Šodien tiek kronēts jaunais Beļģijas karalis 0
Šodien, 21.jūlijā, tronī kāpj jaunais Beļģijas karalis Filips I, kas nomaina savu tēvu Albertu II, kurš 3.jūlijā paziņoja par savu atkāpšanos par labu dēlam.
Savā pēdējā emocionālajā uzrunā nācijai 79 gadus vecais karalis aicinājis Beļģijas līderus “nenogurstoši strādāt valsts saliedētības labā” un pateicies par nemitīgu atbalstu savai dzīvesbiedrei karalienei Paolai.
“Filip, tev ir gan sirds, gan prāts, lai tu labi kalpotu mūsu valstij,” viņš sacījis, vēršoties pie dēla. “Mēs pilnībā paļaujamies uz tevi un tavu dārgo sievu Matildi.”
Beļģijas Nacionālajā dienā, 21.jūlijā, tieši pusdienlaikā (plkst.13 pēc Latvijas laika) 53 gadus vecais kroņprincis Filips trijās Beļģijas oficiālajās valodās – franču, flāmu un vācu – nodevis zvērestu parlamentam, solot kalpot valstij un sargāt tās nacionālo neatkarību un teritoriālo integritāti. Līdz ar to viņš kļuvis par septīto Beļģijas karali kopš 1831.gada, kad šai tronī kāpa Leopolds I.
Valsts svētku dienu Briselē ievadīja pateicības mise viduslaikos celtajā Sv.Miķeļa un Sv.Gudulas katedrālē, kurā piedalījās visa Beļģijas karaliskā ģimene, valdība un augstas amatpersonas, bet nebija ārvalstu viesu.
Karstajā saulainajā dienā, vējā plīvojot karogiem, pie karaļa pils pulcējās cilvēki, skandējot “Ilgu mūžu karalim!”.
Monarhija līdz ar futbolu un alu tiek uzskatīta par vienu no tām nedaudzajām lietām, kas joprojām vieno lingvistiski sašķelto Beļģiju, taču Filipam vēl nāksies pierādīt, ka tas joprojām ir tiesa. Prāva daļa beļģu, īpaši flāmi, šaubās, vai viņam pietiks politisko prasmju, kas viņa tēvam palīdzējušas tikt galā ar šo uzdevumu.
Tomēr svētdien pie katedrāles valdīja svētku noskaņa. “Esmu karaliskās ģimenes piekritēja,” izteicās kāda 34 gadus veca flāmiete no Limburgas. “Atbraucu sveikt Filipu. Karali mīl gandrīz visi beļģi, problēma ir tikai tāda, ka tie, kuri ir pret, kliedz skaļāk.”
Tikmēr grupiņa viduslaiku tērpos ģērbtu flāmu studentu paziņoja, ka atnākuši paust principiālu protestu pret monarhijām. “Karaļi pieder pasakām, un tur ir viņu vienīgā vieta,” “Reuters” televīzijai izteicās viens no viņiem.
Kā liecina privāto televīzijas kanālu VRM un RTL veiktās aptaujas, tikai nepilna puse flāmu uzskata, ka Filips I kļūs par labu karali, lai gan Valonijā par to ir pārliecinātas divas trešdaļas respondentu.
Politiskā stīvēšanās starp franciski runājošajiem valoņiem un flāmiem noveda pie debatēm par monarhijas nākotni, vēl pirms Alberts pirms divām nedēļām paziņoja par atteikšanos no troņa par labu savam dēlam.
Galēji labējā flāmu nacionālistu partija “Vlaams Belang” (“Flāmu intereses”) jau iepriekš paziņoja, ka nemaz negrasās piedalīties kronēšanas ceremonijā, tikmēr mērenākā separātistu partija Jaunā flāmu alianse (N-VA) ceremonijā bija pārstāvēta, lai gan partijas līderis un pašreizējais Antverpenes mērs Barts de Vēvers Briselē neieradās.
“Ideja, ka mums politiskās stabilitātes nodrošināšanai šajā valstī nepieciešami tāda fundamentāli nedemokrātiska institūcija kā monarhija, pasaka jums vairāk par šo valsti, nevis par monarhiju,” vēl maijā rakstītajā atklātajā vēstulē norādīja de Vēvers. Nesen viņš demonstratīvi uz sarunām pilī ieradās bez kaklasaites, paziņojot: “Esmu republikānis, jo esmu demokrāts. Es neuzskatu, ka kādam pieder vara, pateicoties viņa iedzimtībai.”
Kamēr kaimiņos esošajā Nīderlandē monarham vairs nav nekādas lomas politikā, Beļģijā karalim, kurš pamatā arī pilda tikai ceremoniālas funkcijas, joprojām jāparaksta likumi, lai tie stātos spēkā, bet pēc 2010.gada vēlēšanām tieši Alberta aktīva iejaukšanās ļāva pārvarēt frankofonu un flāmu partiju domstarpības un panākt vienošanos par kabineta izveidi, pieliekot punktu 541 dienu ilgajam periodam, kuru valsts pavadīja bez lemtspējīgas valdības.
Taču 2004.gadā Filipa mēģinājums kroņprinča statusā iejaukties politikā, apsūdzot “Vlaams Belang” centienos sagraut Beļģiju, izraisīja asu kritiku. Intervijā žurnālam “Story” Filips tolaik paziņoja, ka “tiem, kas vēlas sagraut Beļģiju un valsti sadalīt, būs darīšana ar mani. Es varu būt biedējošs”.
Izmantojot Alberta atkāpšanos, N-VA aicinājusi īstenot reformas un arī Beļģijas monarhiju pārvērst par pilnībā ceremoniālu institūciju. Lai gan frankofonu partijas, tostarp premjerministra Elio di Rupo pārstāvētie valoņu sociālisti, pret to iebilst, nacionālistu prasību ierobežot monarha pilnvaras, lai Filips – atšķirībā no tēva – vairs nevarētu uzņemties starpnieka lomu valdības veidošanā, atbalsta arī tradicionālās flāmu partijas.
“Nav īsti skaidrs, vai tās ir fundamentālas debates par republiku monarhijas vietā, vai par Flandriju Beļģijas vietā,” atzinis Briseles Brīvās universitātes politikas zinātnes profesors Dāve Sinardets.
Vairums flāmu uzskata, ka 53 gadus vecais Filips ir franciski runājošs svešinieks. Sazināties flāmu valodā viņam ir krietni grūtāk nekā franciski, lai gan viņš savulaik mācījies flāmu vidusskolā.
Tas, vai Filipam izdosies iekarot pavalstnieku sirdis, kā to panācis Vilems Aleksandrs Nīderlandē, būs lielā mērā atkarīgs arī no tā, vai viņš spēs atbrīvoties no līdzšinējā atsvešinātā tēla.
Pagaidām lielāku popularitāti aptaujās bauda viņa dzīvesbiedre Matilde, kas biežāk parādās sabiedrībā un, šķiet, atklātībā jūtas daudz atraisītāka nekā Filips.
Jau nākamā gada 25.maijā Filipu un Beļģiju gaida nopietns pārbaudījums – kārtējās parlamenta vēlēšanās, kurās saskaņā ar aptaujām uz lieliem panākumiem var cerēt N-VA.
Tāpēc daļa analītiķu Alberta negaidīto atkāpšanos skaidro ar viņa vēlmi dot savam pēctecim pietiekami ilgu laiku, lai iejustos monarha ādā, pirms viņam nāksies uzņemties valsts vienotāja lomu.
