Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. jūnijs, 2016
Drukāt

Evija Veide: Studēt… Varbūt latviešu valodu un literatūru? (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Evija Veide

Vasaras sākums ir izlaidumu laiks. “Nu, ko tad tu darīsi tālāk?” – ne reizi vien vecāki, radi un skolotāji tērpina vidusskolu absolventus.

Mēdz būt tādi, kuriem šī atbilde skaidra jau vidusskolas sākumā, citi nevar izlemt līdz pēdējam brīdim. Arī man savulaik bija grūti izvēlēties, taču iespēja studēt latviešu literatūru ņēma virsroku. Un… neesmu to nožēlojusi, jo tikai laika gaitā aptvēru, cik plaša lietojamība piemīt manai izglītībai. Tā daudzkārt pārsniedz sākotnējo: “Ā, būsi literatūras skolotāja…” Jā, redzamākā aisberga daļa ir pedagogs, kas māca latviešu valodu un literatūru. Sava amata un aicinājuma cienīga skolotāja vai skolotājs liek skolēnam uzķerties uz lasīšanas āķa, kas visbiežāk mudina studēt filoloģiju.

Jāatzīst, ka negausīgā grāmatu lasīšana man asociējas ar studiju gadiem, jo droši varu teikt, ka tik īsā laikā tik apjomīgu daudzumu literatūras neesmu izlasījusi ne pirms, ne pēc tam. Pirmseksāmena drudzis, kad laiks līdz bibliotēkas slēgšanai zūd vēja ātrumā, bet lasāmo grāmatu kaudzīte vēl tikai pusē. Nolemtības sajūta uz bibliotekāres jautājumu: “Vai atstāt rītdienai?”, atbildot ar: “Nē, paldies, rīt vairs nevajadzēs,” tagad izraisa smaidu, bet tolaik tas nemaz nelikās smieklīgi, jo skaidrs kā diena – izvilkšu noteikti jautājumu par to, kas palika tajā sasodītajā kaudzītē.

Un tomēr, studiju laiks palīdzēja ne vien izprast literatūru un valodu, tās likumības un uztrenēt valodas izjūtu, bet arī ieraudzīt, ka savas valodas zināšana ir kapitāls, kas palīdz precīzi noformulēt domu, prezentēt projektu vai biznesa ideju, publiski uzstāties. Vārdu sakot, ne tikai grezno cilvēku, bet kļūst par nepieciešamību Nr. 1, strādājot tik daudzās profesijās, kuru pamatelements ir prasme lietot SAVU valodu – gan mutvārdos, gan rakstos. Nezinu, vai tagadējā Humanitāro zinātņu fakultāte ir veikusi pētījumu – kādās profesijās un amatos strādā bijušie absolventi, taču domāju, ka vēdeklis iznāk plašs. Valodnieki, literatūrzinātnieki, publicisti, rakstnieki, tulki un tulkotāji, pasniedzēji, skolotāji, literārie redaktori un korektori, dažādu kultūras un izglītības iestāžu vadītāji ir tikai daļa no tā, kas ienāk prātā.

Kādēļ arī mūsdienās būtu vērts studēt latviešu valodu un literatūru? Droši vien arī par mūsu valodas un kultūras komforta zonas nākotni domājot. Lai mēs nenozaudētu atslēgas no savas kultūras vērtību lādes, lai spētu latviešu valodu un latvietību mūsdienīgot, izmantojot to, kas iepriekšējo paaudžu radīts. Tad nebūs ikviens ritenis jāizgudro no jauna un prasme burtus savirknēt 140 vai 1800 zīmēs nebūs problēma. Jā, var teikt, ka reklamēju studēt latviešu valodu, taču arī tas nav bez pamata, jo izdevniecības ikdiena liecina, ka prasmīgu redaktoru ne tuvu nebūs par daudz (vismaz tuvākajā laikā), un man patīk ne vien grāmatas, bet arī elektrotehnikas preču lietošanas instrukcijas lasīt labā un saprotamā latviešu valodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jau nedēļu tepat LA kultūras sadaļā publicēta ziņa ar Tarzāna gramatikas zināšanām atbilstošu nosaukumu “Dzejnieces 85. gadus pieminot atvērs “Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas””, turpat divi komentāri par šo tēmu. Nedz kāds lasa, nedz kāds labo.

  2. Tas ir ļoti ļoti arams lauciņš. Daudz nepadarīta. Redaktoru (korektoru) vajadzētu algot katram portālam, lai neizvazā draņķīgu “latviešu” valodu. Vēl vairāk; mums ir Valodas institūti un kas tik vēl nē. Tad kā ir iespējams, ka publiskajā telpā valoda skan dramatiski?

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+