Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. oktobris, 2012
Drukāt

Sievai un dēliem

sieva2

Man ir četri dēli. Vienam no viņiem novēlu visu savu nekustamo īpašumu – mežu un dzīvokli. Testamentu esmu uzrakstījis, tas ir notāra apstiprināts.
No pirmās sievas esmu šķīries, otrajā laulībā bērnu nav. Padomju gados man piešķīra divistabu dzīvokli. To esmu privatizējis uz sava vārda otrās laulības laikā. Laulības līguma nav.

Vai otrajai sievai pienākas kaut kas no manas mantas, īpaši dzīvoklis? 
Mežs pirmās brīvvalsts laikā piederēja manam tēvam, uz to esmu atjaunojis īpašuma tiesības. Vai viss īpašums nonāks mantojumā dēlam? Vai citi dēli tiks klāt šai mantai? 
Jānis Dundagā

 

 

Kaut arī ir uzrakstīts testaments, uz mantojumu var pieteikties neatraidāmie mantinieki – sieva un bērni.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes jurists Vitālijs Bogdāns paskaidroja, ka gadījumā, ja testamenta nebūtu, sieva pēc likuma mantotu 1∕4 daļu visa mantojuma. Civillikuma 393. pantā teikts, ka pārdzīvojušais laulātais manto bērna daļu, ja bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet ja, bērnu ir četri vai vairāk – ceturto daļu. Ja uz mantojumu pieteiksies visi četri dēli, atlikušās 3∕4 daļas sadalīs viņu starpā un katrs mantos 3∕16 daļas.

Ja ir uzrakstīts testaments, mantinieki manto pusi no tā, kas viņiem pienāktos, mantojot pēc likuma (ja testamenta nav). Tātad sieva mantos 1∕8 daļu, katrs no trim dēliem – 3∕32 daļas, bet dēls, kuram visa manta novēlēta ar testamentu, vairāk par pusi – 19∕32 daļas.

Neatņemamo mantojuma daļu aprēķina pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bija mantojuma atstājēja nāves dienā, atskaitot visus viņa parādus.

Ja neatraidāmie mantinieki – sieva un trīs dēli – prasīs savas neatņemamās daļas, dēlam, kurš mantos pēc testamenta, būs jāizmaksā viņiem pienākošās daļas naudas izteiksmē vai jāvienojas par to, ka viņiem piešķirs konkrētu mantu vai konkrētu nekustamā īpašuma domājamo daļu.

Ja mantinieki nespēs labprātīgi vienoties, neatraidāmie mantinieki savas daļas varēs prasīt tiesas ceļā.

Tā kā dzīvoklis privatizēts laulības laikā, sieva uz to var pretendēt kā uz laulāto kopmantu. Viņai būs jāpierāda ar dokumentiem vai citādā veidā, ka dzīvoklis laulības laikā iegūts kopīgi vai par abu kopējiem līdzekļiem, vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Tad sieva mantos lielāku daļu dzīvokļa.

Šis gadījums rāda, ka īpašnieks diemžēl nevar brīvi rīkoties ar savu mantu, jo neatraidāmo mantinieku esamība būtiski izmaina gala rezultātu.

No otras puses, šī Civillikuma norma aizsargā ģimenes locekļus. Piemēram, ja dēls mantotu visu dzīvokli, kurā dzīvo tēva sieva no otrās laulības, vai viņai būtu jāiet uz ielas? Lai atrisinātu šādu situāciju, testamentā var ierakstīt servitūtu un paredzēt sievai dzīvokļa tiesību vai lietojuma tiesību. Tad līdz mūža galam viņa varēs tur dzīvot.

Piebildīsim, ka testaments nav akmenī iekalts un mantojuma atstājējs to jebkurā laikā var brīvi mainīt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+