Laukos
Bizness

Uzņēmums: Esam bezspēcīgi pret šķeldas cenu paaugstināšanu 0

Foto – LETA

Pēc valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanas mežsaimniecībā kurināmā piegādātāji paaugstinājuši cenas un siltuma ražotāji ir bezspēcīgi, lai šo situāciju mainītu, atzina SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” valdes locekle Ludmila Lencberga.

Gada sākumā uzņēmums informējis domi par ārkārtas situāciju, kas izveidojusies ar šķeldas piegādi. Proti, kurināmā piegādātāja SIA “Sinda VR” paziņojusi par nodomu lauzt līgumu saistībā ar ārkārtas Krīzes vadības padomes lēmumu, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” uzrunājusi vairākus šķeldas piegādātājus, taču visi apzinātie piegādātāji nevarējuši nodrošināt nepieciešamo šķeldas daudzumu.

Pārrunas ar uzņēmējiem beigušās ar cenas paaugstināšanu, stāstīja Lencberga. Proti, kurināmo uzņēmumam turpina piegādāt līdzšinējais partneris, taču viens kubikmetrs šķeldas 8,4 eiro vietā maksā 11 eiro.

“Kad šī ārkārtas situācija nozarē beigsies? Viņi diktē mums savas cenas, un mēs esam bezspēcīgi,” pauda komunālā uzņēmuma vadītāja.

Piegādātā šķelda esot mitrākā nekā iepriekš, taču siltuma ražošanai derīga.

Līdzīga situācija ir arī Vietalvas pagastā, kur siltuma ražošanai tiek izmatota malka. Izmantojot valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanu, arī malkas piegādātājs pacēlis cenas.

Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa. To 28.decembrī lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome, kura saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofaattieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.

Zemkopības ministrs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā nepieciešams, lai nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.

LA.lv