Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
12. janvāris, 2017
Drukāt

Pietiks kaunēties! Arī prezidents varētu mērot tālo ceļu uz Ziemeļlatgali (6)

8Vesture

Stompaku partizānu nometnes vieta Viļakas novada Susāju pagastā. 2010. g. (O. Procevskas foto)

“Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti. Nebija lemts toreiz Latvijai zelt. Un pēc kariem, kas palikāt dzīvi, Būs no jauna jums Latviju celt!” – lasāms ceļmalas piemineklī starp Balviem un Viļaku, aptuveni kilometra attālumā no Stompaku purva, kur tikai pirms 71 gada tika izcīnīta lielākā latviešu nacionālo partizānu kauja ar padomju okupācijas spēkiem. Minētās rindas nav vienīgi dažu vēstures pētniecības entuziastu emocionāla izpausme, bet gan atbilstošs novērtējums Stompaku kaujas un visa Latviešu nacionālo partizānu veikuma nozīmei Latvijas vēsturē. 1945. gada 2. – 3. martā Stompaku purvā pāri par 300 nacionālo partizānu veselu dienu un arī tai sekojošajā naktī cīnījās ar gandrīz 500 PSRS okupācijas spēku karavīriem. Kaujas apmēri (ienaidnieks izmantoja mīnmetējus un lielu skaitu ložmetēju) ir pārsteidzoši, ļaujot šo cīņu ierindot starp pašām lielākajām visā Baltijā. Tomēr bez praktiskās puses ne mazāk svarīga ir kaujas idejiskā nozīme, jo ļauj bez aplinkiem runāt par to, ka “vienkāršie” latgalieši, un tādu Stompaku nometnē bija vairākums, bija pret atkārtoto sarkanās okupācijas nostiprināšanos. Daudzi no tiem bija izvairījušies no iesaukšanas vācu armijā un gluži tāpat atteicās nokļūt arī sarkanajā armijā, dodot priekšroku svešas varas – ne vācu, ne krievu – neokupētai Latvijai. To derētu sadzirdēt dažai labai “prominencei”, vispirms tādai, kas paudusi neziņu, vai Latvija bijusi vai nav bijusi okupēta.

Bijušo (pastāv viedoklis, ka tādu nav) čekistu uzskati nepārsteidz, tikai apstiprina seno patiesību par noteiktas maizes ēšanu un atbilstošas dziesmas dziedāšanu. Vairāk vērts padomāt, ko par svarīgo vēstures posmu domā tā sauktais vidējais Latvijas pilsonis. Pajautājot atbildē var sajust pārliecības trūkumu, iespējams dzirdēt to, ka vieni tos uzskatot par cīnītājiem par nacionālo neatkarību, bet citi nosaka: “Ak, tie bandīti!” Vai tas nešķiet skumji, ka Latvijā (pamats domāt, ka Lietuvā ir citādi) šo delikāto vēstures jautājumu neesam spējuši krietni vien vairāk pašķetināt. It kā visu laiku kopš 1991. gada būtu kaunējušies atbilstoši pieminēt un godināt savus nacionālos partizānus. Šķiet, taisnība būs tiem, kas nebeidz runāt par bijušo čekistu un komunistu nomenklatūras iespaidu uz mūsu ikdienu.

Vēlreiz pieminēsim Lietuvu, kur kopš neatkarības atgūšanas nacionālajai pretošanās kustībai pret padomju varu tikusi pievērsta pavisam cita līmeņa uzmanība – tostarp no valsts augstāko amatpersonu puses. Tur, runājot latviešu nacionālo partizānu gaitas pētoša vēsturnieka vārdiem, necenšas pārspīlēti sameklēt kaut kādu par visiem simts procentiem objektīvu viedokli. Cīņa par Lietuvas neatkarību tikusi atbilstoši novērtēta, par ko vienojusies sabiedrības lielākā daļa. Piebildīsim, ka šāda attieksme nenozīmē atteikšanos no pretošanās kustības profesionālas pētniecības.

Stompaki kā Latvijā nozīmīgākās partizānu kaujas vieta pelnījuši lielāku ievērību nekā līdz šim. Varbūt šogad Valsts prezidents (līdz šim vēl neviens padomnieks to Latvijas valsts galvām nav ieteicis) varētu mērot tālo ceļu uz Ziemeļlatgali. Turieniešiem un ne tikai viņiem vien, bet vispirms pašu Stompaku kaujas dalībnieku piemiņai ir no svara pašu augstāko Latvijas amatpersonu piedalīšanās piemiņas pasākumā 2. martā. Cerības uz to dod pasākums, kas pirmo reizi norisinājās pagājušā gada novembrī, kad uz Rīgu ataicinātos latviešu pretošanās kustības dalībniekus sagaidīja prezidents un Bruņoto spēku augstākie komandieri.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. God.Klimovica kungs,
    pasreizejais prezidents ( ar mazo burtu) ir Pleskavas desantnieka atvase,”zalo cekistu”, no Puzes bunkura, ieliktenis un ari vina dzives filozofija atbilst vina saimnieku velmem.

  2. Vai nu prezidentu tur vajag. Ja jau mēs piedalamies masu imigrācijas pasakuma, neesam suverena valsts. pasi nelemjam sadas lietas referendumā, labak nepagānit partizānu piemiņu. Kad būsim kā Ungārija tad ari varēs ķerties pie tādām lietām.

  3. Ojār,paldies par objektīvo,patieso komentāru.Tur gan varētu klāt pierakstīt veselu sējumu par t.s. mūsu
    “spici”.Par tiem komunistiem,čekistiem / pat DP !/ un Lembi ,kā kulaks uz acs.Vēl jau klāt jāpieliek “lojālie”SC astoņkāja darboņi,kuri tup N-os gadus Saeimā,pat bez pielaides.Bet ja prezidijā tup Kļementjevs,tad jau Urbis tāpat visu zina.Rīga bez tankiem,iztirgota SC un mērglim Ušakam,kurš dzedus piemin ne 8.,bet 9.maijā – okupācijas dienā.Mums jau nav bijis ne latvietim LOJĀLAS valdības,ne tagadējā prezidenta,kuam rūp,ka krievs še nejūtas kā mājās/ te arī NAV viņa mājas!/ Traģiski,ka pēc 25 gadiem LATVIEŠI nejūtas kā mājās!Es nerunāju par amerikiem ,urbjiem,elksniņiem utt.Jums taisnība — MASU STULBUMS !!Salīdziniet Vējoni ar Levitu !!!Vakar Vējonis intervijā- nu kas tur traks ar balto zāli pilī,ūdenti’ņš vien pil!!!BET CIK tas izmaksās ???Valstī bardaks,nav uz klāja KAPEIŅA ,kuram rūpētu VALSTS un sava TAUTA !!

  4. Kas viram kaklu groza SIEVA komanda nav dota

  5. Ja būs dūša izbērt čekas maisus, būs dūša braukt ? Tas prezidentam…

  6. Lai cik nepatīkami tas arī nebūtu, bet jākonstatē, ka Latvija neatdzimst no jauna. Tie paši vecie boļševiki un čekisti turpina turēt valsts stūri savās rokās u n tāpēc latvieši nekad nevarēs kļūt brīvi, jo ar čekas maisiem būs iespēja manipulēt vēl daudzus gadus. Kāpēc gan mūsu tautai tā patīk brist tos komunisma un okupācijas dubļus? Mēs ne tikai neatdzimstam, bet esam zaudējuši pat to mazumiņu, kas bija iznests cauri okupācijas gadiem. Šodien lsāms laikrakstā, ka tautas vairākums par valsts vadītāju vēlas redzēt Lembergu. Ko te vēl piebilst? Vai masu stulbums?

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (30)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+