Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. marts, 2013
Drukāt

Šveicieši nobalsojuši par uzņēmumu vadītāju algu ierobežošanu

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Divas trešdaļas šveiciešu referendumā nobalsojuši par ierobežojumu noteikšanu dāsni atalgoto uzņēmumu vadošo darbinieku algām, liecina daļējie rezultāti. Daļējie oficiālie rezultāti no Ženēvas vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka par ierosinājumu nobalsojuši 67,7% vēlētāju, bet valsts finanšu galvaspilsētā Cīrihē – 71%. Vo kantonā par balsoja 67,1%, bet Fribūras kantonā – 70% referenduma dalībnieku.

Referendumam nodotais ierosinājums paredz piešķirt akcionāriem pilnvaras ierobežot uzņēmuma vadītāju atalgojuma apmēru. Socioloģisko pētījumu institūts gfs.bern prognozēja, ka šo iniciatīvu referendumā atbalstījuši apmēram 60% dalībnieku.

Referendums notika par tā saukto Mindera iniciatīvu, kas nosaukta tās atbalstītāja, uzņēmēja un senatora Tomasa Mindera (attēlā) vārdā.

Referendums notika trīs dienas pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Īrija vienojās ierobežot komercbanku amatpersonu prēmijas.

Daudzi referenduma dalībnieki nobalsoja iepriekš pa pastu.

Lai gan Šveice ir izvairījusies no tai apkārt esošās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās krīzes, arī šajā valstī ir pieaudzis sašutums par firmu vadītāju pārāk augstām algām un atlaišanas prēmijām.

Bēdīgu slavu šajā ziņā ieguva farmācijas giganta “Novartis” bijušais vadītājs Daniels Vasella, kurš 2011.gadā nopelnīja 15 miljonus Šveices franku (8,5 miljonus latu). Kad Vasella šī gada februārī atstāja “Novartis” vadītāja amatu, kuru bija ieņēmis kopš 1996.gada, viņam bija paredzēts sešu gadu laikā izmaksāt kompensāciju 72 miljonu Šveices franku (41 miljona latu) apmērā ar nosacījumu, ka viņš nedosies strādāt pie konkurentiem.

Arī vairāku citu Šveices firmu vadītāju gada laikā saņemtais atalgojums ir ievērojams, piemēram, farmācijas milža “Roche” vadītāja Severīna Švāna saņemtie 12,5 miljoni Šveices franku (septiņi miljoni latu), pārtikas ražotāja “Nestle” vadītāja Paula Bulkes saņemtie 11,2 miljoni Šveices franku (6,4 miljoni latu) un šokolādes ražotājgrupas “Lindt” vadītāja Ernsta Tannera saņemtie 10 miljoni Šveices franku (5,7 miljoni latu).  

Minders, kurš vada zobu un matu kopšanas līdzekļu firmu “Trybol SA”, uzskata, ka tik liels atalgojums liecina par to, ka firmu valdes ir zaudējušas kontroli pār to. Viņš uzskata, ka vienīgais risinājums ir ļaut akcionāriem noteikt atalgojuma lielumu.

Mindera iniciatīva attiecas tikai uz Šveices kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas Šveices vai ārvalstu fondu biržās.

Šveices valdība un parlamenta augšpalāta ir iebildušas pret šo iniciatīvu un brīdinājušas, ka dažas lielās kompānijas varētu pārcelt savus galvenos birojus uz ārvalstīm.

Pēc Mindera iniciatīvas pieņemšanas referendumā valdībai jāizstrādā attiecīgs likums, kuru pēc tam izskatītu parlaments. Likums stāsies spēkā, ja parlaments to pieņems.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+