Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. marts, 2014
Drukāt

Stingrāk vērsīsies pret “bastotājiem”

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Skolēnu, kuri apzināti un ilgstoši kavē skolu, kļūst aizvien vairāk. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) rudenī varētu piedāvāt grozījumus normatīvajos aktos, lai palīdzētu skolām veiksmīgāk cīnīties ar skolas kavētājiem.

Taču, pirms piedāvāt grozījumus, IKVD pēta, kāda ir situācija skolās dažādu pašvaldību teritorijās un kāda ir līdzšinējā prakse cīņā ar “bastotājiem”. To, stāstot par dienesta darbības aktualitātēm, vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem teica IKVD Licencēšanas un reģistrēšanas departamenta direktors Ivans Jānis Mihailovs. Viņš uzsvēra: “bastotāji” valstij pat rada finansiālus zaudējumus. Par viņu skološanos valsts maksā, bet, ja kavējumu dēļ jāpaliek uz otru gadu, jāmaksā vēlreiz.

Pirmie izpētes rezultāti būšot zināmi jau aprīlī, taču pabeigt pētījumu dienests sola līdz rudenim. Jau tagad saņemtas atbildes no daļas pašvaldību, un dažas atbildes IKVD darbiniekus izbrīnījušas: vietējo varu pārstāvji atbildējuši, ka viss esot kārtībā, visā pašvaldības teritorijā neesot neviena skolu kavētāja.

I. J. Mihailovs piebilda, ka joprojām ir sarežģīti noskaidrot, kur palikuši skolēni, kas izbraukuši uz ārzemēm. Tikai katrs trešais no vecākiem, vedot ģimeni uz ārvalstīm, ziņo Pilsonības un migrācijas dienestam par bērna dzīvesvietas maiņu. Daļa vecāku slēpjas no kreditoriem, līdz ar to nav ieinteresēti atklāt dzīvesvietu. Esot gadījumi, kad bērna dzīvesvietas deklarāciju Latvijā anulē, tomēr bērns joprojām turpina te apmeklēt skolu.

IKVD ir tā iestāde, kurai iedzīvotāji var sūdzēties par nekārtībām un nepilnībām izglītības sistēmā. Pērn saņemti 600 iesniegumi, kuros skartas 1326 problēmas. 468 gadījumos apstiprinājās, ka skolas darbībā bijušas kādas nepilnības vai pārkāpumi. Visbiežāk – 37,3 procentos gadījumu – sūdzējušies skolēnu vecāki. 28,7 procentos gadījumu IKVD rakstījušas personas, kurām nav tieša sakara ar izglītības procesu, bet kuri ir aktīvi pilsoniskās sabiedrības locekļi. I. J. Mihailovs stāstīja: esot pat bijis gadījums, kad cilvēks, braucot ar trolejbusu, pamanījis nekārtību kādā skolā un sūdzējies dienestam, un sūdzība apstiprinājusies. 12,2 procentos gadījumu sūdzas paši skolēni. Pat piektklasnieks jau mākot uzrakstīt gana sakarīgu sūdzību. Taču 11,3 gadījumos sūdzas skolotāji: dažeiz par kolēģiem vai skolas vadību, bet citreiz par skolēniem.

Kaut arī pēdējos gados sabiedrība bieži uztraucas par pārāk lielajām skolēnu tiesībām, pārbaudot sūdzības, dienests pārliecinās, ka šīs tiesības tiek pārkāptas. Joprojām skolās bērni cieš no vardarbības, viņu sekmes mēdz patvaļīgi vērtēt, nepamatoti samazinot atzīmi. Diemžēl ir gadījumi, kad skola nepilda izglītības programmu, nepasniedzot kādu obligāto mācību priekšmetu.

Deputātus pārsteidza viens no IKVD pagājušā gada darbības rādītājiem: iestāde reģistrējusi 103 jaunas izglītības iestādes un sešas zinātniskās institūcijas. Ja skolēnu skaits krītas, kāpēc rodas aizvien jaunas izglītības ie­stādes? I. J. Mihailovs atbildēja: lielākā daļa no tām ir pieaugušo profesionālās un neformālās izglītības iestādes. Kopš pieaugušie var skoloties arī par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, nadzīgi darboņi aktīvi dibina šādas izglītības iestādes. Reformu partijas frakcijas deputāts Guntars Bilsēns izteica sašutumu, ka valsts tām neizvirza stingras prasības un neveicina pieaugušo izglītošanu profesionālajās skolās. I. J. Mihailovs teica, ka patlaban tiek izstrādāta jauna izglītības ie­stāžu reģistrācijas kārtība, kas ļaus stingrāk tās izvētīt. Taču iebilstot Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kas iecerē saskata šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai. IKVD pārstāvis piebilda, ka izglītības ie­stādes no reģistra tiek arī dzēstas. Pērn dzēstas 140 šādas iestādes. Pērn reģistrētas arī divas jaunas koledžas. Arī šīm augstākās izglītības iestādēm nākotnē iecerēts uzlikt augstāku kvalitātes latiņu, tad reģistrācija būs sarežģītāka.

Pērn dienestam uzticētas divas jaunas funkcijas: uzturēt studiju virzienu reģistru, publicēt to tīmeklī latviešu un angļu valodā. Reģistra angliskošana nepieciešama, lai sniegtu informāciju tiem ārvalstu jauniešiem, kuri apsver iespēju studēt Latvijā. IKVD gana bieži saņemot jautājumus par Latvijā strādājošām augstskolām un studiju programmām.

Otrs jaunais IKVD uzdevums ir bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju, vienkāršāk sakot, aukļu reģistrācija. Kopumā reģistrētas jau 400 sertificētas aukles vai aukļi. Ik mēnesi vēlmi reģistrēties izsaka vēl aptuveni simts personu. IKVD darbinieki ar izbrīnu konstatējuši, ka kļūt par sertificētu aukli vēlējušās arī personas, kuras tiesātas par seksuāliem noziegumiem vai vardarbību pret bērniem. Viens no dzimumnoziedzniekiem turklāt nav mierā ar IKVD lēmumu sertifikātu neizsniegt un paziņojis, ka esot taču labojies.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+