Ekonomika
Darbs un nauda

“Šobrīd klusēt nedrīkstam.” Stājies spēkā spriedums, kas var “iznīcināt” tūkstošiem cilvēku. Augstākā tiesa atbild1

Foto: Shutterstock

Pieņemot lēmumu, kas ir pretējs Maksātnespējas likumā rakstītajam un likumdevēja domātajam, Augstākās tiesas (AT) Senāts ir izraisījis satricinājumu, kuram tūdaļ draud sekot anulētu maksātnespējas procesu lavīna, satraukumu pauž Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) pārstāvji.

“Mēs cienām tiesu neatkarību, tomēr šobrīd klusēt nedrīkstam,” uzsver LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, AT Senāta pasludinātā interpretācija par kārtību, kādā īstenojams privātpersonas maksātnespējas process un saistībām, kas tā laikā jāpilda personai, ir iespējams sagaidīt, ka tūkstošiem cilvēku, kas maksātnespējā sākuši sakārtot savu finanšu situāciju, viss sasniegtais tiks anulēts.

Ko, lai dara tas vienkāršais cilvēks, kurš, cerot uz tiesiskās paļāvības principu, šobrīd ir iedzīts pilnīgā neziņā par gaidāmo, jautā J. Āboliņš.

Pēc viņa domām, īstu satricinājumu maksātnespējas nozarē un indikācijas par drīzumā gaidāmu anulētu maksātnespējas procesu lavīnu izraisīja Augstākās tiesas Senāta lēmums, kas atstāj spēkā iepriekš Bauskas rajona tiesā pieņemto lēmumu.

Sieviete bankrota procedūras laikā

Proti, 2017. gada 25. jūlijā Bauskas rajona tiesa (tagad Zemgales rajona tiesa), kādas sievietes privātpersonas maksātnespējas lietā, pēc maksātnespējas procesā noteiktās bankrota procedūras – atbilstoši likumam un MK noteikumiem, tās laikā tiek pārdots viss parādnieka īpašums – noraidīja parādnieces pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu un saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, kuru izpildot, tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process.

Prasības noraidīšanas pamatojums – sieviete bankrota procedūras laikā nav daļu no saviem ienākumiem novirzījusi kreditoru prasījumu segšanai.

Saskaņā ar tiesas interpretāciju par situāciju tas būtiski apgrūtinājis maksātnespējas procesa efektīvu norisi, liedzot kreditoriem saņemt tiem pienākošos maksājumus.

Noraidījums tika pamatots ar pārkāpto Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punktu, 139. panta 1. punktu un 172. panta ceturto daļu.

J. Āboliņš norāda, ka tiesa tikai sev zināmu apsvērumu dēļ neņēma vērā to, ka kopš 2015. gada 1. marta, kad stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, privātpersonai sava maksātnespējas procesa bankrota procedūras laikā nav uzlikts pienākums daļu ienākumu novirzīt kreditoru prasību segšanai.

Vēl vairāk – kopš 2014. gada, kad darba grupa strādāja pie grozījumiem Maksātnespējas likumā, starp kreditoru un kredīta ņēmēju interešu pārstāvjiem bija noslēgta mutiska vienošanās, kas parādnieku bankrota procedūras laikā atbrīvoja no ikmēneša maksājumiem saistību dzēšanai.

Tolaik pat kreditori atzina, ka pati bankrota procedūra parādniekam ir finansiāli dārga, viņam ir jāsamaksā visas ar maksātnespējas procesu saistītās izmaksas – tostarp valsts nodevas un likumā noteiktā atlīdzība administratoram.

Tādēļ šo mēnešu laikā, kamēr tiek realizēta visa parādnieka manta, viņš no vismaz 1/3 daļas savu ienākumu novirzīšanas kreditoru prasību dzēšanai ir atbrīvots.

J. Āboliņš atgādina, ka bankrota procedūra tiek īstenota ar mērķi, visu parādnieka mantu pārdot par iespējami augstāku cenu, lai maksimāli segtu kreditora prasību.

Tādējādi ir iespējams, ka, pārdodot visus īpašumus, cilvēks jau spēj 100% apmērā segt kreditoru prasību, līdz ar to pārdošanas laikā likt viņam maksāt arī daļu no ienākumiem ir neloģiski.

Strādājot pie likuma grozījumiem, to atzinuši arī kreditori un likumā tika veikti atbilstoši grozījumi, stāsta J. Āboliņš.

Saskaņā ar tiem vismaz 1/3 daļu no saviem ienākumiem saistību dzēšanai parādnieks sāk maksāt katru mēnesi pēc bankrota procedūras noslēguma, saskaņā ar apstiprināto saistību dzēšanu plānu.

“Kā interesēs tiesa pēkšņi izdomāja, ka likumā rakstīts citādi, nav saprotams,” neizpratnē ir J. Āboliņš.

Pārdoti visi īpašumi, bet saistības paliek

Viņš stāsta, ka nozarei šokējošo Bauskas rajona tiesas lēmumu apstrīdēja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors.

Viņš, lūdzot Augstākās tiesas Senātu Bauskas rajona tiesas lēmumu noraidīt un nosūtīt lietu atpakaļ skatīšanā 1. instances tiesā, norādīja, ka no Maksātnespējas likuma jau kopš 2015. gada 1. marta ir izslēgts 137. panta 11. punkts, kas noteica, ka administratoram ne retāk kā reizi ceturksnī jāizmaksā kreditoriem naudas līdzekļi saistību segšanai.

Ģenerālprokuratūra akcentēja, ka no grozījumiem Maksātnespējas likumā ir secināms, ka kopš 2015. gada 1. marta parādniekam vairs nav pienākuma bankrota procedūras laikā 1/3 no saviem gada ienākumiem novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai un bankrota procedūras laikā parādnieks ir tiesīgs paturēt visus savus ienākumus pilnā apmērā, līdz saistību dzēšanas plāna pieņemšanai un apstiprināšanai.

Prokuratūras pozīciju aizstāvēja un atbalstīja arī Maksātnespējas administrācija.

Turklāt kārtība, kas bankrota procedūras laikā parādnieku atbrīvo no daļas ienākumu novirzīšanas kreditoru prasību segšanai, kopš 2015. gada 1. marta, visas tiesas Latvijā arī ņēma vērā ikvienā maksātnespējas procesa lietā.

Šā gada martā Augstākās tiesas Senāts Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu par Bauskas rajona tiesas lēmumu izskatīja.

Juristiem un maksātnespējas jomas ekspertiem AT Senāts pieņēma šokējošu lēmumu, Bauskas tiesas spriedumu atstājot spēkā.

J. Āboliņš skaidro, ka likuma interpretācijas dēļ, kas tiek pamatota arī ar argumentu, ka tiesa zina, ko ar likuma grozījumiem bija domājis likumdevējs, konkrētās personas maksātnespējas process tā arī nav īstenots.

Rezultātā, viņai ir pārdoti visi īpašumi, no kuriem gūtie līdzekļi novirzīti saistību dzēšanai.

Taču tas nekādā veidā viņu nav atbrīvojis no atlikušo saistību dzēšanas pilnā apmērā. Viņai maksātnespējas process ir atteikts.

Lavīna jau sākusies

Turklāt ir sākusies īsta lavīna – balstoties uz Augstākās tiesas Senāta lēmumu, kreditoru pārstāvji un maksātnespējas administratori ne vien izvirza jaunas – likumā neparedzētas – prasības par daļu ienākumu novirzīšanu procesam arī bankrota procedūras laikā, bet ir arī indikācijas par vēlmi celt augšā vecās, jau apstiprinātās lietas, atklāj J. Āboliņš.

Rezultātā tūkstošiem cilvēku, kas sākuši savu maksātnespējas procesu, piemēram, pirms gada vai diviem un saskaņā ar iepriekš tiesās pasludināto plānu, kārtīgi katru mēnesi vismaz 1/3 daļu no ienākumiem novirza kreditoru prasību segšanai, nonākuši bezizejas situācijā.

No vienas puses viņi ir pārdevuši visu mantu, lai segtu saistības un saistību dzēšanai pārdošanā iegūtie līdzekļi arī tiek novirzīti, viņi godprātīgi veic ikmēneša maksājumus, taču jebkurā mirklī viņiem visa procesa iziešana un noslēgšana var būt atteikta vai atcelta.

“Ir izraisīts milzīgs satricinājums, un lavīnveidīgā privātpersonu maksātnespējas procesu atcelšana ir tikai laika jautājums,” satraucošo situāciju raksturo J. Āboliņš.

Viņš uzsver, ka tiesu vara ir neatkarīga un tādai tai arī jābūt.

Taču kā interesēs tiesa nevienam nesaprotamā veidā interpretē ne vien likumā rakstīto, bet arī likumdevēja domas un ieceres, likumu rakstot, jautā J. Āboliņš.

Saeimas komisijas atbilde

Ja tiesai bija šaubas vai jautājumi par to, ko likumdevējs bija domājis, rakstot grozījumus Maksātnespējas procesa likumā, to oficiālā veidā tiesa varēja noskaidrot.

Arī LAKRA pēc neizprotamā AT Senāta lēmuma vērsās Saeimas Juridiskajā komisijā, kas izstrādāja grozījumus, ar lūgumu precīzi paskaidrot, kā grozījumi interpretējami un ko likumdevējs domājis, tos pieņemot.

Bez jebkādas vilcināšanās un sarežģījumiem, drīz oficiāli saņemta arī atbilde, kurā norādīts – privātpersonas bankrota procedūras laikā viņai nav pienākums daļu ienākumu novirzīt kredītsaistību dzēšanai.

Skaidrojumu par likuma interpretāciju šaubu gadījumā būtu varējusi lūgt arī tiesa.

“Tā vietā šobrīd ir stājies spēkā spriedums, kas var iznīcināt tūkstošiem cilvēku,” uzsver J. Āboliņš.

Tie ir cilvēki, kas līdz šim ticēja juristiem, ticēja Kredītņēmēju asociācijai un likumdevējam, kurš apgalvoja – bankrota procedūras laikā visi ienākumi paliek parādnieka rīcībā – saistību dzēšanai šajā brīdī nekas nav jānovirza.

“Ko tam nabaga cilvēkam darīt tagad, apzinoties, ka viss sasniegtais un maksātais būs bijis veltīgs,” sašutis ir J. Āboliņš.

Saeimas komisijas atbilde Latvijas kredītņēmēju asociācijai.
Ekrānuzņēmums: LAKRA

Lai situāciju steidzami atrisinātu un tūkstošiem cilvēku pasargātu no anulētiem maksātnespējas procesiem, Latvijas kredītņēmēju asociācija aicina likumdevēju un izpildvaru Tieslietu ministrijas personā, sniegt precīzu formulējumu, piemēram, ar publikāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tam, kā 2015. gadā pieņemtie grozījumi maksātnespējas likumā interpretējami.

“Lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, būtu lietderīgu, lai Maksātnespējas likuma grozījumu izstrādātājs, publiski pauž arī savu domu un gribu, kuras dēļ grozījumi vispār tika skatīti un pieņemti,” aicina LAKRA valdes loceklis.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta atbilde

Atbildot uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pausto par Augstākās tiesas lēmumu, Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments skaidro, ka maksātnespējas process un iespēja tā ietvaros atbrīvoties no parādiem ir paredzēta labticīgiem parādniekiem, nevis bezatbildīgas aizņemšanās sekmēšanai.

Lai šo likumā doto iespēju izmantotu, parādniekam ir jāparāda labā griba un disciplinētība.

Viens no veidiem, kā tas tiek parādīts, ir kreditoru prasījumu segšana parādnieka iespēju robežās.

Tas saskan ar Maksātnespējas likuma mērķi – likuma robežās veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.

Augstākā tiesa, iztulkojot Maksātnespējas likuma normas atbilstoši minētajam mērķim, secināja, ka parādnieka pienākums iespēju robežās segt kreditoru prasījumus bankrota procedūras gaitā saglabājas arī pēc likuma grozījumiem 2014.gadā.

To apliecina fakts, ka joprojām ir spēkā Maksātnespējas likuma 140.panta 1.punkta noteikums, ka bankrota procedūras laikā parādniekam ir tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas.

Tātad atlikusī daļa no ienākumiem, kas nevar pārsniegt vienu trešdaļu, faktisko apmēru nosakot katrā individuālajā gadījumā, ir jānovirza Maksātnespējas likuma mērķu sasniegšanai, proti, parādnieka saistību izpildes veicināšanai.

Ja bija paredzēts atbrīvot parādnieku no saistību izpildes bankrota procedūras laikā, tad no likuma bija izslēdzama arī 140.panta 1.punkta norma, taču likumdevējs to ir saglabājis nemainīgu.

Nemainīgs palicis arī likuma 139.panta 1.punkta noteikums, ka parādniekam ir pienākums bankrota procedūras laikā gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.

Izvērtējot šos noteikumus kopsakarā, Augstākā tiesa sniedza attiecīgo likuma iztulkojumu.

Tiesa, noskaidrojot likumdevēja gribu, balstās uz juridisko metodi. Šīs metodes elementi cita starpā ir tiesību normu iztulkošana un tiesību palīgavotu izmantošana.

Pie tiesību palīgavotiem pieskaitāmi arī likumdošanas procesa dokumenti – anotācijas, Saeimas komisiju sēžu protokoli, stenogrammas u.tml., kas satur ziņas par pieņemto tiesību normu mērķi, jēgu, pamatojumu. Minētajiem Maksātnespējas grozījumiem šādi palīgavoti nav pieejami.

Neraugoties uz to, ka iepriekš minētais likuma grozījums, ja tas bija iecerēts tā, kā tas tagad tiek publiski pasniegts, fundamentāli maina maksātnespējas regulējumu un ietekmē Maksātnespējas likuma mērķus, anotācija šim grozījumam nav sastādīta.

Nav arī neviena cita publiski pieejama dokumenta, kurā būtu veikta šā grozījuma nepieciešamības analīze, sniegts tā izvērtējums un pamatojums.

Vienīgais avots, kurā parādās ar šo jautājumu saistīta informācija, ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 23.10.2013. sēdes audioieraksts, kur nav rodamas ziņas par grozījumu mērķi un pamatojumu, bet ir vienā teikumā tiek runāts par darba grupā panākto vienošanos attiecībā uz 139.panta izslēgšanu.

Saeimas mājaslapā pie šā likumprojekta pievienotie dokumenti nenorāda ne uz šādas sēdes norisi, ne uz tās darba kārtību (skatīt šeit.).

Par šādām konceptuālām izmaiņām nav runāts arī tiesību doktrīnā. Piemēram, arī vēlāk, pēc likuma grozījumu pieņemšanas un spēkā stāšanās, toreizējais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš savā rakstā žurnālā “Jurista Vārds”, aprakstot grozījumus Maksātnespējas likumā, šo jautājumu nemaz nepiemin (sk. G.Bērziņš. Aktuālie grozījumi Maksātnespējas likumā: kas un kāpēc mainījies. Jurista Vārds Nr.09 (861). 2015.gada 3.marts).

Demokrātiskā tiesiskā valstī gadījumos, ja likumdevējs uzskata, ka tiesu prakse iet nepareizā virzienā, tas jebkurā gadījumā ir tiesīgs koriģēt šo praksi likumdošanas ceļā, sašaurinot tiesas iespējas un “uzvedot” to uz tā ceļa, kuru likumdevējs uzskata par pareizu.

Saistītie raksti

No Augstākās tiesas lēmuma lietā ir secināms, ka, ja ir bijis mērķis atbrīvot parādnieku no jebkādiem maksājumiem bankrota procedūras laikā, bija nepieciešams izdarīt ne tikai grozījumus atsevišķā Maksātnespējas likuma 139.pantā, bet izdarīt sistēmiskus grozījumus visā Maksātnespējas likumā, ieskaitot Maksātnespējas likuma 140. un 172.pantu, definējot šādu izmaiņu mērķus un sniedzot to pamatojumu likumprojekta anotācijā.

Likums jāaplūko kā vienota sistēma. Turklāt šādus būtiskus grozījumus ir jāizstrādā pārdomāti, publiskojot informāciju par to nepieciešamību un izstrādājot anotāciju, kurā ir izskaidrots izmaiņu pamatojums un mērķi.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Ekspluatācijā nodota pirmā projekta “IRIS Shampeteris Apartments” dzīvojamā māja
18 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Swedbank” paziņo par jaunu maksājumu iespēju ieviešanu
20 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Piecstāvu dzīvojamās mājas projekts Purvciemā ieiet finiša taisnē
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Veselam
“Dodiet zāles, kas “nededzina” acis!”. Liegs receptē rakstīt konkrēta ražotāja zāļu nosaukumu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Iekšlietu ministra pirmie komentāri par Kuldīgas prokurora auto dedzināšanu
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Pasaulē
Maskavā izslēdz opozīciju
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
Skaidrītei bail teikt, cik liels ir parāds: 8200 eiro par dzīvokli
30 minūtes
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Latvijas problēma nav prezidenta un viņa kundzes garderobe un inaugurācijas ceremonija! Problēma esam mēs 2
2 stundas