×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.6°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
1. marts, 2018
Drukāt

Ko darīs Ukraina, lai pārtrauktu Krievijas agresiju? Saruna ar Ukrainas premjeru (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Volodimirs Groismans

1. martā Latvijā divu dienu oficiālā vizītē ierodās Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans, kuram ieplānotas tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, premjerministru Māri Kučinski, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums un viesošanās Rīgas Ukraiņu vidusskolā. Runājot Ukrainas valdības vadītāja vārdiem, abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā ļoti labas gan no politiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Tomēr tās vēlams un arī iespējams vēl vairāk nostiprināt.

Kā paredzējusi rīkoties Ukraina, lai pārtrauktu Krievijas agresiju un īstenotu Donbasa deokupāciju?

V. Groismans: Mums nepieciešams nodrošināt Donbasa reintegrāciju. Krievu tankiem, naudai, karavīriem jāatstāj mūsu teritorija. Ja runājam plašāk, Krimas aneksija, Donbasa okupācija ir Krievijas ģeopolitiskais projekts ar mērķi atstāt Ukrainu Krievijas ietekmes zonā, lai tā nevirzītos uz Eiropu un neiestātos NATO. Pievērsiet uzmanību – “iesaldētie konflikti” Gruzijā un Piedņestrā, pastāvīgas provokācijas, tajā skaitā pret Baltijas valstīm, Donbass – tas nav nekas cits kā tiešs Krievijas izaicinājums ASV, alianses valstīm un tās sabiedrotajiem Eiropā. Koncentrējot finanšu un cilvēku resursus aizsardzībā un militāri rūpnieciskajā sektorā, Krievija ne tikai cenšas atjaunot savu hegemoniju postpadomju telpā, bet arī nostiprināt Kremļa pozīcijas Tālajos Austrumos un Arktikā. Uz šādu rīcību nepieciešamsatbildēt tikai kompleksi, ņemot vērā visus faktorus un reālo situāciju.

Šobrīd tiek spriests par ANO miera uzturēšanas misijas izvietošanu Donbasā. Kāds varētu būt Ukrainas kompromiss šajā jautājumā?

Mums nevar būt nekādi kompromisi. Pastāv starptautisko tiesību normas, un to ietvaros arī jāpieņem lēmums. Mēs runājam par mūsu teritorijas veseluma atjaunošanu, kādi te varētu būt kompromisi? Saprotams, ka kategoriski noraidām “krievu scenāriju” par miera uzturētāju izvietošanu uz frontes līnijas. Mēs lieliski redzam, kāds ir teroristu vadošais sastāvs – tie ir Krievijas armijas kadru virsnieki, kas atrodas “komandējumā” Donbasā. Mēs lieliski saprotam, kādus ļaudis Putins cenšas nosēdināt pie sarunu galda, lai pēc tam raustītu pavedienus.

Cik efektīvas no jūsu viedokļa izrādījušās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju?

Sankcijas uzskatāmas par efektīvām, ja tās sasniedz mērķi. Tādas tika ieviestas pret Krieviju kā sods, atbildot uz agresiju. Krievijai ir jāpamet mūsu teritorija. Tur meklējams sankciju efekts. Un, tā kā mērķis pagaidām nav sasniegts, sankcijas nepieciešams tikai pastiprināt. Mums gan nākas atzīt arī kaut ko citu – nogalināto skaits pārsniedzis desmit tūkstošus un nekādas sankcijas nevar atlīdzināt šos zaudējumus.

Kāda palīdzība tiek sniegta bēgļiem?

Tā ir sarežģīta problēma. Mēs cenšamies darīt visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu šiem cilvēkiem. Viņiem nepieciešams kaut kur dzīvot, strādāt, izmantot dažādus sociālos pakalpojumus. Turklāt jāņem vērā, ka viņi to visu nav zaudējuši no laba prāta. Ir pieņemti daudzi nopietni likumdošanas akti, kas reglamentē darbu ar pārvietotajām personām. Lai pilnībā labiekārtotu viņu dzīvi, nepieciešami miljardi. Tieši tādēļ mēs allaž vēršamies ar lūgumu palīdzēt pie mūsu starptautiskajiem partneriem. Ja spētu saņemt nozīmīgu finansiālo palīdzību šīs kategorijas personu atbalstam, būtu vieglāk. Pašlaik valstī ir aptuveni pusotrs miljons bēgļu – apmēram 1,2 miljoni ģimeņu. Kopš 2014. gada visiem individuāli tikusi izmaksāta finansiālā palīdzība. Šajā laikā cilvēki saņēmuši deviņus miljardus grivnu (apmēram 300 miljoni dolāru). Vairāk nekā 73 tūkstoši bēgļu atraduši darbu jaunajā dzīves vietā.

Vēl viens sarežģīto attiecību aspekts – Ukraina jau trešo ziemu dzīvo bez Krievijas gāzes. Kāda ir situācija?

Ar visu tiekam galā pārliecinoši. Viss norisinās saskaņā ar plānu, un mūsu enerģētiskā sistēma strādā stabili. Šodien mēs liekam pamatus savai enerģētiskajai neatkarībai. Ukrainai ir lieli gāzes krājumi, un valdība pieņem vajadzīgos regulējošos lēmumus, kas stimulētu gāzes ieguves attīstību. Visi mūsu soļi ir reglamentēti valdības apstiprinātajā enerģētiskajā stratēģijā līdz 2035. gadam. Līdz tam laikam Ukrainai jākļūst par enerģētiski pilnīgi neatkarīgu valsti.

Kādas ir svarīgākās šī pārejas posma reformas?

Mēs neatrodamies pārejas posmā. Tas principā ir jauns posms valsts vēsturē. Mēs veidojam jaunu Ukrainu. Tiek mainīta valsts pārvaldes sistēma, īstenojam decentralizāciju, tiesu sistēmas un sociālās sfēras reformas.

Tagad varam runāt par masveidīgu privatizāciju, kas norisinās pēc angļu tiesību normām, un tas ir ļoti būtiski. Runājam par koncesijas iespējām. Mums nepieciešams attālināties no tāda modeļa, ko var saukt par izejvielu ekonomiku, un pāriet uz pievienotās vērtības ekonomiku. Pēc mūsu domām, Ukrainas ekonomika var augt vismaz par pieciem procentiem gadā. Ko esam likuši pamatā šādai iespējamai izaugsmei? Rūpniecisko ražošanu, infrastruktūru, investīciju pieaugumu un tātad arī investoru tiesību aizstāvību, kā arī valsts un privātās partnerības attīstību, eksporta pieaugumu. Tagad esam ķērušies pie interesantām agrārā sektora attīstības programmām, turklāt gan pārtikas produktu ražošanas segmentā, gan lauksaimniecības tehnikas ražošanā. Mēs stimulējam fermerus palielināt ganāmpulkus un izmanot Ukrainā ražoto tehniku. Esam apstiprinājuši valsts aizsardzības pasūtījumu. Tā nav vienkārši armijas finansēšana. Tas nozīmē militārās zinātnes finansēšanu – jaunu bruņojuma un ieroču veidu izstrādi un ieviešanu.

Par visai perspektīvu uzskatām industriālo parku attīstību. Ukrainā ir radītas vairākas pētnieciskās pilsētiņas, kur jaunajiem zinātniekiem ir iespējas īstenot savu potenciālu un piedāvāt ekonomikai savas izstrādes. Es regulāri tiekos ar šiem cilvēkiem – tā ir ļoti vērtīga pieredze.

Kā jūs novērtētu Ukrainas attiecības ar Baltijas valstīm?

Mēs saņemam ļoti nopietnu atbalstu gan divpusējā līmenī, gan arī visa reģiona līmenī. Turklāt tas skar gan ekonomiku, gan politisko jomu. Šīm attiecībām, manuprāt, ir milzīgs potenciāls un nepieciešams mūsu sadarbību padziļināt.

Kā varat izskaidrot attiecību pasliktināšanos ar Varšavu? Kādā veidā iespējams atrisināt vēsturiskos strīdus starp Ukrainu un Poliju?

Tas ir atkarīgs no politiķu savaldības līmeņa. Mums vienmēr bijušas ļoti labas attiecības, es visu laiku to uzsveru. Abas tautas ir ļoti tuvas, un mums kopīgi veidojama sava nākotne. Pagātnē palikušas dažādas vēstures lappuses. Mēs nedrīkstam dzīvot tikai ar pagātni vien, un, ja ļausim tai mūs sašķelt un sanaidot, tad nākamās paaudzes mums to vienkārši nepiedos. Pašreizējā posmā mums ir ļoti dziļas attiecības. Un es kā premjers esmu gatavs izdarīt visu, lai saglabātu šīs attiecības.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jocīgais karš -kamēr vieni ukraiņi karo , tikmēr citi ukraiņui tirgojās Krieviju un pelna naudu ..

  2. cilvēki, kuri uzņem uzbrucēju, paši ir noziedznieki.
    Tas ir briesmīgs, ka Neil Ushakov, pārskaitīt naudu uz ATU.
    Tas ir satraucoši, ka Krievijas valdība neaizsargā Donbasas un Lugānas iedzīvotājus, neaizsargā krievu cilvēkus bijušajās sociālistiskajās republikās.
    Mēs, PSRS parastās personas, esam palīdzējuši un palīdzēsim Donbas un Lugānas iedzīvotājiem.
    Un jūs, liberāļi kapitālisti zagļi karjersi nacionālisti, mēs nebaidāmies.

  3. VIsām valstīm jāstrādā, lai šo Ļaunuma impēriju bankrotētu. Diemžēl Merķeles Vācija strādā pretējā virzienā. Tas ir tuvredzīgi.

  4. Galvenais ir privatizācija un investoru aizsardzība pēc angļu tiesību sistēmas normām. Kaut kā tā Krievijas gāze tomēr tur plūst, tas no būs samelots. Un nezinu, kā ar krievu tankiem- tad jau jāizsludina vismaz karastāvoklis, jāslēdz robeža un jāpārtrauc savstarpējā tirdzniecība, Visbeidzot, kāda viņam daļa gar to, ka Krievija nostiprinās Arktikā. Lai paskatās kartē un komentē šo jautājumu izvērstāk.

Draugiem Facebook Twitter Google+