Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

Tautu nevar skaldīt “vecajā trimdā” un “jaunajos emigrantos”, uzskata ārzemju latvieši (11)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

“Vecā trimda”, “jaunā emigrācija”, “Amerikas latvietis” vai “Austrālijas latvietis” – šādi jēdzieni joprojām daudz tiek lietoti, runājot par latviešiem ārvalstīs. Dažs to izsaka nicīgi, cits – neitrāli, neko ļaunu nedomājot. Nesen arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags izteicās, ka “vecā trimda” jaunos emigrantus uzreiz nepieņemot par savējiem. Vai un kāpēc šāda dalīšanās joprojām ir, par to viedokļi ir dažādi. Vienlaikus izskan arī secinājums, ka mūsu tauta nav tik liela, lai mēģinātu vēl to saskaldīt mazākos gabalos.

Diskutēs par baznīcas lomu sabiedrībā

Pērn 1. novembrī “LA” publikācijā “Septiņi luterāņu mācītāji: “Sadalītā baznīca atkal jāapvieno”” rakstīju par ierosinājumu veidot latviešu luteriskās baznīcas vienības atjaunošanas darba grupu, kurā darbotos šejienes baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvji. “Mums ir uzskatu atšķirības, taču vienmēr esam uzturējuši labvēlīgi sadarbīgas un cieņas pilnas attiecības,” komentējot vēstuli, toreiz sacīja LELB arhibīskaps J. Vanags, akcentējot, ka “darbojas abu baznīcu Sadarbības padome, kas visu šo laiku sanāca apmēram reizi divos gados un gatavojas to darīt turpmāk”.

Kas ir noticis tālāk? Septiņu mācītāju vēstuli apsprieda arī ārpus Latvijas – paziņojumā LELBĀL Virs­valdes prezidija un virsvaldes vārdā arhibīskape Lauma Zušēvica rakstīja: “Mēs šobrīd ceram, ka LELB vadība atsauksies vēstulē izteiktam aicinājumam atsākt LELB un LELBĀL sadarbības darbu, kopīgi veidojot jaunu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas ne tikai abu Baznīcu augstākās vadības cilvēki, bet arī LELB un LELBĀL garīdznieki un laicīgie draudžu pārstāvji.”

LELB Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers atzīst, ka sadarbība ar ārpuslatvijas baznīcu beidzamos gados esot “iestrēgusi”, bet mudinājums šo darbu aktivizēt esot labs. Pagaidām jauna komisija sadarbībai nodibināta nav. Torņakalna baznīcas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs, kurš bija viens no septiņiem vēstules autoriem, stāsta, ka domubiedri iecerējuši 27. februārī Lutera draudzes namā sarīkot diskusiju par baznīcas lomu sabiedrībā – kādu to redz gan paši luterāņi, gan sociologi un reliģiju pētnieki.

Minētajā “LA” publikācijā arhibīskaps Jānis Vanags izteica arī pārdomas, kas skar ne tikai baznīcu attiecības, bet arī Latvijā dzīvojošo un uz citām valstīm aizbraukušo tautiešu skatu vienam uz otru. “Arī mūsdienās latviešu “vecā trimda” jaunos emigrantus nemaz tā uzreiz nepieņem par savējiem. Ir psiholoģisku, kultūras un baznīcā arī teoloģisku atšķirību robeža, kuru varam nožēlot, bet nevaram ignorēt,” sprieda Vanags.

Mana žurnālistiskā pieredze, jau teju 20 gadus rakstot par latviešiem ārzemēs, gan liecina, ka 25 gadu laikā šī plaisa starp tautas daļām “šeit” un “tur” ir rukusi, un Vanaga piesauktās “vecās trimdas” sen dibinātajās organizācijās tagad daudzi “jauniebraucēji” ne vien aktīvi darbojas, bet arī tiek ievēlēti to vadībā. Ko saka citi?

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Jā, kad beidzot piešķirs finansējumu, lai Latvijā integrētu latviešus?! 😀 Padlatvieši, ārzemju latvieši, Latvijas krievi, nekaunīgie Latvijas miljonāri, zagļi, Krievijas krievi, ķīnieši, pakistānieši, īrākieši, utubungas, dzērāji, aizbraukušie Īrijas, Anglijas latvieši/krievi. Ļoti sašķelta sabiedrība, kura ir ļoti šķiriski “greizsirdīga” un skaudīga. Nekas patīkams dzīvot te nav. Un mazohistiskais kalpu politkorektums. Bēdīgi slavenie Latvijas mērgļi ar sliktiem zobiem.

  2. neviens viņus ar varu neskalda, paši saskaldās. Kur ir divi latvieši, tur ir trīs partijas

  3. There’s no way like the America way:
    “Neskaitāmi nekustamie īpašumi un uzņēmumi tiek pārdoti Krievijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, taču Latvijas sabiedrībai nevajag būt netālredzīgai, izpārdodot savu zemi, uzskata kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere.(..) Viņa sacīja, ka ir rūgti noraudzīties uz to, kā Jūrmalā tiek izpārdoti īpašumi. Īpašs sarūgtinājums ir uzzinot, ka māju un zemi, kas savulaik piederēja pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitām Annai Justīnei Čakstei-Rollinsai un Katrīnai Čakstei-Vilsonei, iegādājusies Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva preses sekretāres Nataļjas Timakovas ģimene.”
    LatvijasAvīze, 16.11.2015

  4. Dzīvoju, mācos, strādāju “ārzemēs” kopš “neatkarības atgūšanas” …… nekad neesmu sevi uzskatījis ne par emigrantu ne par trimdnieku …..

  5. Es jau gadus 20 kā pastāvīgi nedzīvoju LV. Bet savā mītnes zemē nekad neesmu bijusi saistīta ar citiem latviešiem. Vienmēr ir skaudība, intrigas, ķildas. Cenšos turēties tālāk. Bet ne jau tādēļ atsakos no savas tautības. Vienkārši esmu reāliste. Mūsu tauta ļoti ievainota komunisma laikā un pati sevi iznīcina.

  6. Padlatviešiem trūkst patriotisma, tāpēc viņi neiekļaukas trimdas latviešu vidū.

Draugiem Facebook Twitter Google+