Ušakovam Saeimā būtu … garlaicīgāk? 0
“Latvijas Avīzes” redakcijā viesojās Rīgas domes priekšsēdētājs NILS UŠAKOVS (“SC”). Kā zināms, viņš ir pirmais numurs savas un “Gods kalpot Rīgai” partijas sarakstā pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā. Ar Ušakova kungu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Jums klājas vairāk nekā labi! Lūk, avīzes – un “Dienas” autors Zanders vērtē: “Ja spriež pēc “Vienotības” priekšā liktā piedāvājuma rīdziniekiem, nedz saprāts, ne loģika tomēr nedarbojas.” Ņemam nākamo, “NRA” avīzi, kur ne mazāk autoritatīvs vīrs Avotiņš saka: “Vadošā partija acīmredzami nespēj mobilizēt savus iespēju resursus, kas tai jaudīgāki nekā citiem.” Arī tas – par konkurentiem no “Vienotības” un vai jūs ar savu pāri par 50% atbalstu aptauju reitingos jau nejūtaties pārāk augstu septītajās debesīs?
N. Ušakovs: – Man nekad nav bijusi “pārāk liela labsajūta”, un arī pārējiem kandidātiem atgādinu, ka strādāt vajag vēl vairāk. Mūsu stiprā puse ir, ka varam atskaitīties par padarīto, un uz šī pamata izveidotā lietišķā un pragmatiskā programma, kurā ir detalizēts darbu plāns nākamajiem četriem gadiem. Tas ir loģisks turpinājums līdz šim paveiktajam. Vēl viens pluss, ka tur neielikām tos patīkamos solījumus, kas sildītu rīdzinieku sirdis, ja nebijām pārliecināti, ka spēsim tos izpildīt. Ja nebijām droši, programmā nelikām, jo man ir vēlme arī pēc četriem gadiem atnākt pie jums un sacīt – ko apsolījām, to lielā mērā izdarījām.
– Labi, rīcības plāns jums gatavs, liste sastādīta. Tas nenozīmē, ka esat palikuši bez sāncenšu partiju pārmetumiem. Viens, ka domē esot slikta pārvaldīšana. Otrs, ka budžetā ievērojams deficīts. Trešais, ka brīvosta varēja ieņemt, bet neesot ieņēmusi 40 miljonus latu.
– Pārvaldi vienmēr var uzlabot, taču ņemsim bieži minētu piemēru – “Rīgas satiksmi”. Katru reizi, kad kāds grib ”pavingrot” par Rīgas tēmu, to piemin – dzīvo no dotācijām, necaurspīdīga finanšu situācija, neko nevar saprast, un tas nozīmējot, ka uzņēmumā viss ir izzagts.
Vispirms par 60 milj. dotāciju. “Rīgas satiksme” mierīgi strādātu bez zaudējumiem, un droši vien būtu labas pārvaldības piemērs, bet tad nāktos celt cenu līdz pusotram latam par biļeti, atcelt atbalsta programmas pensionāriem un skolēniem, novirzīt maršrutus tikai uz izdevīgiem maršrutiem, un uzņēmums uzreiz strādātu ar peļņu.
Taču tas nozīmētu, ka sabiedriskais transports vairs nekursētu, piemēram, uz Jaunciemu un arī citos attālos mikrorajonos daudzviet par autobusu, trolejbusu būtu jāaizmirst. Jo tur izmaksas ir par dārgu, lai būtu rentabli. Jautājums – vai Rīgas domes līdzmaksājums transportuzņēmumam par katru braucienu ir sliktas pārvaldes vai tomēr atbildīgas politikas piemērs? Ejam tālāk. Šajā uzņēmumā dotāciju apjoms ir samazinājies, jo valdība 2009. gadā “RS” maksāja ap 10,7 miljoniem, bet 2012. gadā tikai 3,5 milj. dotāciju. Rīgas dome neprasa valstij palīdzēt “nabaga rīdziniekiem”, bet atgādināšu, ka dotēto transportu izmanto ne tikai pilsētnieki, bet arī daudzi iebraucēji. Par katru mārupieša vai ķekavieša, baušķenieka vai daugavpilieša pārvietošanos Rīgas sabiedriskajā transportā dome – tātad mūsu nodokļu maksātāji – nosedz starpību starp pašizmaksu un biļetes cenu. Līdz ar to loģiski, ka valstij arī jāpiedalās līdzmaksājumā, bet praktiski tas gandrīz nenotiek. Toties samazinātas “RS” administratīvās izmaksas, tāpēc arī dotācijas tam jāmaksā mazāk. Es tādēļ minēšu uzņēmumu kā labas pārvaldības piemēru, bet ne tikai labu grāmatvedisko ciparu dēļ. Galvenokārt tamdēļ, ka tiek nodrošināts pakalpojums iedzīvotājiem, kurā iekļauta arī sociālā komponente. Valdība turpretī lepojas ar 1% deficītu vai Māstrihtas kritēriju izpildi, bet iedzīvotājiem no šiem skaitļiem ne silts, ne auksts – labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā – auksts.
Tas pats attiecas uz “Rīgas namu pārvaldnieku”.
Jā, liels, necaurspīdīgs uzņēmums, bet pirms četriem gadiem tādu “nampārvaldnieku” bija piecpadsmit! Puse – uz bankrota sliekšņa. Māju apsaimniekotājiem, piemēram, Sarkandaugavā, nekādu finansiālo perspektīvu nemaz nebija un nevarēja būt. Mums izdevās šīs 15 “kņazistes” pāris gados apvienot, toreiz vēl visādus brīnumus piedzīvojot!
Atceros, vienā pārvaldē nebija naudas apkures pieslēgšanai, bet viņi vēl mēģināja kaut kādas pastkastītes pasūtīt – pēdējā brīdī pārtraucām iepirkumu!
Tagad ir viens uzņēmums. Valdē četri cilvēki. Priekšā ir lielas reformas, lai “RNP” padarītu par modernu uzņēmumu, un tam vajadzīgs laiks. Vai “RNP” var likt par labas pārvaldības uzņēmuma paraugu? Daļēji var. Tas izpildījis svarīgu funkciju, ka, apkures sezonai sākoties, neviena māja nepaliek nepieslēgta apkurei. Tālākie pārkārtojumi sekos.
– Un ko jūs teiktu par brīvostā notiekošo?
– Atkal šis klasiskais piemērs ar velkoņiem. Valsts kontrole domā, ka, tos iegādājoties, līdzekļi tērēti nelietderīgi, bet mana pozīcija ir, ka velkoņiem jāpieder ostai, jo nevar paļauties, ka privātuzņēmējs nodrošinās kvalitatīvus pakalpojumus vienmēr, kad vien ievajadzēsies. Šādi – idejiski var strīdēties arī daudzu citu VK atzinumu sakarā, taču pārbaudes dokumenti nodoti Ģenerālprokuratūrā, Ekonomiskā policija rosinājusi kriminālprocesu, veic izmeklēšanu.
– Par pārvaldnieka Loginova noņemšanu bija četri valsts pārstāvji, bet jūs četri no Rīgas domes – pret.
– Jā, no vienas puses, Loginovs sasniedzis to, ka Rīgas osta pirmoreiz vēsturē ir nr. 1 osta Baltijas valstīs. Tas ir panākums, kurā pārvaldnieka ieguldījums nav tas mazākais. No otras puses, ja izrādīsies, ka pārkāpumi bija, tad viņš ies prom.
Es negribu politizēt šo procesu tieši pirms vēlēšanām, kad to izmantos, lai celtu strīdus un troksni. Vēl vairāk tāpēc, ka brīvosta nodrošina 20 tūkst. darba vietu, un eksperimentēt ar ostas stabilitāti nav pareizi. Lai beidzas vēlēšanas, lai policija beidz izmeklēšanu, tad varēs lemt, ko darīt tālāk.
– Vai tad Loginova kungs nepieder neaizvietojamo vadītāju kārtai?
– Viennozīmīgi viņš ir labs vadītājs, bet, ja pieļauti pārkāpumi, par to jāatbild.
– Kā jūs raksturotu vēlēšanām pieteikto Ušakova – Amerika komandu? Vai kandidāti ir jauni, sparīgi, izglītoti – vai pieredzējuši administrācijas ļaudis?
– “SC”/”GKR” listē, piemēram, ir četri profesori – Cimdiņa, Rozentāle, Zaķis, Solomatins. Komplektējot sanāca tā – puse no listes ir esošie deputāti, puse jauni kandidāti. Ne slikta proporcija. Ļoti daudzi cilvēki tā vai citādi ir saistīti ar pašvaldību – un tā ir mūsu stiprā puse. Viņi katrs savā jomā saprot pašvaldības darba specifiku. Tie nav kosmonauti, viņi zina, kas ir jādara.
Ievēlēšanas gadījumā departamentu direktori, domes struktūrvienību vadītāji, protams, pārcelsies uz deputātu korpusu, jo likums nosaka, ka šos amatus nevar savienot. Es uzskatu, ka veselīga rotācija nāks tikai par labu.
– Radzeviča kungs nav jūsu listē?
– Viņš to negribēja pats, un tas arī nebūtu iespējams vienlaikus būt domes izpilddirektoram un deputātam. Taču Radzevičs ir labs izpilddirektors, un, ja viņš vēlēsies turpināt karjeru amatā – neredzu šķēršļus.
E. Līcītis: – Pagājušoreiz jūs pats vai Šlesera kungs startēja uz Rīgas domi no Saeimas deputāta krēsla.
– Šoreiz ir strikta pozīcija, ka neviens “SC” Saeimas deputāts Rīgas domes vēlēšanās nepiedalās. Kur esi ievēlēts, tur, lūdzu, strādā. Es varu teikt, ka man tagad pašvaldības darbs ir krietni tuvāks nekā bija parlamentā. Tur es negribētu atgriezties.
– Kā tā?
– Tur ir garlaicīgāk. Turpinot par mūsu kandidātu listi – apmēram vienādā proporcijā ir arī cilvēki ar latviešu un ar krievu kā dzimto valodu. Latvijas mērogā diezin vai tas nav pirmais tik izteikti starpetnisks saraksts.
– Jums taču dikti daudz atbalstītāju – latviešu! Ūdres kundze konsultēs Saeimas frakciju.
– Sarakstā pēc bijušās partijas piederības ir gan tēvzemieši, gan tautpartijieši, gan no “Latvijas ceļa” – ļoti plašs spektrs, kas apvienots zem pragmatiskas programmas strādāt pilsētas labā. Šie cilvēki, nākot no kreisā flanga, beidzot ar labēji noskaņotiem, ir ar vienu mērķi – kā komandai paveikt tos darbus, kas ir iesākti līdz šīm pašvaldību vēlēšanām.
– Piekritēju daudz, taču pirms kāda laika “Saskaņas centru” atstāja biedru grupa – ar valdes locekli Rutkovski priekšgalā.
– Trīs biedri aizgāja. Savā virzienā. Ja partijā ir vairāk nekā 4000 biedru, ir normāli, ka dažiem kaut kas nepatīk, un viņi nolemj iet citur. No tā “SC” kļūst tikai stiprāks.
– Kas ir jaunpienācēji listē?
– Visa liste veidota no četrām grupām. Vispirms – esošie deputāti, otrā grupa – ar domi saistīti cilvēki. Skolu direktori, ārsti, citi darbinieki. Šie otrie ir profesionāļi, kas nav bijuši politiķi. Trešo grupu pārstāv demokrātiskā procesā pirmorganizācijās izvirzītie biedri. Tos varētu minēt kā jaunienācējus. Un vēl ir divi arodbiedrības pārstāvji.
V. Krustiņš: – Augstākajā vietā, trešais pēc jums un Amerika, ir Maksims Tolstojs. Kas viņš ir?
– Domes ”SC” frakcijas vadītājs. Darbojies kā uzņēmējs, tagad ir Tūrisma attīstības biroja valdes loceklis. Saistīts ar Rīgas reklamēšanu, tūrisma veicināšanu.
– Sakiet, kā pie jums nonāca Rozentāles kundze no slimnīcas? Viņu manīja starp sociāldemokrātiem, pēc tam kā TP veselības ministri.
– Baiba Rozentāle jau labu laiku ir “SC” biedre – nav parādījusies īsi pirms vēlēšanām. Un viņa ir viena no kandidātiem, kuri iekļauti sarakstā pēc izvirzīšanas pirmorganizācijā.
E. Līcītis: – Kā, būdams “SC” priekšsēdētājs, vērtējat partijas izredzes pašvaldību vēlēšanās visas valsts līmenī?
– Pašvaldībā ir dažādas situācijas.
Dažviet esam pārkārtojuši visu “SC” komandu, un ir pašvaldības, kur nestartēs neviens no līdz šim ievēlētajiem. Nevairāmies pieņemt lēmumus, ja ar šiem cilvēkiem radušās problēmas un vietā jāizvēlas jauni. Stiprās komandas saglabājam, piemēram, Rēzeknē ir uzdevums atjaunot mandātu tikpat pilnvērtīgi, kāds tas bijis.
V. Krustiņš: – Kad sākās kampaņa, teicāt, ka sagaidāt “asiņainu”, melnu priekšvēlēšanu laiku. Vai šie paredzējumi piepildījušies? No malas liekas, ka noritējuši vien daži asins pilieni. Varbūt nemaz ne asins, bet kādas smirdošākas vielas lāses?
– Nu – celt skandālus dažam ir karstākā vēlēšanās, bet, ja pēc 1. jūnija varēšu apstiprināt, ka mans paredzējums nepiepildījās, paldies Dievam, ka politiskās asinis nebūs lijušas. Mēs mēģinām debates pastāvīgi novirzīt tieši pašvaldību lietu lauciņā, uzsverot, ka šis nav karš pret Ziemeļkorejas diktatūru. Šis ir stāsts, kas un ar kādu komandu četru gadu laikā remontēs bērnudārzus un vai varēs nogludināt bedres vai nevarēs. Negribu ar “Vienotību” diskutēt, vai Rīga ir vai nav ziemeļu metropole, vai Rīga pieder Latvijai vai nē. Tās ir absolūti jokainas tēmas. Labāk noliksim blakus programmas.
Vai pietiks naudas solījumu izpildei? Ja izpilda visu, ko “Vienotība” solījusies, tad, es pieņemu, ka 2014. gadā budžeta deficīts būs jau 25%. Jo tikai izglītības jomā vien viņi teicās dubultot budžetu. Kā pa četriem gadiem to var dubultot? Tas nav iespējams, jo tādas naudas Rīgā vienkārši nav. Tad Vilkam jāsāk drukāt lati.
– Tomēr nopietnam politiķim jāseko līdzi, ko dara pretinieki. Vai uzskatāt viņus par sīviem konkurentiem?
– Runājot par vēlēšanu rezultātiem, domāju, ka “SC”/”GKR” dabūs 53 – 55% balsu. Manuprāt, labs rezultāts būs Nacionālajai apvienībai. Ir tāda sajūta, ka viņi vēlēšanās ieņems otro vietu. NA, salīdzinot ar citiem, izskatās stabilāki un pieturas pamatnostādnēm. Tās var patikt, var nepatikt, bet tās viņi noteikti definējuši un nostiprinājuši atbalstītāju loku. Viņi izskatās konsekventi un saprotami, iespējams, spējīgi pat pievilkt daļu balsu no tām partijām, kuras mētājas šurp un turp. Tālāk ir divas listes, kuras cīnīsies, lai pārkāptu pieciem procentiem un tiktu domē – “Vienotība” un Zaļā partija .
– Vai tiešām prognozējat “Vienotībai” tādas problēmas?
– Pašlaik redzam, ka viņu reitingi krīt neticamā ātrumā. No 22 līdz 5% – tas ir iespaidīgi. Iespējams, ka tas notiek nekonsekventas politikas dēļ.
Kamēr finanšu ministrs stāsta par fiskālo disciplīnu kā strikts konsolidētājs, tikām “Vienotības” Rīgas vēlēšanu kampaņa balstīta uz absolūtu populismu. Diez vai tās nesakritības var saprast pat labvēlīgi noskaņoti vēlētāji.
– Un kā ar personības lomu saraksta galvgalī – vai, piemēram, Beļēviča kungs nav iekustinājis Zaļo partiju?
– Iespējams. Zaļie iekļūs domē, pateicoties tam, ka ir daudz zaļām idejām simpatizējošu ļaužu. Taču Beļēvičs pats ir zaļajiem galvenā problēma. Pirms diviem gadiem viņš stāstīja, ka vajag ieviest skolas par maksu, sākot no 7. klases, bet tagad stāsta, ka visiem līdz 12. klasei došot brīvpusdienas!
E. Līcītis: – Jūs laikam negribētu vis pieņemt Beļēviča piedāvājumu strādāt viņa vadībā domē par vietnieku sociālajos jautājumos?
– Ambīcijas Beļēvičam nenoliedzami ir augstāk par spējām.
– Skaidrs. Pārējie saraksti, jūsuprāt, paliek “aiz strīpas”.
– Nedomāju, ka Reformu partijai ir izredzes iekļūt domē.
