Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. jūlijs, 2012
Drukāt

Studenti ar labu algu un bonusiem

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Mēs esam materiāli nodrošināti un vienu cīsiņu uz vairākiem nedalām, stāsta Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes (DF) studenti.
 Studentiem, kuri apgūst informācijas tehnoloģijas, atrast labu darbu nav grūti. Taču ir svarīgi ar darbu pārāk neaizrauties, lai pietiktu laika arī studijām.

 

 

Tas ir galvenais secinājums, kas man radās pēc sarunas ar divpadsmit DF studentiem – topošajiem bakalauriem, maģistriem, doktoriem.

 

Studijām piemērots darba laiks

Artjoms Haļeckis, kurš tikko ieguvis bakalaura grādu un jau strādā tehnoloģiju uzņēmumā “Accenture”, stāsta, ka informācijas tehnoloģiju students, kas laiku velta arī mācībām, “brīvi var nopelnīt līdz pat 1000 latiem”.

Gandrīz visi studenti uzsver – viņiem veicies ar darba devējiem, kuri piedāvā gan nepilnas slodzes darbu, gan elastīgu darba laiku.

 

“Darba devējam galvenais, lai darbs būtu izpildīts, nevis lai atsēdētu noteiktu stundu skaitu,” teic Artjoma kursabiedrene Jūlija Pečerska. Strādāt mājās gan ļaujot nelabprāt. “Visi grib turēt darbinieku sev blakus,” secinājis gandrīz maģistrs Pāvels Baronovs.

 

Turklāt daļa uzņēmumu, kuros jaunieši strādā, ir lieli un starptautiski, tāpēc daudz domā par to, kā līdztekus algai darbiniekus nodrošināt arī ar citiem labumiem. Arī tie darbinieki, kuriem vēl nav kabatā augstākās izglītības dokumenta, saņem bonusus, piemēram, veselības apdrošināšanas polisi, ir iespēja arī saņemt ceļa izdevumu kompensāciju, apmaksātas pusdienas, iemaksas pensiju fondos.

“Strādāju jau divarpus gadus, kaut sevišķi ar darba meklējumiem neaizrāvos,” stāsta J. Pečerska. Viņai un Artjomam piedāvāja doties uz darba interviju “Accenture”. Abi jaunieši pēc triju mēnešu pārbaudes laika pieņemti pastāvīgā darbā. Artjoms uzsver: parasti tāda līmeņa uzņēmums vispirms studentiem piedāvā prakses vietas, taču tolaik tas iesaistījies lielā projektā un bijis nepieciešams daudz jaunu darbinieku. Divas nedēļas pirms darba uzsākšanas bijuši “treniņi”, kuros jaunie darbinieki apguva konkrētajā darbā nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas. “Tas, ka mums pietika ar tik īsu laiku, liecina, ka studijas nodrošināja labu sagatavotību darbam,” spriež Artjoms.

Savukārt jaunā bakalaure Poļina Samšina, tikko iestājusies DF, kļuva par pasniedzēju – visus studiju gadus vakaros viņa mācīja datordizainu un programmēšanu mācību firmas rīkotajos kursos.

“Strādāju jau vairāk nekā četrus gadus “Lattelecom Technology”. Darbu ieguvu, studējot otrajā kursā bakalaura līmenī pēc tam, kad uzņēmums rīkoja olimpiādi datorzinātņu studentiem. Ar draugiem izveidojām komandu un ieguvām trešo vietu. Tieši grasījos meklēt prakses vietu, kad man piezvanīja un piedāvāja pastāvīgu darbu šajā uzņēmumā,” atceras P. Baronovs.

 

Kāpēc jāstudē maģistrantūrā, ja arī bez maģistra grāda var tikt pie labi apmaksāta darba? Pāvels atbild, ka bakalaura grāds, viņaprāt, nav pietiekami prestižs. “Turklāt “Lattelecom” darbinieki par katru jaunu grādu saņem vienreizēju 60 latu prēmiju,” pasmīn Pāvels.

 

Jūlija Pasečņika ir viņa studiju biedre un kolēģe “Lattelecom Technology”. Par darba iespējām meitenei ziņoja Pāvels, kad uzzinājis, ka uzņēmums meklē jaunus programmētājus. “Aizsūtīju savu CV un jau pēc 20 minūtēm man piezvanīja: aicināja uz darba interviju,” atminas J. Pasečņika.

 

Izbraukājis 
visu pasauli

Ivans Kuļešovs arī drīzumā pabeigs studijas maģistrantūrā un grasās stāties doktorantūrā. Bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās puisis ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē. Jau studējot 1. kursā, viņš kļuva par IT administratoru kādā uzņēmumā, kas apkalpo datorsistēmas kuģos. Jaunajam speciālistam nu bija iespēja darba uzdevumos ceļot pa visu pasauli. Līdz ar to mācības palika otrajā plānā, tomēr iegūt bakalaura grādu izdevās. “Secināju, ka derētu tomēr vairāk pamācīties,” stāsta Ivans. Uzsākot studijas LU maģistrantūrā, viņš izsūtīja CV vairākiem uzņēmumiem. Uzreiz sākuši birt piedāvājumi. Ivans uzskata: būtiski bijis, ka CV norādītas studijas LU maģistrantūrā, kas darba devēju acīs kotējas augstu. Ivans sāka strādāt starptautiskā uzņēmumā “Exigen Services Latvia”. Doktorantūrā puisis vēlas studēt gan tāpēc, lai paaugstinātu savu vērtību darba tirgū, gan tāpēc, ka sapratis – viņu saistītu akadēmiska karjera. Ivans piebilst, ka kursabiedreņu vidū atradis sievu Jekaterinu, kura savukārt strādā jau pieminētajā “Accenture”. Sākumā šajā uzņēmumā apmeklējusi kursus, kas paredzēti potenciālajiem uzņēmuma darbiniekiem, pēc tam bijis pārbaudes laiks un drīz vien jau tikusi pie pastāvīga darba. “Šis darbs ir labs sākums,” viņa teic.

 

Bezmaksas darbaspēks

DF studiju programma veidota tā, ka visiem studentiem jau pēc otrā kursa ir iespēja iegūt diplomu par pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības iegūšanu. Tāpēc otrajā kursā jāstrādā prakse. Poļina saka fakultātei par to lielu paldies, jo daudziem kursabiedriem, tieši pateicoties praksei, izdevās atrast darbu. Prakses vietas DF studentiem atrast nav grūti, jo “kurš gan atteiksies no bezmaksas darbaspēka”, stāsta DF studentu pašpārvaldes vadītājs Artis Ozoliņš, kurš nule pabeidzis otro kursu bakalaura līmenī.

 

Artis gan nepiekrīt studiju biedriem, kuri stāsta par vieglo ceļu uz labi apmaksātu darbu: plašas darba iespējas esot tikai tiem IT studentiem, kam patīk un padodas programmēšana. Ja students vēlas specializēties kādā citā datorzinātņu jomā, tad darba piedāvājumu nav tik daudz.

 

Artis pats bijis praksē uzņēmumā “DPA”, taču šobrīd strādā “Lattelecom Technology” par sistēmu analītiķi, kaut uzskata, ka nopietnām studijām darbs traucē.

Gatis Jermacāns sākumā gribēja iegūt tikai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, tomēr nolēma mācīties tālāk līdz bakalauram. Viņš atzīst: studijas ir vērtīgas ne tikai iegūto zināšanu dēļ, bet arī tāpēc, ka iespējams veidot kontaktus datorspeciālistu vidū, kas noder arī darba meklējumos. Gatim gan nav no gaisa biruši darba piedāvājumi kā daļai studiju biedru. Kad aizsūtījis CV, nākamā darba devēja zvanu gaidījis trīs mēnešus. Sākumā “DPA” piedāvājusi prakses vietu, pēc tam pastāvīgu darbu. Vispirms Gatis bijis datorsistēmu testētājs, nu jau programmē. Lai atstātu labu iespaidu uz darba devēju, viņš neprasījis brīvdienu pat izlaiduma dēļ.

Ņikita Kozlovs nevēlas programmēt, tāpēc viņš strādā Rīgas 96. vidusskolā, kurā pats savulaik mācījies, un atbild par skolā izmantojamām informācijas tehnoloģijām. Ņikita arī palīdz skolas darbiniekiem sagatavot un nodot atskaites. “IT studijas ir tik plašas, ka pēc tām iespējams strādāt gandrīz jebkurā sfērā,” viņš uzskata. Ņikita bijis praksē LU Matemātikas un informātikas institūtā: “Pamēģināju nodarboties ar pētniecību un sapratu, ka datorzinātne tīrā variantā nav domāta man. Arī citi studenti atzīst, ka tā aizrauj ļoti šauru cilvēku loku.”

 

Savukārt Kārlis Jēriņš tieši ir no Ņikitas pieminētā “šaurā cilvēku loka”. Viņš LU Matemātikas un informātikas institūtā bijis praksē, bet šobrīd ir pētnieks sistēmu modelēšanas laboratorijā Eiropas struktūrfondu finansētā projektā, cenšoties izstrādāt “kaut ko līdzīgu nākotnes internetam”.

 

“Strādāju kopā ar DF pasniedzējiem. Tas studentam ir ļoti labs variants, jo var sarunāt studijām nepieciešamās brīvdienas,” stāsta Kārlis. Viņš šogad iegūs bakalaura grādu un turpinās studijas maģistrantūrā. Kārļa plānos ir doktora grāda ieguve – tad vaļā visi pētniecības ceļi, turklāt Kārlis labprāt būtu pasniedzējs. Eiropas projektos strādājoši IT speciālisti nebūt nepelnot mazāk kā uzņēmumos strādājošie. “Varu iztikt un varu darīt noderīgas, interesantas lietas. Laba dzīve!” rezumē Kārlis.

Vismaz pagaidām jaunie speciālisti nav novērojuši neko, kas izvēlētajā profesijā būtu netīkams. Taču viņi atzīst: lai iegūtu daļu amatu, ar studijām nepietiek. Nepieciešami arī sertifikāti par dažādām prasmēm, kas dažkārt derīgi vien gadu, jo IT nozarē viss strauji mainās. Tāpēc IT speciālistiem vienmēr jābūt gataviem atkal mācīties. Vai pārāk liela aizrautība ar darbu netraucē pabeigt studijas? Artis atbild, ka lielākais studentu atbirums tomēr ir pirmajā studiju gadā, kad no augstskolas aiziet pat puse pirmkursnieku. Šāda situācija rodas samērā daudzo budžeta vietu dēļ; DF tikpat kā nav maksas studentu. Cerībā studēt par brīvu šajā fakultātē iestājas arī tie, kuri datorzinātņu studijas tomēr nespēj “pavilkt” vai kuriem tās nepatīk.

 

Patrioti un aizbraucēji

Ja jau informācijas tehnoloģiju speciālistiem tepat ir labs darbs, tad taču viņi paliks Latvijā un prom nebrauks? Izrādās, daži tomēr pošas atstāt Latviju – vismaz uz laiku. J. Pečerska iestājusies augstskolā ārzemēs, jo nolēmusi, ka maģistrantūrā studēt LU nevēlas: “Man gribas labākas kvalitātes izglītību. LU ir laba studiju programma un pasniedzēji, taču daļa neprot studiju vielu pasniegt tā, lai būtu interesanti. Vēlos arī, lai komunikācija starp pasniedzējiem un studentiem būtu ciešāka.”

 

Poļina, kura pēc diploma iegūšanas brauks strādāt ārzemēs, teic: jā, Latvijā, piemēram, programmētāji pelna samērā labi, taču citās valstīs viņi pelnītu pat 3000 eiro mēnesī. Arī Jekaterina vēlētos kādu laiku pavadīt ārpus Latvijas. Līdzīgs viedoklis ir Artim, kurš uzsver – IT speciālistiem visas durvis ir vaļā, viņi var dabūt darbu jebkurā valstī.

 

“Man te visa kā pietiek, es prom nebraukšu,” toties saka Artjoms. Kārlim arī patīk Latvijā, turklāt viņš esot pārāk slinks, lai kaut kur brauktu.

“Naudas nekad nevar būt par daudz. Vienmēr gribēsies vairāk, taču īpašas steigas braukt prom nav. Aizbraucot taču nav tikai ieguvumi! Jāatstāj ierastā vide, ģimene,” spriež Pāvels.

Savukārt Ņikita sevi uzskata par savas valsts patriotu, tāpēc negrasās aizbraukt. Viņš saskaitījis, ka parasti no 60 bakalaura programmas absolventiem aizceļo ne vairāk kā desmit. Jo darba pietiek tepat.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+