Mobilā versija
+0.5°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
16. jūnijs, 2015
Drukāt

“Skonto būve”: Vides dienests slēpis patieso gudrona apjomu Inčukalnā

Foto: LETAFoto: LETA

SIA "Skonto būve" veiktie izsmelšanas un pārstrādes darbi Inčukalna sērskābajos gudrona dīķos.

Valsts vides dienests (VVD) apzināti slēpis patieso gudrona apjomu Inčukalna projekta ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī konstatētais, aģentūru LETA informēja SIA “Skonto būve” pārstāve Ilga Sokolova.

VVD pasūtītais un šā gada februārī veiktais pētījums atklāj, ka ziemeļu dīķī piesārņotās grunts apjoms ir nevis 7051 kubikmetrs, kā iepriekš tika norādīts līgumā ar “Skonto būvi”, bet gan gandrīz 14 reizes vairāk jeb aptuveni 96 200 kubikmetru.

“Līdz ar to uzņēmējs gaida risinājumu problēmām nu jau abās projekta daļās, tomēr pasūtītājs līdz šim nav izrādījis vēlmi sadarboties veiksmīgai projekta izpildei,” norādīja Sokolova.

Jau ziņots, VVD vadītāja Inga Koļegova 26.maijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja, ka VVD sagaida, lai “Skonto būve” pilda noslēgto līgumu par gudrona dīķu sanāciju, taču, ja uzņēmums to nedarīs, tiks izsludināts jauns iepirkums par sanācijas darbu veikšanu. Šim iepirkumam finansējums tiks nodrošināts, neizmaksājot “Skonto būvei” aptuveni desmit miljonus eiro par jau paveiktajiem darbiem.

Koļegova uzsvēra, ka uzņēmuma prasība par papildu finansējumu nav pamatota, jo dīķos nav vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts. “Gudrons ir tāda viela, kuras ķīmiskās īpašības un apjomi ir mainīgi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iepriekš aplēstais apjoms būtu mainījies. Arī “Skonto būve” VVD nav iesniegusi nekādus pamatotus aprēķinus par to, ka dīķos būtu vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts, un kur šīs liekās tonnas būtu radušās,” sacīja Koļegova.

VVD vadītāja deputātiem skaidroja, ka ar uzņēmumu noslēgts tā saucamais FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, kas paredz lielākus riskus darbu izpildītājam, nevis pasūtītājam. Šāda līguma forma tiekot izvēlēta tad, kad ir neskaidrs līguma priekšmets un nav precīzi zināmi izpildāmo darbu apjomi, sacīja Koļegova.
Savukārt Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līgumos pieredzējušais Anglijas jurists Rodžers ter Hārs savā atzinumā norādījis, ka “Skonto būvei” ir tiesības saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām, negūstot no šīs papildu atlīdzības peļņu.

“Ja šāds jautājums tiktu skatīts Anglijas tiesā, es nešaubos, ka tiktu nolemts par labu uzņēmēja tiesībām saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām,” secinājumos pēc “Skonto būves” un VVD noslēgtā līguma analīzes raksta ter Hārs. Eksperts uzskata, ka arī šķīrējtiesa, piemēram, tāda kā ICC arbitrāža, nonāktu pie tāda paša slēdziena.

“Pavisam īsi – pasūtītāja (VVD) arguments ir tāds, ka šis ir līgums, kas noslēgts par noteiktu summu, ko nav iespējams koriģēt. Šāda nostāja ir nepareiza. Tas ir līgums, saskaņā ar kuru līguma cenu iespējams koriģēt atbilstoši tā noteikumiem, jo tajā paredzēta korekcija radušos apstākļu rezultātā,” rezumē ter Hārs.

Līdz šim “Skonto būve” par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro – samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015.gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.

Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA “Skonto būve” tika noslēgts 2010.gada 24.septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.

Šā gada 6.maijā SIA “Skonto būve” ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.

Arī “Skonto būves” apakšuzņēmēja – Vācijas firma “MUEG GmbH” – norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu gudrona dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+