Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. augusts, 2014
Drukāt

SVF vadītājai Lagardai Francijā izvirzītas apsūdzības par nolaidību (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda trešdien paziņoja, ka viņai Francijā izvirzītas kriminālapsūdzības par nolaidību saistībā ar viņas rīcību laikā, kad viņa bija Francijas finanšu ministre.

Tomēr viņa uzsvēra, ka negatavojas atkāpties no SVF izpilddirektores amata.

“Es atgriežos Vašingtonā, kur gatavojos [par apsūdzībām] informēt SVF valdi,” aģentūrai AFP norādīja Lagarda.

Viņa informēja, ka “Francijas Republikas tiesas izmeklēšanas komisija ir nolēmusi vērst pret mani oficiālu izmeklēšanu”, kas Francijas likumu izpratnē nozīmē apsūdzību izvirzīšanu. Šāds formulējums tiek izmantots, kad izmeklēšanas tiesnesis ir izlēmis, ka ir lieta, kurā apsūdzētajiem ir jāatbild, tomēr tas ne vienmēr noved pie šīs lietas izskatīšanas prāvā.

Lagarda vienmēr ir noliegusi jebkādus pārkāpumus un to viņa atkal apliecināja trešdien. “Esmu devusi rīkojumu savam advokātam pārsūdzēt šo lēmumu, kuru es uzskatu par pilnībā nepelnītu,” viņa sacīja.

Pārsteidzošais paziņojums izplatīts pēc tam, kad Lagarda otrdien tika iztaujāta ceturto reizi speciālā tiesā Parīzē, kas izmeklē ministru neatbilstošas darbības gadījumus.

Lieta ir saistīta ar 400 miljonu eiro izmaksu no valsts budžeta magnātam Bernāram Tapī 2008.gadā, kad Lagarda bija Francijas finanšu ministre.

Apsūdzības ir par to, Lagarda, 2007.gadā būdama Francijas finanšu ministre, uzticēja privātai šķīrējtiesai izšķirt strīdu starp Tapī un banku “Credit Lyonnais”, un 2008.gadā šķīrējtiesnesis lēma par labu Tapī. Tika nolemts, ka bankai “Credit Lyonnais”, kuru magnāts apsūdzēja par nemākulīgu darījuma īstenošanu par Tapī piederošā sporta apģērbu ražotāja “Adidas” pārdošanu 1993.gadā, jāizmaksā uzņēmējam 285 miljoni eiro, bet kopā ar procentiem – 400 miljonus eiro.

Tā kā banka “Credit Lyonnais” 1993.gadā piederēja valstij, kompensācija uzņēmējam bija jāizmaksā Francijas valstij.

Izmeklētāji arī mēģina noskaidrot, vai Tapī guva labumu no bijušā valsts prezidenta Nikolā Sarkozī atbalstīšanas 2007.gada vēlēšanās.

Lagarda norādīja, ka “pēc trīs gadus ilgušas procedūras vienīgās atlikušās aizdomas ir par to, ka neuzmanības dēļ es neesmu bloķējusi arbitrāžu, kas izbeidza ieilguši Tapī lietu”.

Šajā lietā ir apsūdzēti pieci cilvēki, tostarp bijušais Lagardas biroja vadītājs un tagadējais telekomunikāciju kompānijas “Orange” ģenerāldirektors Stefans Rišārs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Pati vel ‘nesaredzama’ globalistu elite, izlietojot saraksto finansu un tiesvedibas sistemu caurumainas likumpaketes, likumigi ‘strada’ savas intereses un turpinat visatlautibu – panaktu ar naudas ‘ziedojumiem’ un lobiju un tadejadi spej uzurpet visas politiskas sistemas …

    … Bet, ka vienmer pieradas – ari Bezabrenes BB un PAREX un citu Bezabrenes banku krizes …’ tas ne vienmer noved izskatisanai tiesa …’ !!! Vienmer tacu var sarunat … un kuras politiki tiek vajadziga limeni manipuleti no sis sistemas parstavjiem un lobijistiem …

    … Ka Bezabrene ta Francija sadas manipulacijas ar iedzivotaju naudu neatbilst ne nacionalam ne to personigam interesem … un pat rupji parkapot vai apejot valsts likumus pierada amoralas izsmalcinatas korumpatijas iesedusos dzilumu … Soros vel joprojam nedrikstot atgriezties Francija, jo draud tiesa par valutas spekulaciju … bet musu vainigie balelini taisa jaunas nas partijas un nekaunigi piedalas velesanas ….

    .. Lagardai, pat nekaunas, ne mazaka mera, atklati un publiski speleties ar numerologija kodetiem pazinojumiem ASV, par datumiem, kad IMF/SVF saks jaunu monetaras politikas virzienu – un kas ir interpretejams tikai savejiem ‘7’ niekiem …

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+