Ekonomika
Bizness

Tranzīta nozare nemirst, bet cieš gan 0

Foto: Zane Bitere/LETA

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju Latvijas galvenā priekšrocība tranzītā ir atrašanās vidū. Esam centrā, no kura ir daudz izdevīgāk nekā no nomales organizēt distribūcijas pakalpojumus.

Tādēļ tā ir uzskatāma par lielāko priekšrocību, piesaistot potenciālās preču plūsmas no Āzijas ziemeļvalstu tirgum. Otra priekšrocība ir mūsu dzelzceļa sistēma, kas ir tāda pati kā Krievijā, Baltkrievijā un pārējā plato sliežu sistēmā.

Mums nav jātērē laiks un līdzekļi, šķērsojot šo valstu robežas. Arī jūras savienojumi no Latvijas ostām nodrošina pārvadājumu vajadzības gan uz Skandināvijas valstīm, gan Vāciju un pārējo Centrāleiropu.

Tiesa, tranzītā ir jārēķinās arī ar vairākām grūtībām, par ko “Latvijas Biznesam” stāsta nozares pārstāvji un Satiksmes ministrija.

Nozare nemirst, bet cieš gan

Biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” vadība “LB” norāda, ka šogad autokravu pārvadājumos rādītāji pieaug. Astoņos mēnešos šogad, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, pieaugums esot par 26%. Līdz ar to asociācija secina, ka “auto pārvadājumi nemirst”.

Tiesa, vienlaikus ar Latvijā pārvadāto kravu apjomu pieaugumu biznesam ir jācīnās ar darbaroku trūkumu. Kā atzīst asociācijā, Latvijā atrast darbaspēku ir grūti. Risinājums, par ko spriež nozare, ir viesstrādnieku piesaiste.

Pirmajā pusgadā šogad izsniegtas teju 2000 atļaujas tālbraucējiem no trešajām valstīm – Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas –, tomēr joprojām trūkstot ap 3000 autovadītāju.

No ģeopolitikas neizbēgt

Kā “LB” pastāstīja VAS “Latvijas dzelzceļš” aptaujātie speciālisti, Baltijas valstu transporta koridori savā konkurētspējā kravu pārvadājumos ir samērā līdzīgās pozīcijās.

Gan Latvijai, gan Lietuvai dzelzceļa pārvadājumu jomā ir savas priekšrocības un specifika, tomēr kravu apjomi abās valstīs ļauj transporta koridoriem sekmīgi funkcionēt.

Latvijā un Lietuvā dzelzceļi ir gatavi pārvadāt gan esošo apjomu, gan arī lielāku kravu apjomu, tiklīdz mainīsies ģeopolitisko faktoru ietekme uz pārvadājumu biznesu.

Tomēr arī patlaban Latvijas gadījumā par ekonomisko konkurētspēju (ģeogrāfija, tarifi, kvalitāte, drošība) un interesi no kravu īpašnieku puses liecina arī tas, ka pieprasījums pēc dzelzceļa kravu pārvadājumiem jau ilgāku laiku vairāk nekā divas reizes pārsniedz tos apjomus, kas sankciju dēļ tiek apstiprināti un reāli vesti mūsu virzienā.

Jāiegulda infrastruktūrā

Tranzīta nozares eksperti uzsver, ja valsts vēlas, lai tās ekonomika augtu un attīstītos, tai jāiegulda savā loģistikas infrastruktūrā, kas ir ekonomikas asinsrite.

Šī tendence ir acīmredzama arī mūsu reģionā – kamēr Polija ir saskārusies ar infrastruktūras kapacitātes problēmām uz Baltkrievijas robežas, tikmēr mūsu iespēja ir daļu šajā koridorā vesto kravu pārvirzīt caur Latviju, vienlaikus konsekventi un sistemātiski ieguldot arī savas infrastruktūras attīstībā.

Liela nozīme ir arī kopējiem piedāvājumiem un risinājumiem. Par vienu no tādiem varam uzskatīt Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļa izstrādāto kravas ekspresvilciena Minska–Rīga piedāvājumu, kas jau tagad sekmīgi strādā un sākotnēji plānoto 28 stundu laikā kravu no vienas galvaspilsētas otrā nogādā ātrāk nekā diennakts laikā.

Tas ir izdevīgi kravu īpašniekiem, jo nodrošina efektīvu kravu apstrādes ātrumu.

Palielinājusies ārējā ietekme

Runājot par tranzīta nozares konkurētspēju, svarīgi atcerēties, ka mūsu konkurētspēja nav mazinājusies, uzsver Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji. Proti, patlaban ir tikai palielinājusies ārējā ietekme, dažādi ģeopolitiskie riski, kas mūs ietekmē.

Taču ministrijā skaidro, ka Latvijas tranzīta nozare arvien vairāk strādā pie jauniem kravu segmentiem un jauniem tirgiem.

SM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir līderis starp Baltijas valstīm, pārkraujot lielākos tranzīta kravu apjomus pagājušā gadā – Latvijas ostās pērn pārkrauts vairāk nekā 62 miljoni tonnu.

Šogad astoņos mēnešos kravu apjomi Latvijas ostās un dzelzceļā atkal turpina pieaugt – ostās par 0,9%, dzelzceļā par 6,5%. Pieaugumi ir arī aviācijā – pasažieru skaits pieaudzis par 17%, e-komercijā – aviokravu pārvadājumu apjoms pieaudzis par 27,8%.

Par 9% ir pieauguši konteinerkravu apjomi, par 13,5% pieaudzis kravu apjoms prāmju satiksmē.

Ministrija paredz, ka turpmākās attīstības potenciāls Latvijas tranzītā ir augstākas pievienotās vērtības preču pārvadājumi, līdz ar to starp prioritātēm izvirzīta konteinerizācija.

Saistītie raksti
Latvijai ir liels potenciāls šajā jomā, uzsver ministrijā.

To apliecinājuši arī pēdējā laikā īstenotie projekti, kā arī nākotnes projekti. Piemēram, Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan pamazām par tādu jau kļūst.

LA.lv