Latvijā
Izglītība

Skolu direktoriem būs lielāka vara 24


Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle
Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle
Foto – Evija Trifanova/LETA

Jaunā pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēma, kuras ieviešanu apstiprinājusi Saeima, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā būs vienkāršāka un mazāk birokrātiska par līdzšinējo. Savukārt pedagogi un skolu vadītāji pauž bažas par plānotajām pārmaiņām.

Iepriekš Latvijas pedagogiem bija iespēja pretendēt uz piecām dažādām kvalifikācijas pakāpēm, savukārt nākotnē tādas būs tikai trīs. Iepriekšējā sistēma paredzēja, ka augstākās kvalitātes pakāpes piešķiršanai pedagogus vērtēja nevis skolā, bet pašvaldībā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Savukārt jaunā sistēma paredz, ka visas trīs pakāpes pedagogi varēs saņemt turpat skolā, kur tās piešķirs skolas direktora izveidota komisija vismaz trīs cilvēku sastāvā.

Saeima gan pagaidām pieņēmusi tikai grozījumus Izglītības likumā, kas konceptuāli nosaka jauno pedagogu darba novērtēšanas sistēmu un uzdod valdībai pieņemt noteikumus, kas noteiktu pakāpju piešķiršanas kārtību. Noteikumi jāpieņem līdz 10. augustam, tāpēc IZM jau izstrādājusi to projektu. Tas paredz, ka pirmo kvalitātes pakāpi varēs iegūt katrs pedagogs, kas mērķtiecīgi organizē mācību procesu, nodrošinot labvēlīgu mācību vidi, izvēlas piemērotas mācību metodes un sadarbības formas. Savukārt otrās pakāpes ieguvei jau būs nepieciešams arī izmantot daudzveidīgu mācību stratēģiju. Vajadzīga būs arī visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un būt aktīviem izziņas procesā. Lai iegūtu trešo pakāpi, pedagogiem būs jābūt turklāt radošiem, inovatīviem un jāstrādā izglītības iestādes attīstības labā. Lai novērtētu pedagogu darbu, komisija organizēs pašu novērtēšanas sistēmu, vēros un vērtēs mācību stundas vai nodarbības, novērtēs pedagoga pašvērtējumā atspoguļoto profesionālās darbības rezultātu.

Bažas par neobjektivitāti

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka iecerētie noteikumi jāuzlabo. Pirmkārt, tā iesaka noteikumos iekļaut nosacījumu, ka kritēriji pakāpju piešķiršanai jāizstrādā visam skolas kolektīvam kopīgi. Otrkārt, valdības noteikumos būtu jāietver konkrētākas vadlīnijas skolotāju darba novērtēšanai. Tādējādi jaunā vērtēšanas sistēma varētu kļūt objektīvāka. Par iespējamo neobjektivitāti bažījas arī aptaujātie skolotāji. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka pieļauj: skolas direktori darbam komisijā izvēlēsies tādus locekļus, kas vadītāja viedoklim neiebildīs. Tad kvalitātes novērtēšanas sistēma tiks izmantota, lai atalgotu vadībai pietuvinātos. Viņasprāt, skolas direktora ietekme uz pedagoga atalgojumu jau tā ir ļoti liela, bet jaunā sistēma to vēl palielinās. Arī Kalsnavas pamatskolas vēstures skolotāja Maira Laure paredz, ka skolās jaunās sistēmas dēļ “sāksies haoss un neveselīga konkurence”, ko izraisīs tas, ka kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēma nebūs gana caurspīdīga.

Bažas ir ne tikai skolotājiem. Arī Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atzīst: plānotajā sistēmā viņa saskata lielus riskus. “Izskatās, ka būs tā: kas ir kvalitatīvs vienā skolā, citā tāds var nebūt,” spriež direktore.

Būtiski arī, ka, mainot darbavietu, skolotājs kvalitātes pakāpi zaudēs un citā skolā sevi būs jāpierāda atkal no jauna.

A. Melle saka: nav pareizi pedagoga darbu vērtēt tikai skolā. Ir vērtīgi, ja skolotāja veikumam tiek uzmests arī skats no malas. Ir gadījumi, kad pedagogs, kurš skolā nav augstu vērtēts, ārējā vērtēšanā saņem atzinību. I. Ratinīka piekrīt: jaunajā sistēmā nevajadzēja pilnībā atteikties no ārējās vērtēšanas.

I. Ratinīka arī norāda: skolotāji bieži vien ir aktīvi ārpus skolas, piemēram, darbojas kā eksperti kādos izglītības projektos, raksta grāmatas. Iepriekšējā sistēmā kvalitātes pakāpes iegūšanai tam bija liela nozīme. Tagad izskatās, ka šo veikumu vērtēšanā varēs neņemt vērā.

Vajadzēs veselo saprātu

Tikmēr Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdols Kalvāns, kurš turklāt vada Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, nav tik kritisks. Viņaprāt, IZM izstrādātajos noteikumos nepieciešami vien nelieli labojumi. Piemēram, jānosaka, ka vērtēšanā jāņem vērā arī pedagoga akadēmiskais grāds.

“Kopumā man kā skolas direktoram jaunā sistēma šķiet pieņemama. Negrasos to izmantot subjektīvi un izkropļotā veidā. Ja sistēma tiks izmantota, lietojot veselo saprātu, viss būs kārtībā. Protams, es nevaru zināt, kā rīkosies citi direktori,” tā R. Kalvāns. Viņš neslēpj, ka, izstrādājot kritērijus, negrasās apspriesties ar visu skolotāju kolektīvu, taču viedokli prasīs gan vietniekiem, gan sešiem septiņiem pedagogiem, kas vada skolas metodiskos centrus.

Viņaprāt, nolikums par pakāpju piešķiršanu skolām būtu jāsaskaņo ar pašvaldībām.

Nav zināms piemaksu lielums

M. Laure iebilst arī pret pašu principu, ka piemaksas skolotājiem tiek maksātas, ņemot vērā šīs pakāpes. Viņa uzskata, ka piemaksas lielumam būtu jābūt saistītam ar pedagoga darba stāžu. “Man nav saprotams, kāpēc skolotājam atkal un atkal no jauna ir jāpierāda sava profesionālā kvalifikācija,” teic skolotāja. “Augstskolas diploms man ir, iepriekš trešā kvalitātes pakāpe jau bija iegūta, nu viss process jāsāk atkal no jauna.”

Jāpiebilst, ka jaunajā sistēmā pedagoga darba kvalitātes pakāpi varēs piešķirt uz laiku no viena līdz trim gadiem. I. Vanaga uzsver: noteikumos būtu skaidri jāpasaka, kādos gadījumos kvalitātes pakāpi var piešķirt tikai uz gadu. Citādi arī šajā ziņā iespējama neobjektivitāte un dažāda pieeja dažādas skolās. Bažas ir arī par to, kāds gan turpmāk būs pedagogu reālais finansiālais ieguvums no kvalitātes pakāpēm. Tagad par kvalitātes pakāpēm skolotāji saņem šādas piemaksas: par 3. pakāpi – 45 eiro, par 4. pakāpi – 114 eiro, par 5. pakāpi – 140 eiro. Par 1. un 2. pakāpi piemaksu nav. Taču jaunajā sistēmā piemaksu apmērs būs atkarīgs no skolas finansiālajām iespējām.

IZM skaidro, ka jauna kārtība skolotāju kvalitātes pakāpju piešķiršanai bijusi nepieciešama tāpēc, ka esošā sistēma bijusi pārāk birokrātiska, turklāt augstāko pakāpju iegūšanai svarīgāka bijusi pedagogu aktivitāte ārpus skolas, nevis pašā izglītības iestādē. Skolotāji gan izsaka aizdomas: galvenais mērķis ir ietaupīt un noņemt no IZM ierēdņu pleciem atbildību par pakāpju piešķiršanu.

LA.lv