Striktāk aizstāvēs pensionārus 0
“Latvijas Avīzes” otrdienas numurā jau rakstīju, ka par Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) jauno valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais valdes loceklis Andris Siliņš. Ilggadējā pensionāru līdere Aina Verze nolika savas pilnvaras, paliekot LPF valdē, turklāt domes dalībnieki viņu ievēlēja par federācijas Goda priekšsēdētāju.
Joprojām krīzē
Andris Siliņš, iepazīstinot ar šā gada darbības stratēģiju un svarīgākajiem uzdevumiem, norādīja, ka galvenais ir cīnīties par maznodrošināto pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanu. Federācija neatkāpsies un prasīs pensiju indeksāciju, pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam, palielināt priekšlaicīgo pensiju apmēru no pašreizējiem 50% līdz 80%, kā arī noteikt pensiju griestus vismaz sešu minimālo algu apmērā.
Ar sarūgtinājumu A. Siliņš atzina, ka Satversmes tiesa nesen lēmusi, ka pensiju piemaksu atcelšana esot likumīga un šis jautājums netiks pārskatīts. Tātad arī turpmāk jaunpiešķirtajām pensijām piemaksu vairs nerēķinās.
Iespējams, uz Satversmes tiesu būs jādodas arī tāpēc, lai aizstāvētu tos iedzīvotājus, kuri pensionējās 2011. gadā, saņemot par apmēram 30% mazākas pensijas, jo tām tika piemērots krīzes laika ļoti zemais algu indekss. “Šiem cilvēkiem krīze turpināsies visu atlikušo mūžu,” teica federācijas vadītājs, uzsverot – ja pensijas apmērs ir atkarīgs no piedzimšanas brīža, tas ir netaisnīgi.
Tāpat federācija uzskata, ka jāvienkāršo pensiju aprēķināšanas formula. Šobrīd tā ir sarežģīta un ne katram saprotama. “Tagad cilvēks, kas vēlas noskaidrot, cik liela būs viņa pensija un no kādām iemaksām tā veidosies, saņem skaidrojumu uz četrām lappusēm, bet saprast tāpat neko nevar.” Tieši tādēļ nolemts veidot tādu kā konsultatīvu institūciju pensiju jautājumos. Tas varētu būt arī viens no instrumentiem, lai ietekmētu likumdevēju lēmumu pieņemšanu, kā arī sniegtu konsultācijas iedzīvotājiem.
A. Siliņš stāsta, ka pensionāri grib skaidrību par to, kā ticis tērēts teju miljardu lielais uzkrājums sociālajā budžetā un kā valdība domā norēķināties par šo aizņēmumu. Šis jautājums interesē daudzus pensionārus. Skaidrojums atsūtīts, bet tik sarežģīts, ka jāprasa arī šā skaidrojuma skaidrojums.
Piesaistīs arī jauniešus
Federācija paredz plašāk sadarboties ar dažādām nevalstiskām organizācijām, ar Tiesībsargu, kā arī Eiropas Savienības institūcijām Latvijā, kas ļautu iegūt arī finansiālu atbalstu dažādu pasākumu rīkošanai. “Noteikti vēlamies federācijas darbā iesaistīt jauniešus, īpaši studentus, kas izglītojas jurisprudencē, lai viņi mums palīdzētu sagatavot dokumentus iesniegšanai valdībā un Saeimā.”
Federācija iebilst tādiem valdības lēmumiem, kas sarīda savā starpā dažādu paaudžu pārstāvjus, piemēram, kā tas notika ar jaunajām māmiņām un pensionāriem. Jāturpina arī pensionāru biedrību izveide, jo pašlaik apmēram 30 pašvaldībās šādas organizācijas vai nu nav izveidotas, vai tās nav saistījušās ar federāciju.
“Šis ir pašvaldību vēlēšanu gads. Jau sākam saņemt zvanus, vēstules, kurās pensionāru organizācijas vaicā – par ko mums balsot pašvaldību vēlēšanās jūnijā? Varam ieteikt tikai vienu – ja pašvaldības deputātu darbība jūs apmierina, ja viņi atbalsta savus iedzīvotājus, nav pamata par viņiem nebalsot. Bet varas partijām gan atgādināsim, kā viņi šajos krīzes gados izturējušies pret vecāko paaudzi: jebkurā demokrātiskā valstī prioritāte ir tās iedzīvotāji, viņu labklājība, nevis tikai solījumu izpilde aizdevējiem un eiro ieviešana par katru cenu,” norādīja LPF valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš.
