Izcili latviešu uzņēmēji no 17 valstīm Rīgā tiekas ar politiķiem un vērtē sadarbību 1
Otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ar vairāk nekā 200 dalībniekiem no 17 valstīm deva iespēju uzzināt par situāciju Latvijas tautsaimniecībā, klātienē tikties ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un citiem ietekmīgiem politiķiem, kā arī dibināt kontaktus un iepazīstināt ar savu redzējumu par atbalsta sniegšanu Latvijai.
Latviešu inovatori
Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre Ilze Garoza nosauc vairākas latviešu inovācijas, kas lielā mērā mainījušas cilvēku ikdienu. Piemēram, Kanādā bāzētā “‘Epocal Inc.” dibinātājs un izpilddirektors Imants Lauks aizvadītā gadsimta 80. – 90. gados izveidoja pasaulē pirmos komerciālas nozīmes biočipus. Tie ļāva redīt oriģinālas medicīnas diagnostikas iekārtas, tostarp visā pasaulē izmantotos asins analizatorus, kurus ik gadu pārdod 400 milj. ASV dolāru vērtībā. I. Lauks par inovācijas svarīgumu uzņēmējdarbībā stāstīja arī foruma dalībniekiem.
Iespējams, ja nebūtu siera meistara Visvalža Dzeņa, tad patlaban iecienītās “Mozzarella” siera bumbiņas izskatītos krietni savādākas. 1958. gadā Dzenis izgatavoja un patentēja pirmo noteikta svara un dimensiju “Mozzarella” siera bumbiņu izgatavošanas iekārtu, kuras patentu 1959. gadā veiksmīgi pārdeva. Tas bija viņa sekmīgās uzņēmējdarbības sākums, kuras rezultātā uzkrātos līdzekļus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Dzeņa kungs ieguldīja arī Latvijā, dibinot vienu no Latvijas kokapstrādes gigantiem Allažos SIA “Kokapstrāde 98”, kurā nodarbināti teju 300 darbinieki.
Latvijā dzimušais fiziķis Juris Upatnieks ir hologrāfijas jomas celmlauzis, ieejot vēsturē ar to, ka 1964. gadā kopā ar Mičiganas universitātes kolēģi Emetu Lītu radīja pirmo trīsdimensiju hologrammas attēlu. Pavisam Upatniekam pieder 20 patentu, tostarp arī hologrāfiskais tēmēklis.
Abu uzņēmēju atklājumi bruģēja ceļu visas nozares tālākajai izaugsmei ar praktisko pielietojumu. Patlaban ar hologrammu attēliem mēs sastopamies teju ik dienu – piemēram, pasēs, vīzās un naudas zīmēs kā drošības un pretviltošanas elementi.
Ķīmiķis, inovators un sabiedriskais aktīvists Jānis Robiņš 1960. gadā radīja jaunu metāla liešanas paņēmienu, ko patlaban izmanto aptuveni 90% metāllietuvju visā pasaulē. Tolaik viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas auto detaļu ražošanā sāka izmantot Robiņa radīto metodi, bija “Daimler-Benz”, bet masveidā pirmais to sāka izmantot pazīstamais traktoru ražotājs “John Deere”.
“Atskatoties uz šiem panākumiem, ir prieks apzināties, ka tagad Latvijā veidojas inovatoru paaudze: vai tie būtu dzintara diegi, unikāli medikamenti kā “Mildronāts” un pretvēža zāles “Rigvir”, bezpilota autonomais lidaparāts “AirDog”, pasaulē atzītie mikrofoni no “JZ Microphones” – Latvijas iedzīvotājiem ir ar ko lepoties,” sacīja Garoza.
