Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Tūkstoš latu dažās dienās


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Rīgā Jaunciema gatves 71., 73. un 75. nama dzīvokļu īpašniekiem jaunais gads sācies ar lieliem pārdzīvojumiem. Maksātnespējas administrators Māris Sprūds pieprasa viņiem samaksāt tā saukto piespiedu zemes nomu un zemes nodokli par pagājušajiem astoņiem gadiem – par labu bankrotējušajai SIA “Peltes īpašumi”, kam no 2004. līdz 2012. gadam piederējusi zeme zem šiem namiem.

 

Ar tiesas spriedumu daļai dzīvokļu uzlikts arests tā, lai īpašnieki nevarētu tos pārdot vai uzdāvināt citam. Desmitiem Jaunciema gatves namu iedzīvotāju kļuvuši par likumā ierakstītās zemes piespiedu nomas upuriem.

 

Šokējoši rēķini

Divu istabu dzīvokļa īpašnieks Raimonds Žalubovskis stāsta, ka maksātnespējas administrators par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokli viņam aprēķinājis 1601,82 latus. Un brīdinājis: ja nebūšot samaksāts noteiktajā laikā, tikšot celta prasība tiesā par parāda un kavējuma procentu un tiesāšanās izdevumu piedziņu. “No šā gada 24. janvārī administratora izsūtītā rēķina redzams, ka šāda summa man jāsamaksā tai pašā dienā. Taču rēķinu ierakstītā vēstulē pastā saņēmu divas dienas vēlāk!” stāsta Raimonds.

Ingai Anaščenkovai par 27 kvadrātmetru vienistabas dzīvoklīti 11. janvārī piesūtīts rēķins par 1033 latiem, kas jānomaksā līdz 14. janvārim…

Elizabete Ķīsele atklāj, ka par savu dzīvokli saņēmusi rēķinu par 1879,98 latiem, kas jāsamaksā desmit dienu laikā. “Tādu summu tik īsā laikā mēs abi ar vīru no mūsu pensijām nevaram samaksāt. Maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam piedāvājām maksāt pakāpeniski. Taču viņš augstprātīgi atcirta, ka par to neko negribot dzirdēt. Ja nemaksāšot, tad došot mūs tiesā, kas no mums visu piedzīšot,” stāsta viņa.

Triju istabu dzīvokļa īpašniecei Daigai Doļģei administrators prasa samaksāt 1730,90 latus. “Ja zemes nomas rēķinus es būtu saņēmusi ik gadu, tad tos varētu samaksāt. Bet dažās dienās samaksāt tādu summu pat strādājošam cilvēkam ir neiespējami,” atzīst Daiga.

Elizabete Ķīsele domā, ka administrators nemākot rēķināt – nomas maksa par gadiem aprēķināta, neņemot vērā likumā noteikto zemes nomas maksas pieauguma ierobežojumu, proti, vienā gadā maksātā summa nedrīkst pieaugt vairāk kā par 25 procentiem no iepriekšējā gadā maksātās.

Manis uzrunātie iedzīvotāji stāsta, ka piesūtītie rēķini ir šokējoši un viņi tos nespēs samaksāt.

 

Ne vienošanās, 
ne līgumu

71. nama apsaimniekotāja – dzīvokļu īpašnieku biedrības – priekšsēdētāja Larisa Aleksējeva stāsta, ka savulaik ar uzņēmuma “Peltes īpašumi” pārstāvi Lauru Šmiti bijusi vienošanās tikai par zemes gabala uzkopšanu – zāles appļaušanu, lapu sagrābšanu un gružu aizvākšanu, ko iedzīvotāji visus aizvadītos gadus esot kārtīgi darījuši. Bet neviens nav prasījis viņiem maksāt par zemes nomu.

“Aizvadītajos gados nekad neesam zinājuši, kam īsti zeme pieder un ar ko būtu jārunā par zemes nomu. Arī SIA “Peltes īpašumi” nekad mums nav piedāvājusi slēgt nomas līgumus. Zemes īpašniekam būtu jāsūdz tiesā biedrība, kam nodotas dzīvojamā nama apsaimniekošanas tiesības, prasot noslēgt zemes nomas līgumus.

Taču aizvadītajos gados mums nekas nav ne piedāvāts, ne prasīts,” apgalvo dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētāja.

 

Vecās paslēpes

Iedzīvotāji ir pārsteigti, ka kopš pagājušā gada vasaras, kad zemes gabalu nopirkusi akciju sabiedrība “Sužu pussala”, par ko viņi uzzinājuši tikai šogad, arī pašreizējais zemes īpašnieks nav piedāvājis noslēgt nomas līgumus.

“Atkal tiek spēlētas tās pašas vecās paslēpes – zeme zem mūsu mājām tiek pārdota, bet namu iedzīvotājiem nav ne jausmas, kam tā īsti pieder. To uzzinām tikai pēc pusgada, kad maksātnespējas administrators sāk pieprasīt galvu reibinošu zemes nomas maksu, turklāt nevis no apsaimniekotāja, bet no dzīvokļu īpašniekiem,” viņi saka.

Laura Šmite stāsta, ka “Peltes īpašumu” uzdevumā savulaik esot tikusies ar namu iedzīvotājiem. Bet vairs neatceroties, par ko īsti runājuši. Uzņēmumā viņa pati nekad neesot strādājusi.

Zemesgrāmatā redzams, ka 14 gadu laikā aptuveni 4,5 hektāru lielajam zemes gabalam bijuši pieci īpašnieki un, lai apietu dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības, tas gājis no rokas rokā pēc vienas un tās pašas shēmas: vispirms nopirkta viena zemes īpašuma domājamā daļa, pēc tam pārējā. Taču uzņēmumam “Peltes īpašumi”, kam šis zemes gabals piederējis no 2004. līdz 2012. gadam, pirms diviem gadiem ar tiesas spriedumu pasludināta maksātnespēja.

 

Šiverējās ar īpašumiem

Kā izrādās, līdz 2008. gadam SIA “Peltes nami” ar lielu vērienu šiverējās ar nekustamiem īpašumiem. 2006. gadā par 7,59 miljoniem latu uzņēmums nopircis 28,5 hektāru zemes gabalu turpat Jaunciema gatves rajonā. Savukārt 2008. gadā par 231 458 latiem tas nopircis minētos 4,5 hektārus.

2010. gadā SIA “Peltes īpašumi” minēta starp 10 lielākajiem Rīgas zemes īpašniekiem. Tolaik tai piederējuši aptuveni 43 hekt
āri lauksaimnieciski izmantojamās zemes un aptuveni astoņi hektāri meža. Gadu gaitā uzņēmuma īpašnieki vairākkārt mainījušies – Uzņēmumu reģistrā minētas gan Kiprā, Nīderlandē, Lielbritānijā un citās ārvalstīs reģistrētas firmas, gan turku, britu, holandiešu pilsoņi, gan daži pašmāju bāleliņi, kam, spriežot pēc viņu vecuma, uzņēmumā bijusi tikai dekoratīva loma.

Kopš pagājušā gada jūlija par 4,5 hektāru zemes gabala īpašnieku kļuvusi akciju sabiedrība “Sužu pussala”. Uzņēmuma komercdirektore Svetlana Kaļve man skaidro, ka ar “Peltes īpašumiem” viņiem neesot nekāda sakara.

Bet Uzņēmumu reģistrā redzams, ka šai akciju sabiedrībai pieder 87,5 procenti SIA “Peltes īpašumi” kapitāldaļu. Tādējādi zemes gabals, par kuru no mājas iedzīvotājiem maksātnespējas administrators Māris Sprūds grib piedzīt nomas maksu, piedraudot ar tiesas darbiem, būtībā pieder tai pašai SIA “Peltes īpašumi”, kurai pasludināta maksātnespēja.

 

Parādus 
nedrīkstot nepiedzīt

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds man skaidro, ka, piedzīdams zemes nomas maksu no nama iedzīvotājiem, darbojas likumā noteiktajā kārtībā. “Es to nedrīkstu nedarīt,” viņš apgalvo. Viņa pieprasītā nomas maksa par astoņiem gadiem esot pati mazākā, ko varējis aprēķināt. Kā viņš skaidro, kaut arī nama iedzīvotāju un zemes īpašnieka starpā nav bijuši noslēgti zemes nomas līgumi, tas neatbrīvojot viņus no maksāšanas.

Māris Sprūds atzīst, ka cilvēciski viņš varot saprast nama iedzīvotājus, kas saņēmuši tādus rēķinus. Bet viņš darot visu tikai un vienīgi tā, kā tas noteikts likumā, – šajā gadījumā dzīvokļu īpašnieki ir maksātnespēju pasludinājušā uzņēmuma debitori jeb parādnieki.

 

Viedoklis

Nav obligāti jāiekasē

Dr. iur. Rolands Krauze, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis, Augstākās tiesas senāta Civillietu departamenta senators: “Zemes īpašniekam ir likumā noteiktās tiesības prasīt no dzīvokļu īpašniekiem maksu par zemes nomu. Bet nekur likumā nav noteikts, ka tas ietilpst arī viņa pienākumos. Ja aizvadītajos astoņos gados, kad zeme piederēja uzņēmumam “Peltes īpašumi”, tas neprasīja no dzīvokļu īpašniekiem ne zemes nomas maksu, ne zemes nodokli, tā būtu jāuzlūko kā īpašnieka labprātīga nevēlēšanās to prasīt.

Ja 2011. gada 26. maijā Latgales priekšpilsētas tiesa lēma par maksātnespēju uzņēmumam “Peltes īpašumi”, ieceļot maksātnespējas administratoru, tad, manuprāt, maksātnespējas administrators drīkst pieprasīt no dzīvokļu īpašniekiem maksu par zemes nomu tikai no tās dienas, kad viņš ticis iecelts par uzņēmuma “Peltes īpašumi” maksātnespējas administratoru.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+