Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. oktobris, 2013
Drukāt

Vācijas studentus-praktikantus pārsteidz Latvijas dabas un kultūras skaistums

Reiters_Franka_TS_11

Vācu studenti Melānija Franka un Sebastians Reiters šovasar mēnesi bija Saeimas praktikanti. Iegūtās zināšanas par Latvijas politisko vidi jaunieši iecerējuši likt lietā savos pētnieciskajos darbos.

 

Redz sabiedrības sašķeltību

Melānija ar Latviju saistīta jau kopš 2006. gada, kad šeit ieradās kā skolniece ar interesi par Latviju kā jauno ES dalībvalsti. Kopš tā laika viņa katru gadu brauc šurp – gan personisku, gan privātu motīvu dēļ, turklāt Melānija runā labā latviešu valodā. Vācu jaunietei vēl joprojām ir saites ar viesģimeni, kas viņu uzņēma kā skolnieci, un jauniete strādājusi arī laikrakstā “Kurzemnieks” par praktikanti. Heidelbergas universitātes politikas zinātnes un ģeogrāfijas studiju programmu maģistrante Melānija savā bakalaura darbā pētījusi valodu politiku. “Vācieši valodu neuztver kā būtisku identitātes elementu atšķirībā no Francijas, kur valodai ir liela nozīme. Latvijā valoda ir cieši piesaistīta identitātei – to parādīja lielais latviešu skaits, kuri piedalījās referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu. Referendums parādīja, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta.

Kad runāju latviski, man bieži jautā, cik ilgi mācos latvieši valodu. Izdzirdot, ka protu to tikai dažus gadus, atskan replika, ka daudzi to šeit nevar iemācīties divdesmit gadus. Arī tas parāda sašķeltību un to, ka cilvēki nav integrēti Latvijas sabiedrībā, piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē ir vide, kur var dzīvot bez latviešu valodas,”

spriež Melānija un piebilst, ka situācija varētu mainīties ar izglītības reformām un paaudžu nomaiņu sabiedrībā.

Savukārt Sebastians Latvijā ir pirmoreiz. Viņš Ķelnes universitātes maģistrantūrā studē Eiropas politiku un politikas zinātni un praksi izvēlējies, lai to izmantotu maģistra darba rakstīšanai. Viņš bijis praksē arī Eiropas Parlamentā un Bundestāgā, bet Latviju izvēlējies, lai redzētu, kā strādā pēc izmēra mazāki parlamenti. “Pozitīvi, ka vienam deputātam nav vairāku palīgu, kā tas ir Vācijā. Saeimas sēdēs maz dzirdami starpsaucieni, kas traucē sēdes. Bieži vien Bundestāgā deputāti skaļi pļāpā ar kolēģiem. Šeit debates starp deputātiem ir lietišķākas. Kritiski skatos uz neformālajiem kontaktiem, kas saista deputātus ar ministrijām, – var būt negatīvas sekas, ja kaut kas var notikt ārpus oficiālajiem rāmjiem,” savu nostāju pauž Sebastians.

“Saeimas un tās komisiju sēdēs iespējams būt klāt un var ātri saprast, kādus politiskos spēkus deputāti pārstāv un kādas ir viņu pozīcijas. Atklātība sēdēs man ļoti patīk,” saka Melānija.

 

Gatavojis 
nostāju par eiro

Sebastians aktīvi interesējies arī par Saeimas Eiropas lietu komisijas darbu, kurai viņš gatavojis ziņojumu ar savu skatījumu par Latvijas pievienošanos eirozonai. Tāpat viņš vērojis Ārlietu komisijas darbu.

“Eiro ieviešana Latvijai būs liels solis uz priekšu. Tā būs ciešāka integrācija Eiropā un vēl vairāk Latviju attālinās no Krievijas ietekmes. Daudzi ir pret eiro, jo jautā, kāpēc mums jāmaksā par Grieķiju. Tomēr mazai valstij kā Latvija eiro dos vairāk pozitīvas ietekmes nekā negatīvas,” skaidro Sebastians.

Melānijai bijis interesanti klausīties Juridiskās komisijas sēdes, kurās spriests par dubultpilsonības jautājumiem. Viņa uzskata, ka ir būtiski, lai Latvijā neveidotos jauni nepilsoņi starp jauniešiem, un kopš dzimšanas esot nepieciešams piešķirt pilsonību tiem bērniem, kuru vecāki to vēlas, – tā Melānijas skatījumā būtu iespēja radīt saliedētāku Latvijas sabiedrību.

 

Patīk laukos

Jaunieši izbaudījuši arī dažādus Latvijas jaukumus. “Esmu dzīvojusi laukos Nīkrāces pagastā. Esmu daudz apbraukājusi Latviju ar riteni un vilcienu. Rīgā saistoši man šķiet mazie kultūras centri – Kalnciema ielas kvartāls, Miera iela un dažādi kultūras pasākumi – īsfilmu festivāli un nelielas izstādes,” aizrautīgi stāsta Melānija.

Sebastianu pārsteigusi Latvijas daba – viņš dzīvojis netālu no jūras un apmeklējis arī Ķemeru nacionālo parku. “Man patīk, ka vasarā ielās kūsā dzīvība un var piedzīvot pilsētas dzīvi. Patika izbaudīt kultūras forumu “Baltā nakts”, kā arī sajust latviešu dziedāšanas tradīcijas,” teic Sebastians. Atgriežoties Vācijā, Saeimā uzkrātās zināšanas viņš izmantos maģistra darbā par dažādiem parlamentiem, bet Melānija vēl domā Latvijā atgriezties ziemā, lai veiktu papildu izpēti savam maģistra darbam par pilsonības un valodu politiku.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+