Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. jūnijs, 2015
Drukāt

Uzbūvēts eksperimentāls betona ceļš — lētāks un vēl bez bojājumiem (2)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Cementa ražotāja SIA “Cemex” realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā “Kūmas” uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS “Latvijas Valsts ceļi” šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

“Cemex” valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

“Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku, sacīja Trusevics.

Viņš informēja, ka pa šo eksperimentālo ceļu 500 reizes dienā brauc 40 tonnas smagas kravas automašīnas. Pēc gada ekspluatācijas ceļam vēl nav bojājumu.

Trusevics norādīja, ka “Cemex” gatavs investēt zināšanas ceļu būvniecības uzņēmumos, tas jau patlaban nodrošina ekspertus apmācībām, kas tiek organizētas būvniecības uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm. Tāpat “Cemex” jau ir izveidota specifikācija, lai katrs ceļu būves uzņēmums varētu viegli pāriet uz ceļu būvēšanu no valčbetona.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange norādīja, ka Latvijā pagaidām nav pieredzes ceļu būvniecībā no betona, tāpēc viņš ir priecīgs, ka “Cemex” ir īstenojis šo pilotprojektu.

“Mums ir sadarbības memorands ar “Cemex”, un “Latvijas Valsts ceļu” Autoceļu kompetences centrs veiks nepieciešamos mērījumus un sekos līdzi tam, kā betona ceļš uzvedas Latvijas klimatiskajos apstākļos,” teica Lange.

Jautāts, vai un pēc cik ilga laika no betona varētu tikt būvēti koplietošanas ceļi Latvijā, Lange sacīja, ka tas nav tuvāko gadu jautājums, jo vispirms jāveic pamatīga izpēte. “Esmu priecīgs, ka “Cemex” divos trīs gados ir paveicis desmit gadu darbu. Valsts uzdevums ir ar pēc iespējas lētākām metodēm panākt labāku efektu, tāpēc šis betona ceļš tiks rūpīgi pētīts, iespējams, ar laiku šādus ceļus varētu sākt būvēt arī citur Latvijā.”

Trusevics informēja, ka jau patlaban sadarbībā ar “Cemex” ir realizēti divi projekti – viens Salaspilī un otrs Dobelē, kur tiek būvēts 10 000 kvadrātmetru liels industriālais laukums.

Kā ziņots, “Cemex” Latvijā jau divus gadus ir strādājis pie vietējiem klimatiskajiem laika apstākļiem piemērotas betona ceļu tehnoloģijas pielāgošanas un ieviešanas. Valčbetons jeb ar veltni blīvēts betons (Roller Compacted Concrete) ir ilgnoturīgs betona segums, kura ieklāšanai tiek izmantota asfalta tehnika.

Ņemot vērā betona ceļu izejmateriālu pieejamību Latvijā un pieejamo ceļu ieklāšanas tehniku, šādi ceļi var būt pat līdz 20% lētāki būvniecības procesā un nodrošināt ievērojami ilgāku lietošanas laiku bez atjaunošanas. Tādējādi betona ceļi būšot nozīmīga alternatīva asfaltbetona ceļiem, tomēr pieredzes trūkums līdz šim ir kavējis betona ceļu būvniecības tehnoloģiju ieviešanu Latvijā.

Lai apliecinātu izmantotās tehnoloģijas un materiālu piemērotību Latvijas ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, “Cemex” ir izbūvējis betona ceļa posmu lietošanai ekstremālos apstākļos – karjera pievedceļš atrodas vidē ar augstu gruntsūdeni un ik dienu tiek pakļauts smagām slodzēm – smagajam autotransportam.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nebūvē tāpēc ka pie esošās sistēmas visiem ir sadalīti atkati .

  2. Hitlers jau pagājušā gadsimta 30. gados sabūvēja betona ceļus Austrumvācijā un daži no tiem kalpo vēļ šodien. Tāpēc brīnos par mūsu ceļu būvētāju nekompetenci šajos jautājumos. Vēl kaut ko pētīšot! Nevis jāpēta, bet jābūvē.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+