Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. jūnijs, 2014
Drukāt

Tomēr neveidos komisiju Streļčenoka vērtēšanai

Foto: LETAFoto: LETA

Komisija, kas vērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību amatam, tomēr netiks veidota, šodien pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu (V) žurnālistiem paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš skaidroja, ka nav pamata šādas komisijas veidošanai.

Ģenerālprokurors ar premjerministri šodien apsprieduši citus pasākumus KNAB darbības normalizēšanai.

“Mēs apspriedām iespējamos pasākumus, kādi būtu veicami, lai normalizētu stāvokli KNAB, lai darbs noritētu normāli. Ieskicējām iespējamos darbības virzienus, un šajā mūsu iezīmētajā plānā pagaidām nav paredzēta komisija, jo nejuridiskā valodā varētu saukt par KNAB priekšnieka atlaišanas komisiju,” skaidroja Kalnmeiers.

Gan premjerministre, gan arī Kalnmeiers neredzot pamatu šādas komisijas izveidošanai, jo KNAB darbību esot iespējams normalizēt ar citiem pasākumiem.

Kā viens no pasākumiem, kas tikšanās laikā pārrunāts, ir nepieciešamība izvērtēt pārraudzību kā pareizo KNAB kontroles modeli. Pēc ģenerālprokurora domām, šāds modelis esot ļoti neefektīvs. Ir jāsaprot, vai ir nepieciešams mainīt pārraudzības institūtu kā tādu, vai tikai attiecībā uz KNAB izraudzīties citu padotības formu,” sacīja Kalnmeiers. Pēc viņa teiktā, šī jautājuma risināšanai būtu jāveido ekspertu darba grupa.

Otrs jautājums esot par biroja institucionālo modeli. Tam ir iespējami vairāki varianti, bet pats Kalnmeiers ir pārliecināts, ka KNAB jābūt vienīgajai izmeklēšanas iestādei, kas nav pakļauta speciālā dienesta reglamentam.

Lai gan pašreiz iezīmētajā plānā šādas komisijas izveide nav paredzēta, tas neizslēdz iespēju, ka nākotnē tāda varētu tikt izveidota. Tiekoties ar valdības vadītāju, ir izvērtēts jautājums par Streļčenoka atbildības izvērtēšanu, bet ne tādā kontekstā, kā tas visu šo nedēļu ir pārspriests – par Streļčenoka atbrīvošanas komisijas izveidošanu. Tā visticamāk, varētu būt tāda pati komisija, kāda pērn tika izveidota Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša vadībā, un kas izvērtēja Streļčenoka darbību.

“Kopš komisijas atzinuma ir pagājuši pilni seši mēneši. Premjerministre piekrita manam viedoklim, ka ir jāveido jauna komisija, kura izvērtēs, kādas pārmaiņas ir notikušas, vai ir ņemti vērā trūkumi, un vai kaut kas ir darīts, lai novērstu šos trūkumus,” piebilda ģenerālprokurors.

Pats gan šajā komisijā viņš atturēsies darboties, jo pastāvot iespēja, ka citi komisijas locekļi varētu mēģināt pieskaņoties ģenerālprokurora viedoklim.

Pērn oktobra beigās jau tika izveidota komisija, kuras uzdevums bija izvērtēt Streļčenoka darbību un tās rezultātus. Par komisijas priekšsēdētāju tika iecelts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, bet par locekļiem – toreizējais Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Šī komisija tika izveidota Streļčenoka darba kārtējai izvērtēšanai un nebija saistāma ar piecu KNAB nodaļu vadītāju premjeram izteikto lūgumu veikt ārpuskārtas novērtēšanu. Darbības un tās rezultātu novērtēšana ir jāveic par katru amatpersonu, bet KNAB priekšnieku vērtē speciāla komisija.

Komisija Streļčenoka darbu novērtēja ar C, kas pielīdzināms novērtējumam labi. Novērtējums bija par laiku no 2011.gada 17.novembra līdz 2013.gada 4.novembrim. Komisijas vadītājs Maizītis nesen Latvijas Radio atzina, ka viņš Streļčenoka darbību pamatā novērtējis ar D.

Kā ziņots, šonedēļ Straujuma nāca klajā ar paziņojumu, ka rosinās veidot komisiju KNAB priekšnieka Streļčenoka izvērtēšanai. Viņa apstiprināja, ka šo komisiju varētu vadīt Kalnmeiers, kurš pats tam bija izrādījis piekrišanu.

Premjerministres preses sekretāre Džeina Tamuļeviča informēja, ka Streļčenoka izvērtēšanas komisijas veidošanai vēl būtu jāsaņem atbalsts no koalīcijas, kurā gan nebija skaidra atbalsta šādam lēmumam.

Noteikumi paredz, ka komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam.

Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Jau vēstīts, ka starp KNAB vadošajiem darbiniekiem jau ilgstoši norisinās konflikti. Redzamākie konfliktētāji ir Streļčenoks un viņa vietniece Juta Strīķe, pret kuru ierosinātas vairākas disciplinārlietas. Vienai no tām šodien beidzas izmeklēšanas termiņš.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+