Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Tekstilijas pārvērtību lokos

Foto - Māris BrancisFoto - Māris Brancis

Edīte Pauls-Vīgnere. "Skaties Hundertvaseru"

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā līdz 5. aprīlim skatāma Latvijas Tekstilmākslas asociācijas 20 gadu jubilejas izstāde. Visu šo laiku asociāciju vada profesore Aija Baumane, kura kopš 1992. gada ir bijusi arīdzan Tekstilmākslas katedras vadītāja, un tikai ar šo mācību gadu viņas vietā ir Ieva Krūmiņa.

Jelgavu mūsu tekstilnieki nu jau ilgus gadus iecienījuši muzeja plašās zāles un lieliskā apgaismojuma dēļ. Tādēļ nav brīnums, ja viņi jubilejas gadu iesāk ar izstādi tieši šeit. Tajā piedalās 38 mākslinieki ar 41 darbu.

Kā liecina izstādes anotācija, tai nav bijusi kāda apvienojoša tēma. Katrs mākslinieks strādājis pie tā, kas viņu interesējis. Tēmu loks ir visai plašs: gan ainava (Dace Puga, Ilma Austriņa, Maija Purgaile), gan kādu iekšēju pārdzīvojumu un iespaidu fiksēšana (Edīte Pauls-Vīgnere, Andra Kurzemniece), gan pasaules norišu atainošana (Aija Baumane, Lilita Bauģe). Arī cilvēks nav izzudis no uzmanības loka (Daina Dagnija, Līva Kaprāle, Kristīne Zilgalve), sastopami pat pašportreti (Skaidrīte Leimane, Anda Skadmane). Pēdējā laikā arīdzan dekoratīvajā mākslā parādās sociāli asas tēmas, kas noved pie deformācijas un negatīvu noskaņu attēlojuma (Ance Markovska). Šaubas rada vienīgi tas, ka dekoratīvā māksla, tostarp tekstilijas, domātas telpu izdaiļošanai. Vai kāds gribēs likt pie sienas, ja darbā ir negatīvs saturs?

Galvā pārliekot latviešu tekstilmākslas attīstību, jāteic, ka tā pārdzīvojusi gan uzplaukumu, gan samulsuma periodu, kad, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, vairs nebija pasūtījumu, sadārdzinājās izejmateriāli, sevišķi vilna. Toties atvērās durvis uz starptautisko sadarbību, sākās citu valstu mākslinieku pieredzes apgūšana, līdz tam neierastu materiālu (piemēram, papīra) un jaunas tehnikas (piemēram, digitālo steļļu) izplatīšanās. Tas jaušams arī jaunajā izstādē.

Tekstilmākslas ziedu laikā mākslinieki paši sēdās pie stellēm un auda nereti ārkārtīgi lielus gobelēnus, bet šobrīd šai tradīcijai seko tikai atsevišķi entuziasti, piemēram, Mārīte Leimane, Ilma Austriņa, Astra Rubene, Maija Purgaile. Aušana atkāpjas citu tehniku priekšā. Tiesa gan, populāras kļūst digitālās stelles (Dace Puga, Diāna Janušone), kur visu nosaka programma, mākslinieka iecere, pārējo izpilda mašīna. Digitālais žakarda audums saīsina laiku tā izgatavošanai, paver dažādas iespējas. Piemēram, Dace Puga šajā tehnikā darinājusi divpusīgu darbu – pozitīvu un negatīvu (“Dzimtas vieta”).

Arvien populārāks kļūst filcējums, kas nav tik darbietilpīgs, kā aužot uz stellēm. Lielāko tiesu to dara uz iepirkta auduma, vai nu visu pārklājot ar filcu (Madara Janočko), vai tikai atsevišķas vietas (Aija Baumane). Inese Jakobi iesaista darbā arī metālisku režģi. Mākslinieki pievēršas arī zīda gleznojumam (Linda Štrausa), apdrukai (Kristīne Sīlis), batikai (Lelde Braķe-Klaverī). Iepriecina Rutas Linītes perfektais izgriezuma tehnikā darinātais darbs “Cieši kopā”, kas papildināts ar pērlītēm. Savukārt Skaidrīte Leimane izmantojusi tamborēšanu.

Ļoti plašas variācijas iespējas sniedz jaunās šujmašīnas, kas ļauj izšūt (Dina Baumane), dažādi piešūt audumus (Irisa Blumate), arī veidot auduma aplikācijas (Sabīne Vīksne). Izcils paraugs tam ir aplikāciju tehnikā veidotais Dainas Dagnijas “Karaļmeita”, kas atgādina par to, ka šogad ir Raiņa un Aspazijas gads. Anda Skadmane, veidojot savu “Pašportretu”, izmantojusi floristikas pistoles piedāvātas iespējas. Iespaidīgs ir arī Ingrīdas Sūnas darbs “Aug­šup”, kurā lietots metālisks siets un maizes iesaiņojuma nelielie metāliskie saskavotāji, radot latvisku ornamentu.

Bieži vien vienā darbā apvienotas vairākas iespējas. Piemēram, Ilma Austriņa, lai iegūtu naksnīgās pilsētas atspulgu efektu tumšajā ūdenī, virs austā fona uzšuj sarullētas daudzkrāsainu papīru caurulītes, kas atgādina zīmuļus. Ļoti sarežģītu un rūpīgi izpildītu tekstiliju radījusi Ieva Krūmiņa, kurā apvienotas vairākas tehnikas (filcējums, digitālā apdruka, izšuvums), radot filozofiski dziļu un daudzslāņainu darbu “Brīnišķīgais prāts”. Savukārt Mārīte Leimane, lai iegūtu nepieciešamo iespaidu, aužot bez gludās gobelēna tehnikas atsevišķās vietās izmantojusi cauro vīli un sumaku.

Te gan gribas pārmest asociācijai, ka diemžēl netiek norādīts darbu rašanās gads un tehnika, kādēļ šā raksta autors varbūt kaut ko nav pareizi saskatījis un atzīmējis.

Tā kā tekstilmākslā patlaban tiek izmantots viss, kas saistīts ar audumiem un to materiāliem, lai gan pats būtiskākais ir mākslinieciskais gandarījums, ko gūst skatītājs, tad jāteic, ka nereti tehnika ņem virsroku pār ieceri. Kā izstādes izcilākie darbi minams Edītes Pauls-Vīgneres, Skaidrītes Leimanes, Andras Kurzemnieces un dažu citu mākslinieču veikums. Kur palikuši tekstilnieki vīrieši?

Latvijas Tekstilmākslas asociācijai šis gads ir tikai iesācies ar iespaidīgu izstādi (tā gan daļēji atkārto pagājušā gada septembrī apskatāmo izstādi Pēterbaznīcā, Rīgā). Tūlīt jau jādomā par izstādi Vitebskā (Baltkrievija), par izstādi Cesvainē un par jubilejas izstādi pavasara pusē Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+