Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. janvāris, 2012
Drukāt

Somijas skolēnu izvēles brīvība (1)

Foto no skolas arhīvaFoto no skolas arhīva

“Somi ir diezgan kautrīgi – kaut arī labi māk angļu valodu, bieži saka: es nedaudz protu… Viņi ļoti vēlas apgūt svešvalodas, jo ar somu, tāpat kā latviešu valodu, tālu netiek. Astoņdesmito gadu beigās, kad ierados Somijā un Helsinkos uz ielas kādam ko vaicāju angliski, lielākoties mani nesaprata. Tagad varu sazināties svešvalodā.

 

Bet angļu skolā vienmēr uzsvērām, ka nedrīkst aizmirst mātes valodu un tās līmenim jābūt ļoti augstam,” saka Helsinku angļu ģimnāzijas bijusī direktore Biruta Meirāne, kas pēc studijām Čikāgas universitātē un lektora darba augstskolā, kā arī ģimnāzijas direktores darba Čikāgā un Vašingtonā ieradās Somijā, lai skolotu somu bērnus. Nu jau krietns sprīdis apkārt, kopš Meirānes kundze skolā vairs nestrādā, bet uztur ar to kontaktus. Viņa mani iepazīstināja ar skolas vadību, kas laipni un sirsnīgi uzņēma žurnālisti no Latvijas.

 

Inspektori nav vajadzīgi

Skolas direktors Erki Lehto un viņa vietniece Paivi Lucandera ik pa laikam uzsver, ka būtiskākais skolēnu izglītošanā ir audzēkņu un pedagogu savstarpējā uzticēšanās. Kad skolotājs ir izskaidrojis mācību stundas saturu, skolēniem tiek iedoti vairāki uzdevumi, no kuriem viņi var izvēlēties, kurus pildīt. Turklāt skolēni drīkst uzdot jautājumus, kad vien viņi grib, un arī darbu izpildes termiņš nav stingri noteikts. Kāds Īrijas matemātikas skolotājs, kurš rudens pusē viesojās šajā skolā, pēc tam publicēja rakstu “Helsinki Times”, kur, norādot uz atšķirībām Somijas un Īrijas izglītības sistēmā, bija ieraudzījis šo diezgan lielo atšķirību abu valstu skolēnu skološanā – Īrijā neesot tik lielas savstarpējās uzticēšanās, tur skolēni bieži ir jāpierunā un jāskubina izpildīt izglītības iestādes prasības. Atšķirība ir arī tā, ka pamatskolas un ģimnāzijas klasēs Somijas skolēni nav pārslogoti ar mājas darbu pildīšanu. Viņiem iedod uzdevumus, kuri nav jāizpilda pa galvu, pa kaklu, bet līdz konkrētam datumam. Žurnālists uzsvēris, ka tieši daudzie uzdevumi, ar kuriem Īrijas skolēniem jātiek galā īsā laikā, rada pārslodzi un nestimulē viņus darbam, bet liek meklēt dažādus iemeslus, kā no tiem izvairīties.

Direktors Lehto atzīst, ka savstarpējā uzticēšanās un panākumi mācībās Somijas skolās ir iemesls tam, ka valstī nav izglītības iestāžu uzraugu jeb inspektoru. Viņi ir lieki, jo skolotāju profesionālais līmenis ir augsts. Tikai tad, ja iegūts maģistra grāds, var atrast darbu skolā.

 

Pedagoģija Somijā ir augstu novērtēta specialitāte, un skolas ir ieinteresētas piesaistīt talantīgākos skolotājus. Piemēram, vidusskolas somu valodas skolotāja slodze ir 15 stundas nedēļā – par katru virsstundu nāk klāt liela samaksa, tāpēc skolotāji ir ieinteresēti strādāt vairāk. Pārrēķinot latos, alga ir vairāk nekā 1400 latu mēnesī.

 

No pieciem gadiem – tikai angliski

Helsinku angļu skolā mācās 630 skolēnu un strādā 50 pedagogu – gan pašmāju skolotāji, gan pedagogi no Amerikas, Austrālijas un Vācijas. Skolas vadība uzskata, ka somu bērniem svešvalodu labā līmenī var iemācīt tāds pedagogs, kuram tā ir mātes valoda.

P. Lucandera: “Gatavošanās mācībām 1. klasē, kur uzņem no septiņu gadu vecuma, notiek jau pirmsskolā, kas izveidota pie mūsu skolas un kurā mācās piecgadīgi un sešgadīgi bērni, turklāt tikai angļu valodā. Dzejoļi, dziesmas, fiziskās aktivitātes – tikai angliski. Ļoti svarīgi, lai ar šiem bērniem strādātu pedagogi, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda. Piecgadīgo grupā ir 50 bērni, kas sadalīti divās grupās – katrā pa divdesmit pieciem un tikpat arī sešgadīgo grupā. Tā nav, ka visi automātiski tiek uzņemti pirmajā klasē – pedagogi pārliecinās, vai bērni spēs pamatskolā visus mācību priekšmetus apgūt angļu valodā. Pagājušajā gadā no 100 bērniem uzņēmām pusi.”

Skolas pedagogi uzsvēra, ka ne visi skolēni ir apdāvināti svešvalodu apguvē, diemžēl vecākiem to esot grūti saprast. Meirānes kundze pastāstīja, ka grūtākais esot palīdzēt vecākiem apzināties, ka bērnam ir grūtības mācīties vienu vai otru mācību priekšmetu angļu valodā. “Grūtības parādās ceturtajā klasē, kad jāsāk pamatīgāk apgūt dabas zinātnes. Ja skolotāji redz, ka ir kāds audzēknis, kuram acīmredzami nesokas, tad 4. klases pedagogi mācību gada beigās nāk kopā, lai lemtu, vai šim skolēnam ļaut turpināt mācības angļu skolā vai ne. Ir tādi vecāki, kas nesaprot, ka bērnam labāk mācīties parastā somu skolā. Ne jau tāpēc, ka viņš ir netalantīgs, bet tāpēc, ka ir grūti mācīties svešvalodā. Bet, kad skolēns tur nonācis, vecāki atzīst, ka viņa bērnam sekmes mācībās ir krietni uzlabojušās,” saka Meirānes kundze.

 

Neviens negrib dzirdēt vārdu “obligāti”

Direktora vietniece Lucandera pastāstīja, ka skolā strādā skolotāju palīgi – sociālais darbinieks un psihologs, kuri palīdz tiem audzēkņiem, kam grūti sarežģītākos mācību priekšmetus apgūt angliski. Šādu bērnu ir maz, un viņus atskaita tikai tad, ja kopīgās pūles nevainagojas panākumiem.

 

Direktors man rāda stundu sadalījumu klasēs. Jau no 1. klases bērni mācās arī somu valodu, jo, kā sacīja Meirānes kundze, tā nedrīkst palikt novārtā. Zināms, ka Somijā ir divas oficiālās valodas – līdzās somu arī zviedru valoda, tāpēc angļu skolā no 7. klases divas mācību stundas nedēļā jāmācās arī zviedru valoda. Tas notiek pusaudžu vecumā, kad neviens negrib dzirdēt vārdu “obligāti”.

 

Obligāti? Ko es ar to valodu darīšu? Tāpēc somiem pirmā svešvaloda biežāk ir angļu valoda. Skolas direktors sacīja, ka Izglītības ministrija nav īpaši apmierināta, ka skolā zviedru valoda netiek mācīta vairāk, šad tad izskanot pārmetumi – kāpēc jums tik daudz tā angļu valoda, labāk būtu mācījušies zviedru valodu!

Pirmajos gados pēc angļu ģimnāzijas dibināšanas audzēkņi drīkstēja izvēlēties gala eksāmenus kārtot somu vai angļu valodā. Tagad Izglītības ministrija noteikusi, ka vidusskolas izlaiduma eksāmeni kārtojami tikai somu valodā, tāpēc ģimnāzijā visi mācību priekšmeti jāmācās somu valodā, izņemot, protams, angļu valodas studijas. Tikai tad, ja vidusskolas gala eksāmens vienlaikus ir arī iestājeksāmens kādā universitātē, kur studijas programmas ir angļu valodā, tad eksāmenu drīkst kārtot angļu valodā.

 

Eksāmenu jautājumi nav ministrijas darīšana

Gala eksāmenu jautājumus sastāda ilggadēji pedagogi, kas strādā neatkarīgā organizācijā, ko Somijā dēvē par ylioppilas lautakunta (sabiedrība, kas lemj). Skolas vadība sacīja, ka ministrija tur nejaucas un ka skolu pedagogi ir apmierināti ar šīs neatkarīgās organizācijas darbu.

Direktors piebilda – lai iestātos Somijas universitātēs, nepietiek tikai ar ģimnāzijas gala eksāmeniem, katrā fakultātē ir jākārto iestājeksāmeni. Ģimnāzijā skolēni mācās trīs gadus, bet ir atļauts to darīt arī četrus gadus un pabeigt agrāk par trim gadiem, kas gan esot ļoti grūti. Direktors uzsvēra, ka gandrīz visi audzēkņi iestājas augstskolās, lielākoties Somijā, bet ir arī tādi, kas izvēlas studēt ārpus Somijas. Skolai izveidojusies laba sadarbība ar Kentas universitāti Anglijā un Skotijas universitāti Edinburgā. Speciāli tiek algots pedagogs, kurš uztur starptautiskus kontaktus arī ģimnāziju līmenī. Skolēniem ir iespēja mācīties arī franču un vācu valodu, arvien vairāk audzēkņu izvēloties franču valodas studijas.

 

Somijā izglītības sistēma ir veidota, ievērojot kristīgās tradīcijas, tāpēc ir augsts pedagogu un skolēnu savstarpējās uzticēšanās līmenis, to ne reizi vien norādīja angļu skolas vadība. Ieskatoties skolēnu stundu sarakstā, redzams, ka audzēkņi no 1. līdz 9. klasei apgūst arī reliģijas mācību vienu vai divas mācību stundas nedēļā, tostarp islāmu, jo skolā ir ap desmit islāmticīgu audzēkņu, kuri Korānu studē kopā ar somu skolotāju.

 

Pamatskolā audzēkņi mācās arī mājas ekonomiku un vadību. Direktora vietniece pastāstīja, ka mājas ekonomikas stundās skolēni mācās gatavot ēst, tīrīt māju un veikt citus darbus, kas saistīti ar saimniekošanu savā dzīves vietā, bet vadības stundās skolotāji māca, kā vieglāk apgūt mācību priekšmetus. Jau no pirmās klases skolā ieviesta veselības mācība divas stundas nedēļā, ko pasniedz ārsts un medicīnas māsa no Helsinku veselības centra.

Esot desmit iespēju, kā audzēkņus nodarbināt ārpus skolas – orķestris, dramatiskais kolektīvs, vizuālās mākslas pulciņš, datoru apguve, sports…

 

Skolēnu viedokļi

Gaida februāra slēpošanas nedēļu

Piektās klases audzēkņi Nella, Oskars, Vera un Paju sacīja, ka viņiem ļoti patīk šeit mācīties, bet vēl vairāk viņiem patīkot brīvdienas, īpaši vasarā. Mācības beidzas maija pēdējā nedēļā un atsākas no 10. līdz 15. augustam. Bet pa vidu ir viena brīva oktobra nedēļa, garākas Ziemassvētku brīvdienas, kas šogad sākās 21. decembrī un beidzās 9. janvārī, kā arī viena slēpošanas nedēļa februārī. Skolas var izvēlēties, kura nedēļa tā būs, lai visa Somija vienlaikus neaizņemtu slēpošanas vietas. Visi četri piektklasnieki, tāpat kā pārējie viņu skolasbiedri, ar nepacietību gaida februāra trešo nedēļu, kad varēs doties slēpot. Agrāk, kad Somijas skolēni mācījās arī sestdienās, viņiem bija tikpat garas vasaras brīvdienas kā Latvijā, bet tagad, kad mācības vairs nav sešas dienas nedēļā, vasaras brīvdienas ir īsākas, tomēr pietiekami garas. Skolēni pastāstīja, ka lielai daļai ģimeņu ir vasaras mājas ārpus Helsinkiem pie ezeriem, kur visu vasaru var peldēt, Somijā ir daudz nacionālo parku, kur var staigāt desmit, divdesmit un pat četrdesmit kilometrus dienā, skolēni piedalās arī vasaras nometnēs, kas tiek organizētas ārpus skolas un kur galvenokārt nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm, dažs labs strādājot pie zemniekiem, bet tādu skolēnu neesot daudz.

Patlaban notiek diskusijas par rudens brīvdienu pagarināšanu, jo no oktobra līdz Ziemassvētkiem to tikpat kā nav. Bet tas ir laiks, kad ārā ātri satumst un ir maz laika pabūt pie dabas, tāpēc tiek apsvērts, ko skolēni varētu darīt piešķirtajās papildu brīvdienās, lai tās būtu veselīgas un svētīgas nodarbes. Audzēkņi ar nepacietību gaida, kad ministrija vienosies ar skolām par kādu lieku nedēļu, lai pabūtu brīvā vaļā.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja Somijas izglītības sistēma ar padziļinātu teorētisku un praktisku izvirtības apguvi skaitās kristīga, tad mēs Latvijā visi esam svētie.

Draugiem Facebook Twitter Google+