Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Skolu tīkls jāsakārto naudas dēļ un saprāta vārdā. “LA” diskusija par izglītības sistēmu (21)

Foto - Inese Minova/"Latgales laiks"Foto - Inese Minova/"Latgales laiks"

Kas ir laba izglītība? Diskusija par to Daugavpils novada Grāmatu svētku laikā Naujenes pagasta Locikos piektdien izvērtās spraiga. Daudziem nozarē strādājošajiem joprojām neskaidrs jaunais skolotāju algošanas modelis un mazo skolu drūmās nākotnes izredzes – gan lika ne tik daudz filozofēt par šo tēmu, bet spriest par reālām problēmām izglītības sistēmā.

Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile (“Vienotība”), Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, kā arī Daugavpils novada Sventes vidusskolas direktors Aleksandrs Sibircevs. Sarunā aktīvi iesaistījās arī citu novada skolu direktori, kā arī pašvaldības pārstāvji.

Gan ministre, gan LIZDAS pārstāvis bija vienisprātis par to, ka tieši skolotājs ir atslēgas figūra izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Tātad labu izglītību var dot labi skolotāji. Taču, kā piebilda E. Grigorjevs, skolotājs tomēr jāmotivē, lai viņš būtu ieinteresēts strādāt tiešām labi. M. Seile atgādināja, ko jau agrāk teikusi: viņas kā ministres pirmā prioritāte ir skolēni. Skolotāji ir tikai otrajā vietā.

Skolām bagāts novads

Daugavpils novadā ir piecas dažāda lieluma vidusskolas un 12 pamatskolas. Tā kā daudzi jaunieši izvēlas pēc pamatskolas beigšanas tālāk mācīties Daugavpilī, skolas jo sevišķi uztrauc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere noteikt, ka 10. klasi novados nedrīkst atvērt, ja tajā nav pieteikušies vismaz 12 skolēni. Pašvaldībai gan ir autonomas tiesības atvērt arī nepilnu klasi, taču tad tai pašai būs pilnībā jāfinansē skolēnu izglītošana.

Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša stāstīja, ka Daugavpils novads jau tagad apmaksā 45 skolotāju darba likmes, jo valsts piešķirtais finansējums ir skops, bet pašvaldība vēlas cik iespējams izvairīties, piemēram, no apvienoto klašu veidošanas. Viņa gan atzina: pēdējos gados arī Daugavpils novadā slēgta viena pamatskola, kurā tobrīd bijis ap 40 skolēniem. “Ja vidusskolas būs jāpārveido par pamatskolām, problēma būs ne tikai tā, ka jaunieši būs jāizvadā uz pilsētu. Novadam būs arī ar Daugavpili jānorēķinās par šo jauniešu skološanu. Kādas gan būs šīs izmaksas! Taču, protams, pārāk mazas klases nevar veidot. Mums ir izstrādāti pašiem sava novada normatīvi klašu atvēršanai. Cenšamies turēties pie vismaz 12 skolēniem klasē. Taču ir iespējams atvērt arī mazāku klasi, ja par to nobalso novada deputāti. Turklāt skolēnu skaits ir svārstīgs. 10. klasē, piemēram, ir 10 skolēni, bet līdz 12. klasei aiziet vien septiņi. Mēs negribam zaudēt jauniešus laukos. Gribam, lai viņi tur paliek, lai no viņiem veidojas jaunie zemnieki, jaunie uzņēmēji,” teica N. Bulaša.

A. Sibircevs atzina: demogrāfiskās situācijas dēļ lauku skolās drošības par rītdienu nav. Sventes vidusskola pagaidām izdzīvo, pateicoties neklātienes izglītības programmai. Tajā ir 90 skolēni, kamēr klātienē mācās 150. “Tagad diskutējam par mazo vidusskolas klašu slēgšanu. Taču, ja to nebūs, radīsies problēmas arī pamatskolas posmā. Piemēram, fiziku māca arī 8. un 9. klasē. Bet kurš skolotājs nāks tur strādāt, ja viņš varēs mācīt tikai divās klasēs un nevarēs savākt pilnu slodzi?” tā A. Sibircevs.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Visi komentāri ir sakarīgi.Lai ministre palasa,ja pati neko nesajēdz.Un vēl-naudas un saprāta dēļ jālikvidē valsts finansētās krievu skolas,par ko Seile negrib ne dzirdēt.Tad nav ko vaimanāt.Valstī viss ir kārtībā.

  2. Lauki tiek izslaucīti no cilvēkiem.Kā ar dzelzs slotu.Skolu laukos?-Nevajag!Zemei palielina kadastrālo vērtību.-Varēs izspiest lielāku nodokli! No mazajiem pienu arī neņemsim! Lai brauc projām! Bankas?-Arī no laukiem aizvācamas. Vēl kāds vēl tur ķepurojas? Gan piebeigsim!

  3. Kas ir veselais saprāts? Skolēni ceļas 6.00, lai nokļūtu tuvākajā skolā. Lauku skolas jāslēdz, jo valstsvīriem vajag naudu. Bērnus vedīs vēl tālāk- celsies 5.00. Tātad ministre domā par bērniem. Skolotāji nav cilvēki , par viņiem nav jādomā. Kolosāla izglītības ministre!!! Kāpēc mums viņa vajadzīga, skolotāji strādās arī bez viņas. Ja mazāk skolēnu, mazāk skolu, mazāk skolotāju. Ja valstī mazāk cilvēku, tad mazāk ierēdņu tur augšā, tāpat šiem tie ” zemākie” nerūp, i valstij vairāk naudas būs. Varbūt varēs radīt darba vietas, nebūs jābrauc uz ārzemēm. Ja rūp skolēni, ko ministri (visi kopā) var jaunatnei piedāvāt nākotnē, bezdarbu? Vai jums svarīgi ir tikai pilsētnieki, pārējie… tā jau ir diskriminācija. Sakārtojiet valsti, tad arī izglītība būs OK. Ja skolēns nezin, vai tā ir skolotāja vaina, skolotājs strādā, bet… ne visi saprot, mācās, varbūt programmas par sarežģītām. Jebkurš vēlas dzīvot , nevis izdzīvot, beidziet tos skolotājus noniecināt. Mūsu valsts dzīves līmenis ir zems, ne jau skolotāji ir vainīgi, ministri- ierēdņi filozofē, bet nedara neko. Ja nu vienīgi rūpējas par savu maku. Tos nu gan vajadzētu atlaist.

  4. Ja visa pamatizgliitiiba buutu valsts valodaa, tad skoloshana buutu leetaaka!

  5. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Cilvēki, atjēdzaties! Jūs satrauc skolas, kurās maz bērnu, bet kāda mūsu tautai var būt nākotne, ja nav bērnu? Pārāk viegli mums mūsu brīvā Latvija nāca, bet vai tādēļ tik viegli viņa ir jāzaudē? Tātad tāda ir Godmaņa mums piedāvātā šoka terapija, ar letālām beigām.

    • Kāda gan var būt tautai nākotne, kas nepieļauj valstī nepieciešamās reformas? Vispirms mēnešiem ilgi apsprižeas, pēc tam vaimanā, ka viss slikti, bet paši piedāvāt neko nevar, bet beigās – čikst vienā čīkstēšanā.
      Piemēram, augstskolu reformu risina gadiem, nav taču normāli, ja vienā mazā valstī vairāk kā 40 augstskolas! Tagad nostājas pret skolu reformu.
      Nav taču katrā pagastā jābūt vidusskolai ar pieciem bērniem klasē!
      Paskatieties uz igauņiem, tur jau sen samazināja slimnīcu skaitu, toties ārstiem lielākas algas un aprūpe visiem ir nodrošināta.
      Šādu piemēru ir uz katra soļa.
      Vajag mazāk čīkstēt par godmaņalaika reformām, kas bija nepieciešamas, , bet vairāk darīt !
      Letālas beigas valstij pienāks līdz ar lumpeņu nepārtraukto vaimanāšanu, ka te viss ir slikti, ka viss te ir izzagts….

      • Ja būtu drosme ... Atbildēt

        Ja jau reformē – tad nopietni !
        # Likvidēt tās pāri par 100 pašvaldības tukšajos Latvijas laukos un atzīt , ka to izveide bija kļūda . Ja būtu saglabāti pāri par 20 rajoni ( varēja nosaukt savādāk , ja nepatika PSRS laiku terminoloģija ) nebūtu daļa pašreizējo problēmu ar izglītības iestādēm.BET kas to darīs -jo pašvaldību vēlēšanas jau nav aiz kalniem ! Kur tad liksies pašu partijnieku atbalsta personāls Latvijas laukos ?
        # Izvērtēt valsts augstskolu studiju programmas – likvidēt dublējošās programmas . Uz laiku krasi samazināt vai slēgt tās programmas , kas producē bezdarbniekus. Privātās augstskolas nedrīkst slēgt , bet nav nepieciešams tām piesķirt budžeta vietas .

      • Jāņonkols no laukiem Atbildēt

        Esmu pietiekoši iepazinis mūsu nodokļu politiku un secinājis, ka ar šādu PVN mēs ražošanu neattīstīsim. Tieši neattīstītā ražošana ir cēlonis bezdarbam, nabadzībai, darba spējīgo cilvēku emigrācijai. Esmu rakstījis partijām pirms vēlēšanām ar padomu, kas būtu jādara, lai viņu solītais tiktu realizēts. Pat neatbildēja. LA jau pagājušā gada decembrī publicēja manu rakstu sakarā ar piena problēmām. Pilnīgi nekādas reakcijas. Tādos gadījumos saka, ka viņi jau sēž kurlā vietā un tā izrādās Saeima. Par mūsu nodokļu politiku un kādai tai vajadzētu būt lasiet manā blogā http://www.janis-labrencis.mozello.lv

  6. Ministrei taisnība- nav mums jāuztur skolas, kur nav pat 10 bērnu klasē!
    Šie bērni tiek diskriminēti – viņus apmāca pensionēti skolotāji un mājsaimnieces, šie bērni nevar konkurēt ar skolām, kur mācību līdzekļi un pedagogi ir līmenī.

  7. Jūs domājiet , ka pacels pedagogu algas realitātē? Ja lauku skolā, kurā ir deviņas klases, bet pēc jaunās reformas skolotājiem pienākas astoņas slodzes visā skolā, tad mazo skolu pedagogi dikti vinnēs?
    Tā ir mērķtiecīga miglas pūšana no ministrijas puses un naida kurināšana starp pilsētu un lauku skolotājiem. Neatkarīgi no skolēnu skaita pedagogam tāpat jāgatavojas stundai ar pilnu slodzi!!!

    • Piekrītu! Par padarīto darbu būtu jāmaksā vienādi. Bet to jau viņi negrib dzirdēt, tas viņiem nav izdevīgi. Diez vai tur augšā piekristu saņemt kāds mazāk, ja nolemtu, ka valstī cilvēku maz, tātad maksāt par pusslodzi, bet strādāt uz pilnu slodzi. Ha!

  8. viena proeblēma izglītībā ir, ka tai nav garantijas. telefonu lieto 3-4 gadus, kameru 4-5, un gan telefonam, gan kamerai 2 gadu garantija. izglītību lieto visu darba dzīvi.
    ja kāds jauc kW ar kWh vai miljonus ar miljardiem, “ka” vietā saka “kad” vai “agrāk” vietā “ātrāk”, veido komparatīvus un superlatīvus no divdabjiem, apgalvo, ka Nātrija Hlorīds ārkārt sprādzienbīstama viela un angliešu valodā daudzskaitlī lieto nenoteikto artikulu “a”, atpakaļ uz skolu pārmācīt un brāķdari skolotāji lai pārmāca un lai maksā par atraušanu no ražošanas!

    • Zināšanas un prasmes persona apgūst . Ar varu zināšanas nevienam nevar iedot un skola nav pārmācību nams – represīva iestāde.

  9. Daudz burtu, satura nekāda

    • Kā kuram! Manuprāt viena no retajiem politiķiem, kas mēģina risināt jautājumus nodokļu maksātāju interesēs…… līdz šim kultivētais viedoklis, ka izglītības sistēma ir domāta skolotājiem(kam saprotams, ka jāsaņem cilvēka cienīgas algas) un uzcelto vai izremontēto māju uzturēšanai pa visu Latviju, neatkarīgi no skolnieku skaita klasēs, ir tāds, ko valsts (nodokļu maksātāji) nevar atļauties, ne tikai Latvijā bet arī krietni pārtikušākās valstīs.
      Tad atliek samazināt uzturamo skolu skaitu (arī uzturēšanas izmaksas), palielināt skolēnu skaitu klasēs.
      Tas ļauj palielināt arī algas skolotājiem… īpaši nepalielinot kopējo izglītības budžetu.
      Man liekas ka to mēģina darīt ministre…… ja ir cits skaidrojums labprāt to uzzinātu!

      • Ja jau runājam par nodokļu maksātāju naudas taupīšanu, tad vispirms jāsamazina ierēdņu skaits ministrijās (arī IZM, kur ierēdņu darbam nav rezultāta), arī pašvaldībās, kur ik gadu sēdētāju skaits pieaug (pagastos bija tikai daži darbinieki, un padarīja darbu, bet novados tagad sēž ierēdņu armija, bet rezultātu nav), kā arī citās iestādēs, kur nevis paši pelna, bet saņem citu nopelnīto.

        • Protams to arī jādara, taču pirmkārt vislielākā rezerve ir esošas naudas izlietojums pašā izglītības sistēmā…… mazāk maksāt par telpām, akuri, remontiem, t.i. mazāk skolu- lielākas klases.

  10. Cieniitaa ‘LA’, man TIESHAAM nav nekas personiigs ne pret Izglītības un zinātnes ministriju (1), ne pret Ministri (2), ne pret ”Vienotiibu” (3), ne arii pret Mārīti Seili (4) personiigi. Un tomeer – ja cilveeks visaas fotograafijaas izskataas vienaadi tizls (1), infantils (2), ar tik skaistu inteligjences neaptraipiitu kolhoza slauceejas seju (3) un attieciigu uzstaashanos – varbuut luudzu atturieties vismaz no fotograafiju ievietoshanas ‘LA’. ‘Photoshop’ shajaa gadiijumaa neliidzees. Es, protams, saprotu, ka teiktais ir jaatspoguljo, bet tekstu korigjeet tomeer ir vienkaarshaak.

  11. Pagaidām veselo saprātu šīs ministra amatam neatbilstīgās lauku meičas darbi un runas nu ne pavisam neapliecina! LIZDA, organizējiet tik maršu pret šo kladzinātāju, nāciet ar reāla m inistra pieteikumu, lai patiešām reiz ne tikai sāktos, bet tiktu īstenota izglītības reforma!

Draugiem Facebook Twitter Google+