bija skaidrs, ka Republikāņu partijas kandidāts uz valsts prezidenta amatu tieši tā arī bija darījis.
Kolorado štata parlaments šajā kontekstā pat nobalsoja par Republikāņu partijas kandidāta izslēgšanu no biļeteniem. Tam visnotaļ līdz kliņķim politizētā Augstākā tiesa pateica nē. Un 2024. g. 3. novembrī notika tas, kas notika.
Vēl šobaltdien Amerikas Savienoto Valstu prezidents un ASV bruņoto spēku virspavēlnieks teju vai katru reizi, kad viņš atver žaunas, turpina apgalvot, ka 2020.
vēlēšanās notika kaut kāda baisa krāpšanās.
Nupat aizgājušajās brīvdienās amerikāņi atzīmēja savas armijas 250. gadadienu. Pāris dienas pirms tam Amerikas prezidents devās uz militāru bāzi Ziemeļkarolīnā, kur, izrādās, ASV Armija konkrēti piemeklēja tādus zaldātus, kuri ir Amerikas prezidenta fani, kurus likt aiz prezidenta, kuri aplaudēs tad, kad viņš apgalvos, ka Džo Baidens bija sliktākais prezidents ASV vēsturē.
Un neiebildīs tad, kad vairāk nekā piecus gadus vēlāk viņu virspavēlnieks teiks vārdus “vēlēšanās notika rezultātu falsificēšana un tās tika nozagtas.”
Pieļauju, vidējais latvietis, ja viņa vectētiņš apgalvotu, ka pirms pieciem gadiem viņš piedalījās Saeimas vēlēšanās, bet ļauni spēki sazvērējās, lai viņam tādu iespēju liegtu… nu, vidējais latvietis droši vien telefonā meklētu kontaktinformāciju tuvākajā trako namā.
Nezinu, kā jūtas vidējais latvietis tagad, kad kandidāts šeit Latvijā ir nācis ar vienādi fantastiskiem apgalvojumiem par pašvaldību vēlēšanām.
Nekāds liels pārsteigums šāds apgalvojums nav. Šis ir tas pats cilvēks, kurš Covid pandēmijas laikā bizoja pa visu Latviju bļaujot par ļauno valsti, kura nevajadzīgi ierobežo cilvēka tiesības ar prasībām par maskām un vakcīnām un mājsēdi un visu pārējo.
Arī šajā ziņā mūsu Buldozers mērkaķojās atbilstoši sava amerikāņu draudziņa variantam. Pandēmijas sākumā Tramps apgalvoja, ka Ameriku tā neietekmēs.
Reiz izrādījās, ka vīrusam neinteresē politikāņu vāvuļošana, Amerikas prezidents sāka vāvuļot, ka tā ir viegli ārstējama slimība ar zirgu attārpošanas zālēm.
Viņš apgalvoja, ka visiem štatiem jādod tiesības pašiem izlemt par ierobežojumiem cilvēku uzvedībā.
Viņš flirtēja ar domu, ka Covid deviņpadsmit vakcīna ir nevajadzīga.
Un galu galā Amerikā nomira simtiem tūkstoši naivu cilvēkbērnu, kuri tajā visā ieklausījās un ar to pierādīja, ka zinātnieki no viņiem nesanāktu.
Latvijā galu galā pandēmijas laikā nenovakcinējās apmēram 30% mūsu tautiešu. Atceros Feisbukā lasījis visus tos pašus apgalvojumus – zinātne melo, latvietītis, lūk, internetā atrada šo vienu dakteri Zimbabvē, kurš ir apgalvojis, ka Covid vakcīna ir imperiālistu izstrādāta sazvērestība, un latvietītis tam noticēs uz vārda.
Un saslims. Un nomirs.
Ākstīšanās ap vēlēšanu rezultātiem protams nav fiziskai veselībai kaitīga. Pieļauju, kolīdz Buldozera juristi uzrādīsies tiesas priekšā ar apgalvojumiem par “falsifikāciju” un “nozagšanu,” tiesa lūgs pierādījumus, tādu nebūs, un ar to viss būs pateikts.
Grūti iedomāties to pašapmāna pakāpi, kāda vajadzīga, lai redzētu, ka vēlēšanās iegūts vislielākais balsu skaits un procents un vienalga nolemt, ka ļaunā valsts kaut kā pret tevi ir sazvērējusies. Pašapmāna un līdz vēmienam plaša pārliecība par sevi.
Amerikā Tramps pēc visa tā, ko viņš izdarīja, atkal tika zirgā. Brīvdienās minēto armijas svētku kontekstā bija parāde Vašingtonā ar tankiem un kara lidmašīnām. Tāpat kā Padomju Savienībā Staļina laikā.
Atšķirībā no Staļina laika, Vašingtonā īpaši daudz ļaužu uz sava “prezidenta” svinībām neieradās. Televīzijā bija redzamas ļoti tukšas tribīnes gar parādes maršrutu, lai arī propagandas centrāle Fox News rādīja tikai tās vietas, kur kāds sēdēja, un apgalvoja, ka tur bija miljoni, bet ļaunie “tradicionālie mediji” grib izlikties, ka tā tas nebija.
Patiesības noliegšana un fantāziju un pasaciņu pacelšana patiesības līmenī. Tāds ir demagoģijas absolūtais pamatprincips.
Nezinu, vai ar savu ākstīšanos par rezultātu “falsificēšanu” Buldozers tik tiešam cer, ka tiesa zaudēs visu veselo saprātu, un pateiks, ka jāatceļ vēlēšanu rezultāti, jārīko jaunas vēlēšanas, un tam pa virsu jādemisionē Latvijas valdībai.
Nedz arī, ko viņš paredz kā nākamo, ja tā tik tiešām notiks. Tiešām Buldozers savā prātā uzskata, ka pēc šāda marasma lielāks skaits rīdzinieku viņā saskatīs savu glābēju un savu ganu, un ārkārtas vēlēšanās viņa varzai iedos pašai savu vairākumu?
Ej nu sazini. Bet latviešiem šī lieta ir jāuzskata kā brīdinājums. Amerikāņi pērn novembrī sev ievēlēja “prezidentu,” kura vienīgais mērķis ir Ameriku sagraut.
Uzrunā zaldātu priekšā Amerikas prezidentam arī bija daudz sakāma par to, kā Losandželosa Kalifornijā ir principā bandītu pārņemta un neizdevusies pilsēta.
Tas ir prezidents, kurš sadraudzējās ar pasaules bagātāko kadru Masku, kurš kampaņai noziedoja vairāk nekā 300 miljonus dolāru.
Pēc ievēlēšanas Maskam iedeva motorzāģi un pateica – griez!
Atņem 800 miljonus dolāru Amerikas sociālā nodrošinājuma programmai!
Atcelt visu ASV ārvalstu palīdzību visām valstīm pasaulē, tajā skaitā likvidējot programmu, kura miljoniem cilvēku Āfrikā un citur ir dzīvības vai nāves jautājums, jo tā piedāvā medikamentu pret HIV/AIDS.
Visai pasaulei uzlikt lielus tarifus, jo Amerikas prezidents, lūk, savā pērtiķa prātā uzskata, ka tā ir laba doma.
Nākamgad 4. jūlijā būs 250 gadu, kopš dibināts jēdziens Amerikas Savienotās Valstis. Grūti spriest, vai tobrīd joprojām būs struktūra, kura par tādu ir atpazīstama.
Pieļauju, Buldozeram tikpat graujošu ambīciju nav. Bet ar domu, ka Rīgas valstspilsētas vēlēšanās notika kaut kādas nebūšanas, kaut kāds nesmukums – par to
bļaut ar lielu pārliecību un aicināt tautu uz Brīvības pieminekli bļaut līdz?
Rīdziniekiem izdevās tā kaut ko novērst. Koalīciju pašvaldībā veidos četras ne līdz galam ideoloģiski saderīgas politiskas partijas.
Līdzīgi, pirms pieciem gadiem galvaspilsētas iedzīvotājiem izdevās atbrīvoties no tā dēvētā Ušmerika tandēma, kurš tur bija saimniekojis vairāk nekā desmit gadu garumā.
Pārvalde laikā kopš tam pats perfektums nav bijis. Taču priekšvēlēšanu laikā manās acīs visefektīvākais reklāmas lozungs bija šāds:
“Neatdosim Rīgu tumsas spēkiem.”
Amerikā ļaudis līdzīgā brīdinājumā neieklausījās, un tādējādi viņi paši sev iešāva kājā, jo “prezidents” ir notiesāts noziedznieks ar demences un aptrakotības pazīmēm.
Arī Rīgā no šādas pieejas izdevās izglābties. Pasaulē jau kādu laiku ir notikusi politiska cīņa starp demagoģisku populismu un sakarīgu politiku.
Polija nupat demagoģiskam populismam pateica jā, bet Rumānija – nē.
Buldozers lai dodas uz tiesu ar apgalvojumiem par “falsificētām” vēlēšanām. Kauna sajūtas šim kadram acīmredzot nav nekādas. Vien jābrīnās, vai tie, kuri šogad 7. jūnijā par viņu nobalsoja, joprojām uzskata, ka tā bija laba doma.
