Pasaulē
Eiropa

FOTO: Visā pasaulē pieprasa aktīvu cīņu ar klimata izmaiņām. Ielās iziet arī Rīgā1


Rīgas centrā norisinās klimata pārmaiņu radīto problēmu aktualizēšanai veltīts gājiens
Rīgas centrā norisinās klimata pārmaiņu radīto problēmu aktualizēšanai veltīts gājiens
FOTO: Karīna Miezāja

Desmitiem tūkstošu skolēnu visā pasaulē piektdien neapmeklēja skolu, lai protestos pieprasītu likumdevējiem aktīvāku rīcību cīņā ar klimata izmaiņām.

Protestu organizētāju mērķis bija sarīkot 1000 demonstrācijas vairāk nekā 100 valstīs.

Skolēni izgāja ielās Eiropā un Āzijā ar plakātiem, kas vēstīja “Planētas B nav”, “Jūs iznīcināt mūsu nākotni”, “Ja jūs nerīkosieties jā pieaugušie, to darīsim mēs”.

Atmosfēras piesārņošana ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem tādos tempos kā pašreiz galu galā padarīs planētu neapdzīvojamu, piekrīt zinātnieki.

Stokholmā demonstrāciju vadīja 16 gadus vecā Grēta Tūnberga, kura kopš pagājušā gada augusta katru nedēļu protestējusi pie Zviedrijas parlamenta ēkas Stokholmā. Pakāpeniski viņas protesta veids piesaistīja arvien plašāku uzmanību, pamudinot skolēnus uz līdzīgiem protestiem arī citās valstīs.

“Es nedomāju, ka tieši es stāvu aiz šīs kustības, es domāju, ka tā jau tur bija un tai tikai vajadzēja dzirksteli, lai aizdegtos,” telekanālam SVT sacīja Tūnberga, kura izvirzīta Nobela miera prēmijai.

“Mēs dzīvojam eksistenciālā krīzē, kas tikusi ignorēta desmitgadēm ilgi, un, ja mēs nerīkosimies tagad, var būt par vēlu,” viņa piebilda.

Demonstrācijā Stokholmā piedalījās vairāki desmiti cilvēku.

Stokholmā demonstrāciju vadīja 16 gadus vecā Grēta Tūnberga
FOTO: LETA/REUTERS/SCANPIX

Deli, kas ir viena no pasaules piesārņotākajām pilsētām, protestos piedalījās aptuveni 200 skolēnu.

“Mums jāizdara izvēle, vai mēs gribam sēdēt un būt vienaldzīgi, vai kaut ko darīt mūsu planētas labā,” sacīja viens no protestētājiem.

“Vairums no mums ir 16, 17 gadus veci un mums drīz paliks 18. Mēs varēsim balsot. Kā vēlētāji mēs parādīsim, ka mums rūp klimata izmaiņas. Ja jūs nevarat dot mums to (tīru gaisu un ūdeni), jūs nedabūsiet mūsu balsis,” viņš piebilda.

Cilvēki ielās izgāja Vīnē, lasāms soctīklos.

Sidnejā 18 gadus vecais Čārlzs Rikvuds brīdināja, ka Austrālijas Lielais Barjerrifs aizies bojā, ja nekas netiks darīts.

Politiķi skolēnu demonstrācija uztvēruši pretrunīgi. Austrālijā izglītības ministrs sacīja, ka skolēnu streiki nebūtu jāatbalsta. Arī Vācijā ekonomikas ministrs izteicās, ka skolēniem būtu jāatrodas mācību stundās.

“Klimats tagad, skola vēlāk” – vēstīja viens no protestētāju plakātiem Vācijā, bet citās bija lasāms: “Es vairāk ticu vienradžiem, nekā politiķu vēlmei glābt planētu”.

Taču Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna atzina, ka ir svarīgi, lai jaunieši dara zināmu savu viedokli.

“Mēs jūs dzirdam,” paziņoja premjere, norādot, ka Jaunzēlande jau strādā pie tā, lai samazinātu piesārņojumu.

“Lūdzu vediet sev līdzi pēc iespējas vairāk cilvēku, jo mēs vienkārši nespēsim sasniegt savus mērķus vieni paši,” viņa piebilda.

Dienvidkorejā skolēnu protesti sākās tikai pēc mācību stundu beigām.

Organizatori skaidroja, ka Dienvidkorejā skolēniem ir sarežģīti neapmeklēt skolu, lai protestētu.

“Dienvidkorejā eksāmenu rezultāti ir ļoti nozīmīgi, un tas ir liels slogs, un arī bezdarba krīze ir smaga,” norādīja viens no organizatoriem.

Maurīcijā skolēni vāca parakstus petīcijai, kuru plānots iesniegt valdībai, pieprasot konkrētus pasākumus cīņai ar klimata izmaiņām.

Demonstrācijas notika arī Velingtonā, Honkongā un citur pasaulē. Honkongā aktīvisti saģērbās polārlāču un haizivju kostīmos, lai uzsvētu postījumus, ko klimata izmaiņas nodarījušas videi.

Ielās iziet arī Rīgā

Arī Rīgas centrā norisinājās akcija “Globālais streiks nākotnei”.

Organizatoru paziņojumā norādīts, ka pēdējie pieci gadi globālā mērogā bijuši karstākie novērojumu vēsturē. Viņi arī atzīmējuši, ka saskaņā ar Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieku veikto analīzi, vidējā temperatūra pasaulē kopš 1880.gada ir palielinājusies par aptuveni 0,8 grādiem.

Saistītie raksti

“Tas, iespējams, neizklausās daudz, taču šis pieaugums ir izsitis mūsu planētas trauslo līdzsvaru un ir novedis pie karstuma viļņiem, sausuma un mežu ugunsgrēkiem neticamākajās vietās, piemēram, Lapzemē. Koraļļu rifi, kas atbalsta visdažādākās jūras dzīves formas, atrodas uz sabrukuma robežas, un tas konstatēts vēl pirms pagājušās vasaras rekordlielajiem karstuma viļņiem Austrālijā. Zemes polos ledus kūst mazu valstu lielumā,” klimata pārmaiņu radītās sekas aprakstīja gājiena organizatori.

Galerijas nosaukums
LA.lv