Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. janvāris, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Vai dosies sargāt Ļeņinu? (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Nevietā un nelaikā uzdoti jautājumi un saņemto atbilžu skaidrošana, pielāgojoties mūsdienu vajadzībām, var būt tikpat netaisna pret vēsturiskiem notikumiem kā apzināta faktu falsifikācija.

Vai jūs tagad ietu uz barikādēm? – ar šo jautājumu sabiedriskās domas pētnieki un mediji ik janvāri mēdz mocīt mūsu sabiedrību, atkal un atkal ļaužu apziņā cenšoties laika ratu griezt atpakaļ. Šķiet, taujātāji nav pamanījuši, ka jau 25 gadus Latvija nav PSRS okupēta teritorija. Vai arī – tie netic Latvijas valstiskuma neatgriezeniskumam un ilgtspējai. Uzturot šīs šaubas, sabiedrībā tiek kultivēts mūžīgais okupācijas upura sindroms un valstiskuma nolemtība.

Ja cilvēks šodien patiešām vēlas godīgi atbildēt uz jautājumu par iešanu uz barikādēm tāpat kā 1991. gada janvārī, nekas cits neatliek, kā iztēloties dzīvojam okupētā teritorijā: bez savas armijas, bez vietējai varai lojāliem dienestiem (varbūt ar atsevišķiem izņēmumiem), par specdienestiem nemaz nerunājot, tā vietā – ar varenu okupācijas karaspēka klātbūtni un citām aktīvām okupācijas varas struktūrām. Janvāra barikādes ir tautas pretošanās tieši šādos apstākļos ar apņēmību nosargāt vai krist par savas valsts iesākto neatkarības atgūšanas ceļu.

Par kādām gan barikādēm varam runāt šodien jau ceturtdaļu gadsimta pašu lolotā valstī? Par barikādēm pret savu varu? Pret savu armiju vai varbūt pret NATO karaspēka klātbūtni? Te vietā minēt mūsu lasītāja Ziedoņa Dzirkaļa domu. Viņš aicinājis šajās dienās notiekošo barikāžu piemiņas pasākumu dalībniekus palikt Rīgā un rīkot jaunas barikādes, “lai beigtos tā mērkaķošanās ar premjera izvēli”. Jā, cilvēka dusmām ir pamats, tikai jāatmet nelāgā tieksme jebkuras neapmierinātības izpausmes, kas ir katras demokrātiskas valsts neatņemama daļa, pielīdzināt 1991. gada janvāra notikumiem. Ja nespējam saskatīt atšķirību, vismaz aiz cieņas pret barikāžu dalībniekiem.

LNT ziņo, ka tagad 24% Latvijas iedzīvotāju ietu uz barikādēm, 33% vēl padomātu, bet 31% skaidri zina, ka neietu. Te nu sākas lielās interpretācijas iespējas, jo jautājums ir izrauts no gluži cita vēsturiska konteksta. Diemžēl iegūtos ciparus var izmantot pat pret to, par ko paši stāvējām 1991. gada janvārī. Sak – redz nu, cik slikta tā vara, cik neizdevusies valsts, ka tik maz cilvēku tagad ietu uz barikādēm. Bet domīgie – tie laikam tie svārstīgie, kas gaida iebrucēju un tad skatīsies, kurai stiprākajai pusei pieslieties. Tiec nu gudrs, vai trešā daļa, kas tagad neietu uz barikādēm, tiešām uz tām neietu vai arī ietu, tikai “x stundā” atrastos citā barikāžu pusē, nekā aptaujātāji iedomājas. Tikpat iespējams, ka daļa cilvēku savās atbildēs vienkārši definē savu attieksmi pret PSRS sabrukumu, citi – pret Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Kāds ietu uz barikādēm pret bēgļiem, cits – pret bēdīgo demogrāfijas ainu un cilvēku aizplūšanu no valsts. Redzams, cik bezjēdzīga ir šāda cilvēku iztaujāšana, patiesībā atstājot mūs neziņā par sabiedrības noskaņojumu. Tā rada daudzus citus jautājumus – atbilstošā laikā un telpā, uz kuriem gan būtu vērts zināt atbildes.

Sabiedriskās domas pētnieku pienākums ir nepārprotami formulēt savus jautājumus, lai gūtu pārliecinošus mērījumus. Cilvēku mētāšana atšķirīgos vēstures kontekstos, prasot rīcības modelēšanu šodienas apstākļos, nesola neko vairāk par pamatīgu jucekli. Ja jūs man šodien prasāt, vai es iešu uz barikādēm, jūs tikpat labi man varat vaicāt – vai es piedalīšos Ļeņina apsargāšanā. Kas no tā?

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Jūs tikpat labi man varat vaicāt – vai es piedalīšos referendumā par bēgļu uzņemšanu. Kas no tā?

  2. Labi teikts. Pat Mūrniece šodien sauca tostu par Latvijas neatkarību. Kaut vajadzēja vienkārši – Par Latviju!

  3. Vai jums nav ko labako darit?

    • gogļe transļjators Atbildēt

      Un jums, kriev? Kāpēc kā okupanti lienat Ukrainas austrumos? Kāpēc okupējāt Krimu? Vai jums nav nekā labāka ko darīt?

  4. Ļoti maz vajag saprašanu, lai saprastu, ka Latvija patreiz nav neatkarīga valsts.

  5. Varbuut, pie vainas ir aprobezhotiiba, kas liek uzdot shadus jautaajumus veicot sabiedriibas domu peetiishanu. Vajag jautaat, ko dariit, lai valsts tiktu uz patiesi pareiza celja, kur ieveeleetie tieshaam par tautu domaa…

  6. 1991.g. barikāžu sastāvdaļa bija jaudīgie traktori un autotransports no lauku rajoniem un tas vēl skaitījās valsts īpašums.Nevaru iedomāties tagad ,ja tāda vajadzība rastos, laukos dzīvojošs privātīpašnieks sūtītu savu privātīpašumu uz kaut kādām barikādēm.Toreiz apkārtējo māju iedzīvotāji ,sevišķi pensionāri nesa barikādēs ļaudīm maizītes un tēju.Nevaru iedomāties ka tagad kāds to par velti darītu.
    Žurnālists Streips par šo tēmu reiz izteicās,ka apdraudējuma gadījumā pirmais muktu prom ,ņemot sev līdzi lidmašīnā ko tikai varētu paņemt.Tagad citi laiki un cita domāšana.

  7. Uz barikādēm dodas, ja ir ko sargāt vai iegūt brīvibu. Ja ledlauzis Latvijā iepludina musulmaņus un pati Latvijas elitārā špice piekrīt ūsaiņa jaunajām izdarībām un pat 160 uzaicina – ko tad sargāt – ?
    Es nēesmu pret begliem no kara, bet pret organizētiem bēgļiem. Tur lielas naudas, stingra NKVD organizētība u.t.t.. Ja tante Merkele vai to nesaprot vai kā Šrēders ir dalībā un nu cenšas norullēt Austrumeiropu. Kāpēc man tam ir jāpiekrīt? Bet kāpēc tik centīgi par to iestājas valsts vara? Rasnačs pat šaubās par paranžām Latvijas ielās… Kur vel?

  8. Pierobežas iedzīvotājs Atbildēt

    Barikāde klasiskā izpratnē ir aizsprostojums ielu cīņās (cīnītāji iebarikadējas tādā kā cietoksnī un atsit no ārpuses nākošo uzbrukumu; 1991.gadā šādas ielu cīņas pret okupācijas varu bija pareizas). Šodien jācīnās lielākā mērogā – ar barikādēm jānorobežo nevis neliels laukums Vecrīgā, bet ar barikādēm jānostiprina visa Latvijas robeža, lai Latvijā neienāktu musulmaņu teroristi un musulmaņu noziedznieki.
    Lenina iebalzamēto miesu nedošos sargāt, bet, ja būs vajadzība, tad latviešu tautas valsti Latviju gan sargāšu.

    • Iemarinēto miesu.
      To marinādi ik pa laikam atjaunojot.
      Iebalzamēti bija faraoni.
      Tiem marinādi tūkstošiem gadus neatjaunoja.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+