Mobilā versija
+0.2°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
28. marts, 2017
Drukāt

Ivars Bušmanis. Tūdaliņa efekts (2)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

“Tūdaliņ, tagadiņ” ir panākta kārtējā uzvara pār ārzemju zemes uzpircējiem un pie reizes arī pār Eiropas Komisiju, kura apšaubīja iepriekšējos ierobežojumus prasīt lauksaimniecības zemes pircējiem lauksaimnieka izglītību. Saeima pieņēmusi likumu, ka visi lauksaimniecības zemes pircēji dabūs to prasīt latviski. Prieks par politiķiem, kuri augstu godā tur valsts valodu un to pieprasa zināt arī zemes apsaimniekotājiem!

Taču prieks būs īslaicīgs. Visupirms prasība pēc latviešu valodas zināšanām daudz vairāk ierobežo brīva kapitāla kustību un ir diskriminējošāka pret ārzemju investoriem nekā nepieciešamība zemi pārdot tiem, kas to prot apstrādāt. Turklāt ar latviešu valodu zemi diez vai var labāk apsaimniekot nekā ar lauksaimnieka kvalifikāciju.

Otrkārt, līdzšinējie ierobežojumi nekavēja un nekavē pirkt zemi tūkstošiem hektāru platībā, pārdot visu firmu citam īpašniekam (kā pērn zemi nopirka IKEA). Un arī nupat pieņemtie grozījumi nekavēs “Greengold Value Forest Latvia” pārdot 16 000 ha (t. sk. 5000 lauksaimniecības) zemes.

Pret zemes uzpircējiem ārzemniekiem uzslietajā žogā ir atstāta liela sprauga firmu pārpirkšanai un maza sprauga vietējam algādzim. Kāpēc tika noraidīta prasība pircējiem pierādīt naudas izcelsmes likumību? Lai varētu palikt profesija “latvietis”, kurš ar pēkšņi uzradušos naudu pašvaldības zemes komisijā latviski varēs apliecināt, ka savu tēvu zemi apars pats.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Vēl nevienu nesatrauc, kāpēc mūsu pašu zemnieki nestrādā savu zemi, bet grib pārdot? Pārdod viņi tādēļ, ka ar šādu PVN nodokļu sistēmu bez krāpšanos strādāt nav iespējams.

  2. “Kāpēc tika noraidīta prasība pircējiem pierādīt naudas izcelsmes likumību?”
    Tāpēc, ka visgrūtāk to būtu izpildīt tieši mūsu ts. oligarhiem, bandītiem etc.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+