Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. augusts, 2013
Drukāt

Strēlnieku atgriešanās

Strelnieki_62

Latviešu strēlniekiem veltītais vēsturisko fotogrāfiju albums “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” ir lielākais apkopojošais darbs, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas strēlniekiem veltīts.

 

Albuma veidotāji 25. oktobrī gatavojas 1200 šīs grāmatas eksemplārus dāvināt visām Latvijas skolām un augstskolām.

Iespaids, kādu latviešu strēlnieki un viņu cīņas atstājušas Latvijas vēsturē, politikā un kultūrvidē, ir milzīgs un lielā mērā vēl nenovērtēts. Kopš Latviešu veco strēlnieku biedrība pirmskara Latvijā izdeva latviešu strēlnieku vēstures 34 burtnīcas, šis apgādā “Zelta grauds” izdotais darbs neapšaubāmi ir lielākais tāda veida notikums. Tajā apkopoti vairāk nekā 1600 fotoattēlu, reprodukciju un dokumentu, kas atlasīti pārsvarā no Latvijas Kara muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, taču ir arī foto no citiem muzejiem un privātpersonu arhīviem. Attēli tematiski sadalīti nodaļās, sākot no latviešu strēlnieku bataljona dibināšanas brīža 1915. gadā, turpinot par katru strēlnieku bataljonu atsevišķi, iekļaujot liecības par strēlnieku cīņām Krievijas Pilsoņu karā, īpaši atgādinot arī to, cik gan daudz Latvijas kultūrā pazīstamu cilvēku toreiz gājuši strēlniekos – literāti, gleznotāji, aktieri, mūziķi.

Pirms katras nodaļas sniegts īss vēsturisks attiecīgā laika posma vai temata pārskats. Šo tekstu autori ir vēsturnieki Valdis Bērziņš, Ilze Krīgere, tāpat Ilgonis Bērsons, Raimonds Briedis, Edvarda Šmite, Māris Visendorfs, Rita Apine.

“Diemžēl jāteic, ka vēl arī mūsdienās, vai nu nezinot strēlnieku vēsturi, vai pretinieku uzspiestā stereotipa iespaidā, daži vēl arvien cītīgi šķiro latviešu strēlniekus pēc krāsām,” raksta grāmatas sastādītājs, vīru kopas “Vilki” dalībnieks Andris Balcers. Viņš uzsver, ka nedala latviešu strēlniekus “vecajos”, kā teica pirmskara Latvijā, un “sarkanajos”, jo strēlnieki šā vai tā, pat Krievijā esot, cīnījušies par Latviju. Andris Balcers ir galvenais albuma idejas uzturētājs un “kurinātājs”, kamēr anotācijas un vēsturiskā puse lielā mērā gūlusies uz Kara muzeja Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājas Ilzes Krīgeres pleciem. Balcers stāsta, ka viss sācies jau 80. gados. Tad no dokumentālās filmas “Strēlnieku zvaigznājs” autoriem Jura Podnieka un operatora Andra Slapiņa izdevies saņemt veco strēlnieku adreses un sākt vākt viņu atmiņu stāstus un dziesmas. Tāpēc grāmatai pievienoti arī divi audiodiski. Pirmajā ir 80. gadu sākumā ierakstītās intervijas ar latviešu strēlniekiem, otrajā vīru kopas “Vilki” iedziedātā strēlnieku dziesmu izlase. “Tas bija tāds misijas darbs,” bilst ilggadējais “Vilku” dalībnieks. Lai “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” taptu, vajadzējis septiņus gadus. Grāmatas idejas praktiskā realizācija sākusies 2006. gadā sākumā ar Aizsardzības ministrijas atbalstu, taču ekonomiskā krīze un citas grūtības lika visam ievilkties. Par finansiālo atbalstu albuma veidotāji ir īpaši pateicīgi Austrālijas latviešiem Jānim un Aijai Vējiņiem (abi diemžēl jau aizsaulē), ASV latvietim Aivaram Slucim, Timermaņu ģimenei, Valsts kultūrkapitāla fondam, taču tas nav viss izdevumu atbalstītāju saraksts.

Var piekrist autora teiktajam, ka par katru no šīs grāmatas fotogrāfijām varētu uzrakstīt atsevišķu stāstu.

Šķiet, izteiksmīgākie foto tomēr attiecas uz strēlnieku cīņām Pierīgas frontē līdz 1917. gadam, kad pulku fotogrāfs bija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks Jānis Rieksts, viens no latviešu fotogrāfijas klasiķiem.

Balcers aizrāda, ka strēlnieku – nākamo kultūras jomas pārstāvju – gaitas vispār ir maz pētīta lieta. Piemēram, kādēļ vieni pēc tam 20. – 30. gados savas strēlnieku gaitas akcentēja, tajā skaitā daiļradē, bet citi par tām izvairījās runāt, pat noklusēja. Tas būtu bagātīgs pētniecības lauks kultūras un mākslas vēsturniekiem, latviešu strēlnieku simtgadi 2015. gadā gaidot.

Apgāda “Zelta grauds” galvenais redaktors Artis Ērglis apstiprināja, ka 1200 grāmatas eksemplāru bez maksas tiks nodoti visu Latvijas augstskolu un skolu bibliotēkām. Ceremonija un simboliskā grāmatu nodošana paredzēta 25. oktobrī. Tā ir diena, kad 1915. gadā latviešu strēlnieki pie “Mangaļu” mājām Tīreļpurvā piedzīvoja savas pirmās ugunskristības.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+