Latvijā
Politika

Rīga kļuvusi latviskāka; tas var ietekmēt vēlēšanu iznākumu 16


Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzrunā klātesošos partijas “Saskaņa” kongresā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzrunā klātesošos partijas “Saskaņa” kongresā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.
Foto-LETA

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) īstenotie pasākumi, lai vairāk iedzīvotāju deklarētu dzīvesvietu galvaspilsētā, palielinājuši latviešu skaitu Rīgā, tikmēr krievu skaits kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām samazinājies. Šīs izmaiņas var ietekmēt arī vēlēšanu iznākumu, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Aptuvenas aplēses liecina, ka vasaras sākumā gaidāmajās vēlēšanās latvieši varētu ievēlēt par vienu līdz diviem Rīgas domes deputātiem vairāk nekā 2013.gada vēlēšanās.

2013.gadā Rīgas pašvaldība paziņoja, ka palielinās maksu par sabiedrisko transportu visiem cilvēkiem, kuri nav deklarējušies Rīgā. Šī iecere tomēr izgāzās, taču efekts bija jūtams – ievērojams skaits iedzīvotāju kļuva par jaundeklarētiem rīdziniekiem. Savukārt 2016.gadā Rīgas pašvaldība jau centās piedabūt cilvēkus deklarēties galvaspilsētā, palielinot nekustamā īpašuma nodokli visiem dzīvokļiem un mājām, kur neviens nav deklarējies. Šoreiz efekts bija vēl jūtamāks – gada laikā pieaugums par aptuveni 7000.

Ušakovs par rezultātiem ir gandarīts – izdevies piesaistīt Rīgai jaunus nodokļu maksātājus un papildināt pilsētas kasi: “Visas mūsu kampaņas bija vērstas tikai uz to, lai cilvēks, kurš jau sen faktiski dzīvo Rīgā, strādā Rīgā, bet viņam kaut kādu iemeslu dēļ palikusi deklarēta dzīvesvieta iepriekšējā pašvaldībā, izdarītu to, ko prasa likums – piedeklarētos, kur viņi dzīvo. Lai arī visi viņu nodokļi aizietu tai pašvaldībai, kur viņi izmanto infrastruktūru, kur viņi strādā, kur pārvietojas. Jā, izskatās pēc visiem datiem, ka tas skaits pieaug.”

Taču vienlaikus Ušakovs varētu būt zaudējis vēlētājus. Netieši pierādījumi liecina, ka vairums jaundeklarēto rīdzinieku nav krievvalodīgie, kuri veido “Saskaņas” vēlētāju vairākumu, bet gan latvieši, kuri pārsvarā balso par citām partijām.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Rīgā tiesības piedalīties vēlēšanās februāra sākumā bija 428 000 cilvēku, kas ir par aptuveni 13 500 cilvēku vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Kopējais latviešu skaits kopš iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām galvaspilsētā pieaudzis par vairāk nekā 14 000, bet krievu skaits samazinājies par gandrīz 10 000.

Tas daļēji skaidrojams ar to, ka Latvijā kopumā latviešu īpatsvars ir lielāks nekā Rīgā. Tātad lielāka iespēja, ka jaundeklarētie rīdzinieki būs latvieši, norāda vēlēšanu pētnieks Ritvars Eglājs.

“Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” apvienotais saraksts iepriekšējās vēlēšanās ieguva vairākuma vēlētāju balsu un 39 no 60 deputātu mandātiem galvaspilsētas domē. Latviešu īpatsvara palielināšanās nozīmē, ka latviešu vēlētāji ievēlēs par vienu vai diviem Rīgas domes deputātiem vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, liecina aptuvenas aplēses, salīdzinot latviešu īpatsvara pieaugumu kopējā Rīgas iedzīvotāju skaitā. Tikai jautājums – par ko viņi basos. Viennozīmīgi apgalvot, ka Ušakovs ir ieguvis nodokļu maksātājus, bet zaudējis balsis, nevar, jo latviešu balsis lielā mērā ļāva Ušakovam triumfēt pagājušajās vēlēšanās.

Eglājs, pētot datus no vēlēšanu iecirkņiem, aplēsis, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās vairums latviešu balsu aizgājušas “Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai, bet aptuveni 15% latviešu vēlējuši par Ušakovu – tātad “Saskaņa” bijusi trešā populārākā latviešu izvēle. Ja tas pats atkārtosies arī šajās vēlēšanās, tad Ušakovam nebūs problēmu nosargāt mēra krēslu. Ja latvieši par “Saskaņu” balsos mazāk nekā iepriekš, tad pašreizējai Rīgas varai šīs vēlēšanas nebūs tik veiksmīgas kā iepriekšējās.

“Viens no faktoriem ir tas, cik lielā mērā šis balsojums būs etnisks. Jo tas ir nosacīti etniskāks, jo “Saskaņai” ir grūtāk,” saka sociologs, “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš.

Ja to, kurš saimniekos Rīgā, noteiks viens vai divi mandāti, var gadīties, ka jaundeklarēto rīdzinieku balsis vēlēšanās varētu būt izšķirošas. Kaktiņš atzīst, ka to, kā būs šoreiz, vēl pagaidām ir pāragri prognozēt.

Saistītie raksti

“Ar visai augstu varbūtību tas viss neatkārtosies burtiski tā, kā tas bija iepriekš. Un šeit ir virkne faktoru, viens faktors – cik vēlētāji būs motivēti. Ir pamats domāt, ka tie, kas iepriekš balsoja par “Saskaņu”, varbūt lielākā mērā ir demotivēti, jo, ja viss ir skaidrs, ka vēlēšanas faktiski ir notikušas, un “Saskaņa” ir uzvarējusi, tad kāpēc iet par viņiem balsot? Tāpat “mūsējie ir uzvarējuši”, vai ne? Jautājums, kuriem tad izdosies savējos vairāk motivēt. Un te es pielieku jautājumzīmi,” norādīja Kaktiņš.

Nacionālo grupu aktivitātei būs liela nozīme. Eglājs aplēsis – iepriekšējās Rīgas pašvaldības vēlēšanās pie urnām vairāk devās krievvalodīgie vēlētāji.

Par to, ka “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” saraksts iegūs vairāk balsu nekā konkurējošās partijas, ekspertiem lielu šaubu nav, taču, ja partijas neiegūs Rīgas domē vairākumu, tad Ušakova palikšana mēra amatā būtu apdraudēta. Atrast koalīcijas partnerus pie tā sauktajām latviskajām partijām varētu būt sarežģīti.

LA.lv