Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. oktobris, 2016
Drukāt

Tiesībsargs: Latvija grimst nabadzībā (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu, secinājusi Eiropas Komisija (EK).

Atsaucoties uz šo ziņojumu tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos, tostarp garantētais minimālais ienākums, ir tikai 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī ES vidējais rādītājs ir 0,5%. Viņš norāda, ka ieguldījums mājokļa pabalstos ir tikpat mazs, proti, 0,1% no IKP, salīdzinot ar 0,6% ES. Tiesībsarga birojā norāda arī uz apstākli, ka sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību, paužot, ka sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū.

Komisija kā cerību uz situācijas uzlabojumu norāda Latvijas valdība plānu ar 2017. gadu noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Tomēr tiesībsargam ir pamats skeptiski lūkoties uz konkrētās koncepcijas iedzīvināšanu. Proti, minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav vērojama valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017. gadam.

“Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un, vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma – Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz nav vainojami. Te nav stāsts par tiem, kas paši izvēlējušies dzīvot pēc saviem likumiem: nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību, un tamlīdzīgi.

Jansonu satraucot to iedzīvotāju likteņi, kuri bijuši gana atbildīgi pret sevi, citiem un savu valsti, tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā, norādot, ka bieži tās ir personas, kurām atbilstoši starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība, proti, bērni, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti, strādājošas sievietes maternitātes periodā, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji.

Pēc viņa domām, “Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā” – Tiesībsarga birojā norāda, ka Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju, Latvijā esot viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, tāpat 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī, līdz ar to Latvijā vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū.

Turklāt satraucošs ir apstāklis, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro, turklāt augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Pabalsti zemākie ES, neapliekamais minimums nestrādā nabadzības mazināšanas virzienā, Latvija grimst nabadzībā – tā tiesībsargs Jansons. Nu tas sāciet, ierēdņu kungi, kaut ko reāli darīt lietas labā, nevis tikai runājiet un spodriniet savas spalvas! Uzstājiet, Jansona kungs, lai valdība beidz blefot un nepaliekamā minimuma celšanas vietā ievieš progresīvo ienākuma nodokli, kas pastāv vairākumā Eiropas un pasaules valstu. Tas nozīmē reāli pārcelt nodokļu slogu no budžeta vai uzņēmuma uz bagātāko cilvēku daļu, jo progresīvo ienākuma nodokli maksā konkrēts cilvēks no savas algas, bet nevis valsts vai uzņēmums. Atšķirība ir tā, pieaugs ieņēmumi budžetā, kuri jau tā hroniski pietrūkst, nevis tie samazināsies, kā tas notiek neapliekamā minimuma celšanas gadījumā. Tikai nelaime ir tā, ka šī bagātākā cilvēku daļa, ierēdņus un deputātus ieskaitot, negrib atvērt savus makus, tāpēc vilcinās ar lēmumu pieņemšanu. Toties uz savu algu celšanu no valsts budžeta gan viņi nav skubināmi. Arī PB eksperti aicina ieviest PIN, bet valdība uz to nereaģē.

  2. Andris no kriminalas Kraslavas Atbildēt

    Es vispar nevaru saprast, vai Latvija vispar ir Varda briviba? Dazus manus godigos komentarus, kurus es vakar uzrakstiju, tiek nekauniga veida dzesti, jo vienam otram ”godigajam” un ”tiesiskajam” ierednim Riga, loti nepatik taisniba, ka es rakstu par mezonigajam zveribam, kuras veic Kraslavas rajona policisti, prokurori un tiesnesi par manu pazemoto gimeni. Tad, kas ta ir par valsti, ja speciali Apspiez Varda brivibu Latvija,-jums patik sie Banditi, kuri jau no, 1993. gada rudens spidzina un moka manu pazemoto gimeni, taisa manas gimenes locekliem Sodamibas, absoluti ne par ko? Jus loti milat kritizet citas valstis, kuras tiek apspiesta Varda briviba, bet, vai Latvija jus to nedarat?! Atklats Banditisms Kraslavas rajona Greizo Spogulu Karalvalsti, pret manu pazemoto un izvaroto gimeni, tiek dedzigi un ar lielu prieku un laimi, atbalstits. Tad, kas ta ir par demokratisku un tiesisku valsti, ja Rigas kungi un damas, nevar ieviest tiesisku kartibu Kraslavas rajona policija, prokuratura un tiesa, kuri, launpratigi izmantojot savu dienesta stavokli, speciali bende visas manas gimenes dzivi, bez jebkadiem pieradijumiem taisa musu gimenes locekliem Sodamibas, absoluti ne par ko?! Es censos Latvijas iedzivotajiem paradit visu manas gimenes tragediju, visus pazemojumus, kurus bija jaizcies manai pazemotajai gimenei, saja Banditiskaja rajona, bet manus godigos komentarus, nezin kapec, speciali dzes. Es gribeju sodien nosaukt to LR VP IDB un LR Generalprokuraturas darbinieku vardus, kuri speciali piesedza Kraslavas rajona Greizo Spogulu Karalvalsts nekaunas, bet, mani komentari tiek speciali dzesti. Es domaju uz godigu sadarbibu, bet sanemu, manu godigo komentaru dzesanu, bet , kur ir garantija, ka ari so cilveku vardus jus nedzesisiet-tadas garantijas man vairs nav.

  3. Ne jau visiem sociālie pabalsti ir zemi. “Krīzes gados ar likumu noteiktie ierobežojumi atlīdzībai valsts un pašvaldību uzņēmumos saduras ar koplīgumu praksi,kas iepriekšējos gados garantēja tajos strādājošiem augstu labklājību.
    Diskusijas par darba koplīgumiem pa laikam sākās jau iepriekšējo valdību laikā un valdības sociālie partneri ir aizstāvējuši to neaizskaramību,jo īpaši valsts un pašvaldību uzņēmumos. Krīzes spaidos ar likumu strauji noteiktā algu un dažādu bonusu apcirpšana sabiedriskajā sektorā situāciju ir tikai saasinājusi.Taisnīguma pret visu sabiedrību koplīgumu neaizskaramībā gan ir maz,galvenokārt tapēc,ka par tajos garantēto labklājību ir jāmaksā pārējiem,kuriem krīzes apstākļos arī viss ir sarucis-algas,pabalsti un pat darba iespējas.
    Diemžēl,vai pat dīvaini,ka arodbiedrību salīdzinošajā informatīvajā tabulā nav ne vārda par to,kāda ir situācija ar darba koplīgumiem Latvijas kaimiņvalstīs-Igaunijā un Lietuvā.”
    Skat.”Darba koplīgumi-problēmas ne tikai krīzes spaidos”,Lidija Dārziņa,Latvijas Vēstneša portāls”Par likumu un valsti”.Likumi praksē (LV.LV),11.07.2010.

Draugiem Facebook Twitter Google+