Publicitātes foto

Translēs Koventgārdena operu “Andrē Šenjē” 0

Ceturtdien, 29. janvārī, plkst. 21.15, kinoteātrī “Cinamon” tiešraidē pārraidīs Umberto Džordāno operu “Andrē Šenjē” no Londonas prestižā operteātra Koventgārdena, vēsta kinoteātra pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Iestudējuma galvenajā lomā būs Jonass Kaufmanis, kas dziedājis kopā ar Latvijas un pasaules operdīvām Elīnu Garanču un Kristīni Opolais.

Umberto Džordāno (1867-1948) opera “Andrē Šenjē” ir komponista nozīmīgākais darbs un vainago komponista daiļradi un joprojām pieder pie populārākajām itāļu operām kopš tās pirmizrādes 1896. gadā Milānas operteātrī “La Scala”. Tas ir stāsts par reālu, vēsturisku personu – Lielās franču revolūcijas laika dzejnieku un publicistu Andrē Šenjē (1762-1794). Uzmanīgs klausītājs sadzirdēs kopējas iezīmes ar Džākomo Pučīni “Tosku” vai Frančesko Čilea “Adriēnu Lekuvrēru”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lieliskākā no Džordāno operām izcili parāda, kādēļ Pučīni reizumis baidījās, uzskatot viņu par savu sāncensi. Titullomu lomu Koventgārdena iestudējumā izpilda vācu tenors Jonass Kaufmanis, kas, starp citu, strādājis kopā ar mūsu pašu talantīgajām operdziedātājām Elīnu Garanču un Kristīni Opolais. Stāstā piedalās holandiešu soprāns Eva Marija Vestbrūka, kas dzied Šenjē iemīļotās Madlēnas lomu. Viņas dziedājums ietver arī lielisko āriju “La mamma morta”, ko bija iecienījusi pasaulslavenā operdīva Marija Kallasa. Savukārt serbu baritons Žeļko Lučičs atveido Šarlu Žerāru – par revolucionāru kļuvušu kalpu, kurš ir Šeņjē sāncensis cīņā par Madlēnas mīlestību,” stāsta Ināra Ancāne, operu eksperte, Latvijas Radio 3 ētera balss.

Arī Latvijas Nacionālajā operā savulaik iestudēta Umberto Džordāno opera “Andrē Šenjē”. Tā pirmizrādi piedzīvoja 1928. gada janvārī, atjaunota izrāde notika 1937. gada aprīlī. Scenogrāfiju veidoja Eduards Vītols, režiju – Pēteris Meļņikovs, diriģēja Emils Kupers (atjaunojumā Teodors Reiters). Titullomu abos iestudējumos dziedāja Jānis Vītiņš, bet Žerāru – Ādolfs Kaktiņš. Savukārt Madlēnas lomā sākumā bija Milda Brehmane-Štengele, 1937. gadā – Grieta Pērkone. Par šo izrāžu varoni kļuva titullomas atveidotājs – tenors Jānis Vītiņš. Skatītāji jūsmoja par viņa daudzsološo talantu, skaisto balsi un tīkamo ārieni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.