Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. septembris, 2014
Drukāt

Latviju apmeklē Šveices prezidents, kurš iesaistījies arī Ukrainas–Krievijas konflikta risināšanā 
 (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šodien darba vizītē Latvijā viesojas Šveices prezidents Didjē Burkhalters, kurš ar valsts augstākajām amatpersonām apspriedīs divpusējās attiecības un starptautisko situāciju. Šveices demokrātijai raksturīgs, ka prezidents valstī mainās katru gadu, turklāt šogad Burkhalters ir arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vadītājs, jo Šveice ir prezidējošā valsts šajā organizācijā.

Šveices demokrātija ir īpašs izņēmums valsts pārvaldē starp citām valstīm, jo tai ir “kolektīva valsts augstākā vadība” – tā ir Federālā padome, kas sastāv no septiņiem locekļiem, un padome pilda arī valsts valdības funkcijas. Šāda politiskā tradīcija Šveicē pastāv kopš 1848. gada. Federālās padomes locekļus ievēl uz četru gadu ilgu termiņu no abām Šveices parlamenta palātām, taču praksē pārmaiņas tās sastāvā ir ļoti retas, un padomi uzskata par vienu no pasaules stabilākajām valdībām. Ik gadu kāds no padomes locekļiem rotācijas kārtībā nonāk federālā prezidenta amatā. Tam gan ir reprezentatīvas funkcijas, jo valsts augstākā vara ir kolektīva – to pilda visi septiņi padomes locekļi. Šveices parlamentā ar lielu pārsvaru pērn par prezidentu izvēlējās tagad jau 54 gadus veco D. Burkhalteru, kurš pārstāv centriski labējo Liberālo partiju un franciski runājošo Neišateles kantonu. Kopš 2012. gada viņš ir Šveices ārlietu ministrs un šos pienākumus pilda, arī esot Šveices prezidents. Kā mērķi darbībai ārlietu ministra amatā viņš izvēlējies Šveices attiecību stiprināšanu ar ES. Viņš iesaistījies Ukrainas krīzes risināšanā, un maijā Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu konflikta izbeigšanu Ukrainā. Šī tikšanās izpelnījās plašu ievērību un tika pat spriests, ka Šveices prezidentam, iespējams, izdevies ietekmēt Putina nostāju Ukrainas jautājumā. Tikšanās notika neilgi pirms Ukrainas prezidenta vēlēšanām, un Burkhalters uzsvēra, ka kara plosītajai Ukrainai nepieciešams pamiers, lai noritētu vēlēšanas. Pēc šīs tikšanās V. Putins aicināja separātistus atlikt tā saucamos referendumus par “tautas republiku” neatkarību no Ukrainas. Tomēr situācija pēc tam tikai saasinājusies.

Lai arī Šveice vienmēr starptautiskajā politikā izcēlusies ar neitralitāti, tā šogad pievienojās dažām ES sankcijām pret Krieviju. Šveice ieviesa sankcijas pret piecām Krievijas bankām, vairākiem tās uzņēmumiem un 11 Krievijas pilsoņiem. Tas tika darīts ar nolūku, lai Šveice nekļūtu par “apvedceļu” ES un ASV ieviestajām sankcijām pret Maskavu. Piemēram, Šveices valdība apgalvoja, ka tā neveicinās pārtikas preču eksportu uz Krieviju un tā liegusi reeksportēt ES lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem to produktus caur Šveici, uz kuru neattiecas Krievijas atbildes sankcijas. Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka Šveice ar savu rīcību atkārtojot “nedraudzīgos ASV un ES soļus pret Krieviju”.

Pēc PSRS sabrukuma Krievijas uzņēmēji izmanto Šveici, lai tās bankās glabātu naudu un veiktu darījumus. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess izteicis bažas, ka Šveices bankas varētu izmantot sankcijas pret Krieviju, lai gūtu sev priekšrocības. Tomēr banku sektors Šveicē nav noskaņots darboties pretēji valdības nostājai, jo Šveice konfliktā cenšas pildīt sarunvedēja funkciju un būtiski, lai netiktu uzskatīts, ka tai ir kādas īpašas intereses.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja ,ASV un Lielbritānija aizliegtu ieceļošanu, visiem krieviem, tad, paši krievi ;nogāztu; Putinu.Vienīgais, Briselē,adekvāti domājošs ir Deivids KAMERŪNS!!!

  2. Kad Putina nacistiskais valdisanas aperats bus iznicinats vares Eiropa un pati Krievija but briva no toposam nelaimem un sausmam. Butu vislabak, ka pasi krievi to visu spetu nokartot … bez palidzibas….. redzesim ka viniem tas viss izdosies.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+