Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. novembris, 2013
Drukāt

Ekonomikas ministrs sola stingrāku kārtību būvniecības nozarē
 (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc Rīgā notikušās traģēdijas, kurā, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā desmitiem cilvēku, Ekonomikas ministrija sarosījusies, solot ieviest stingrāku kārtību būvniecības nozarē.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzīst, ka traģēdiju pieļāvusi valstī izveidotā sistēma, to neattaisno nekādi zīmogi, atļaujas vai būvnormatīvi. Pēc viņa teiktā, neesot nekāds noslēpums, ka draugu būšana būvniecības procesā pārvērtusies par ierastu parādību un ka bieži vajadzīgos papīrus sataisa pēc tam, kad ēka jau tiek būvēta vai ir jau zem jumta.

Lai kliedētu cilvēku bažas par to, ka viņiem uz galvas varētu uzgāzties vēl kāds lielveikala vai citas “treknajos gados” uz ātru roku celtas būves jumts, ministrija pieprasījusi vietējo pašvaldību būvvaldēm pārbaudīt visas to teritorijās līdz šim uzbūvētās sabiedriskas nozīmes ēkas.

Ministrija nolēmusi taisīt arī šaubīgo ēku sarakstu, kura veidošanā iesaistīs gan būvniecības speciālistus, gan anonīmus ziņotājus, kuri atklātu to, kas, iespējams, paslēpts zem apmetuma kārtas, vienlaikus gādājot, lai par ziņošanu viņiem pēc tam nevarētu atspēlēties. Lai būvniecības novērtējumus nevarētu ietekmēt ieinteresēti ļaudis, ministrijā plāno uzaicināt arī neatkarīgus ārvalstu speciālistus.

Ministrijā noskaņoti atjaunot valsts uzraudzību, ko pārtrauca pirms četriem gadiem, likvidējot Valsts būvinspekciju.

Ekonomikas ministrs gan atzīst, ka vēl gan neesot skaidrs, kādā veidā to varētu īstenot, jo par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu tās agrākajā veidolā viņam esot šaubas. Tāpat būtu jādara viss iespējamais, lai ar šādu uzraudzību būvniecības procedūras nekļūtu vēl birokrātiskākas un valstī nerastos vēl viena kukuļņēmēju organizācija.

Ministrijā cer, ka stingrāku kārtību sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā ieviesīs arī Saeimā pieņemtais jaunais Būvniecības likums, kam jāstājas spēkā no nākamā gada 1. februāra. Cita starpā likumā paredzēts noteikt, cik bieži būvinspektoram jāpārbauda būvniecības gaita, līdz šim tā nav bijusi noteikta. Tāpat likumā paredzēta visu būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku profesionālās atbildības apdrošināšana, ar kuras palīdzību būšot panākta viņu personīgā atbildība par viņiem uzticēto pienākumu. Pašlaik tādas nav, un ļoti bieži par būvniecībā pieļauto kļūdu vai brāķi atrast konkrētu atbildīgo pat nav iespējams.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sola grozīt likumu vien tad, ja atklāsies, ka ar pašlaik tajā noteikto atbildību nepietiek. Bet vismaz pagaidām, viņaprāt, to nevajadzētu atcelt pavisam vai rakstīt jaunu kaut vai tāpēc, ka pārāk daudz laika un spēka bijis jātērē, lai pašlaik sagatavoto pieņemtu Saeimā. Kā viņš atzīst, daudzām likumā noteiktajām stingrākajām prasībām daļa būvuzņēmumu pārstāvju nikni pretojušies.

Būvuzņēmuma “YIT Celtniecība” valdes priekšsēdētājs Andris Božē uzskata, ka būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildība ir noteikta pietiekami skaidri arī pašlaik. Taču nelaime esot cita – šo atbildību neprasa un par tās neievērošanu nesoda.

“Arī pašlaik Vispārējos būvnoteikumos ir noteikta prasība veikt neatkarīgu ekspertīzi sabiedriski nozīmīgām būvēm, kas ir pareizi un lietderīgi! Diemžēl būvniecības laikā bieži tiek patvaļīgi mainīti galveno būvkonstrukciju risinājumi, un šīs izmaiņas vairs nav pakļautas nekādai neatkarīgai ekspertīzei. Par mainītajiem risinājumiem it kā atbild sertificētais būvinženieris. Bet tā saucamais “četru acu princips” vairs nedarbojas, proti, viens būvinženieris sagatavo risinājumus, savukārt otrs būvinženieris tos pārbaudījis. Šeit jau arī slēpjas risks!” teic Andris Božē.

Daniels Pavļuts sola sniegt visu veidu atbalstu izmeklēšanai, lai noskaidrotu vainīgos. “Vainīgie ir, un viņi noteikti tiks atrasti. Kā vispār varēja pieļaut, ka kaut ko būvē virs cilvēku galvām, kā tas bija lielveikalā Maxima”?! Līdzīgs notikums ar tikpat bēdīgām sekām savulaik bija arī kādā skolā. Diemžēl mūsu atmiņa ir īsa, un mēs no tā neko neesam mācījušies,” piebilst ministrs.

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) vadītājs Mārtiņš Straume pieļauj, ka notikušās traģēdijas cēlonis, visticamāk, ir kļūda būvprojektā. LBS šodien izveidotā speciālā komisija, ko vadīs bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons, vērtēšot lielveikala būvniecībā iesaistīto dalībnieku pieļautās kļūdas un lemšot par viņu sertifikātu apturēšanu. Arī viņš domā, ka ēkas jumta iebrukšanu izraisījusi kļūda būvprojektā. Kā ziņots, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uz izmeklēšanas laiku atstādinājis no amata sešus Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekus, kas parakstīja Zolitūdes lielveikala “Maxima” dokumentus.

atbtabula

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kad būs kārtība ar centralizēto apkuri-siltumenerģijas patēriņa individuālā uzskaite?

Draugiem Facebook Twitter Google+