Par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu tagad maksāsim bargu naudu. Stājas spēkā ES regula 0
“Par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu, ko varēja pārstrādāt, maksāsim 800 eiro tonnā Eiropas Savienībai. Sākumā šis balstīsies uz ražotāju un tirgotāju pleciem, pēc tam šīs izmaksas tiks ieliktas iepakojuma cenā, protams, ka beigās jau maksās tie, kas patērē plastmasu. Iepriekš maksāja visi no kopējā valsts budžeta, tad tagad tieši tie, kuri patērē plastmasu,” par izmaiņām likumdošanā TV24 raidījumā “Eko-loģika.Par vai pret?” skaidro Kaspars Zakulis, Eco Baltia Vide pārstāvis.
Saskaņā ar ES regulu kopš 2021. gada 1. janvāra, visām dalībvalstīm jāmaksā €800 par katru nepārstrādāto plastmasas iepakojuma tonnu. Šī summa tiek noteikta saskaņā ar ES Iepakojumu atkritumu direktīvu
Jau ziņots, ka Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” atbalsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz ieviest e-cigarešu depozīta sistēmu Latvijā, aģentūrai LETA norādīja “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Viņš uzsvēra, ka šī iniciatīva ir būtisks solis ceļā uz atbildīgāku, drošāku un videi draudzīgāku pieeju bīstamu atkritumu apsaimniekošanā.
Aizbalts norādīja, ka e-cigaretes satur litija jonu baterijas, plastmasu un metāla komponentes – šie visi ir pārstrādājami materiāli, taču to droša atdalīšana un pārstrāde prasa īpaši pielāgotu infrastruktūru.
“Diemžēl realitātē daļa e-cigarešu Latvijā šobrīd nonāk sadzīves atkritumos vai pat iepakojuma šķirošanas konteineros, kam tās nav paredzētas. Šāda prakse ne tikai apgrūtina pārstrādi, bet arī rada būtiskus ugunsdrošības riskus,” uzsvēra Aizbalts.
Tāpat viņš akcentēja, ka šī problēma nav jauna, tomēr tās svarīgums ir pieaudzis līdz ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Iepriekš, kad pārsvarā atkritumi tika apglabāti poligonos, šādu bīstamu priekšmetu klātbūtne atkritumu masā bija mazāk jūtama – to ietekme bija ierobežota telpā un laikā.
“Baterijas un citas bīstamas sastāvdaļas vienkārši “klusām gruzdēja” poligonos, kur to apdraudējums bija lokāls, taču, nevienam nemanot, negatīvi ietekmēja vidi, pamazām nonākot gruntsūdeņos un caur tiem atpakaļ cilvēku ikdienā,” sacīja Aizbalts.
Tomēr šobrīd Eiropas Savienības (ES) politika nosaka mērķi, ka līdz 2035.gadam apglabāšanai poligonos varēs novirzīt ne vairāk kā 10% no kopējā atkritumu apjoma, kas nozīmē, ka aizvien vairāk atkritumu tiek virzīti uz šķirošanu un pārstrādi specializētās rūpnīcās. Jo vairāk atkritumu nonāk šajās rūpnīcās, jo lielāks kļūst risks, ka tajās var nonākt arī e-cigaretes ar litija jonu baterijām, kas ir ļoti viegli uzliesmojošas. Ņemot vērā šo ierīču pieaugošo popularitāti, riska apmērs palielinās gan no tehniskā, gan no vides un drošības viedokļa, viņš minēja.
Aizbalts uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana kļūst arī par būtisku drošības mehānismu, lai samazinātu potenciālo apdraudējumu cilvēkiem, iekārtām un resursiem, kas ieguldīti atkritumu pārstrādes procesos, kā arī videi kopumā.
Jau ziņots, ka KEM sagatavojusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā par elektronisko smēķēšanas iekārtu (e-cigarešu) depozīta sistēmas darbību.
KEM skaidro, ka e-cigarešu popularitātes pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski palielinājis šāda veida atkritumu daudzumu. Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, e-cigarešu tirgus turpina augt, tādējādi arī pieaug to radītais vides piesārņojums. Latvijā šobrīd trūkst specifiskas infrastruktūras, kas būtu vērsta uz e-cigarešu un bateriju savākšanu un pārstrādi.
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas 2024.gadā veiktais pētījums par e-cigarešu depozīta sistēmas izveides priekšprojekta izpēti liecina, ka Latvijā 2023.gadā tika izmesti apmēram 15 miljoni e-cigarešu. Apmēram 5% no šī skaita jeb 0,75 miljoni tiek atpakaļ dalīti savākti un nodoti pārstrādātājiem, kamēr pārējie 14,25 miljoni nonāk pārsvarā sadzīves atkritumu poligonos.
Aptuveni 80% no e-cigaretēm satur litija jonu baterijas, kas tiek uzskatītas par bīstamiem atkritumiem, un 20% ir plastmasas un metāla maisījums. Šo materiālu sadalīšana un pārstrāde ir tehnoloģiski iespējama, tomēr prasa īpašu pieeju un modernu aprīkojumu.
Šogad 30.janvārī KEM, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija un Beztabakas produktu asociācija parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot apņemšanos ieviest e-cigarešu depozīta sistēmu.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumu mērķis ir ieviest obligātu vienotu depozīta sistēmu e-cigaretēm. Mērķis ir novērst e-cigarešu aizdegšanās gadījumus un nodrošināt drošu apsaimniekošanu. Tāpat, ieviešot depozīta sistēmu, plānots nodrošinātu dabas resursu taupīšanu, novirzot pārstrādei e-cigarešu plastmasas korpusus, metāla detaļas un litija jonu baterijas, kā otrreizējās izejvielas, kā arī veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos e-cigarešu apsaimniekošanā.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.aprīlī.
