Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. oktobris, 2016
Drukāt

Mainīt vārdu kļuvis par modes lietu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Vēlmi mainīt vecāku doto vārdu izsaka arvien vairāk cilvēku. Nespēja sadzīvot ar to ir viens no biežāk minētajiem iemesliem, kāpēc cilvēks vēlas kļūt par cita vārda valkātāju. Citi, numerologu iedvesmoti, cer, ka vārda maiņa citādāku darīs viņa turpmāko dzīvi. Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) pēdējo gadu apkopotā statistika gan liecina, ka vārda, uzvārda maiņa nereti tiek uztverta kā modes lieta. Kāpēc Ināra oficiāli kļuvusi par Madaru, bet Liene izvēlējusies tik retu vārdu, ka nevēlas to publiskot?

Jau gadiem lieto citu vārdu

Madara stāsta, ka vārda un uzvārda maiņai viņa briedusi jau vairākus gadus. Pie tā ir pieraduši viņas kolēģi, draugi un arī vecāki. Sieviete nevēlas plašākai sabiedrībai atklāt, kāpēc viņa izvēlējusies tieši vārdu Madara:” Tas ir kino scenārija vērts stāsts, tāpēc ļoti personisks, lai tajā dalītos ar plašāku auditoriju.”

“Kā cilvēks pats sadzīvo ar savu vārdu un uzvārdu un, vai vārda maiņu pieņem tavi vecāki, ir galvenais,” atklāj Ināra, kura nesen oficiāli kļuvusi par Madaru.

Sieviete stāsta, ka, lai gan jauno vārdu lietojot jau vairākus gadus, par oficiālu vārda maiņu izšķīrusies Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto, gaidāmo reformu dēļ, kad mainīt vārdu un uzvārdu kļūšot dārgāk un sarežģītāk.

Šobrīd gan vārda, gan uzvārda maiņa ir jāpamato iesniegumā Dzimtsarakstu nodaļai un jānorāda iemesli vārda maiņai. Lēmums par to tiek pieņemts mēneša laikā. Madara ir saņēmusi pozitīvu lēmumu. Viņa atklāj, ka vārda un uzvārda maiņa viņai izmaksājusi vairāk nekā 140 eiro.

Pārāk daudz Lienes…

Nespēja iekļauties sabiedrībā vai sadzīvot ar līdzšinējo vārdu vai uzvārdu tiek minēts kā biežākais iemesls, kāpēc cilvēki vēlas izmaiņas. To apstiprina arī Liene, kura arī ir cita vārda valkātāja. Sieviete to atklāt nevēlas, jo Latvijā esot tikai dažas šāda vārda īpašnieces.

“Skolā mani, piemēram, sauca par Lieni – “stieni”. Biju gara, tieva. Klasē mēs bijām trīs Lienes, tāpēc katrai bija kāda palama. Tolaik jau Lienes bija populāras – vecāki jūsmoja par krustmāti Lienīti un deva meitām šos vārdus. Man pašai patika vārdi- Evija vai Ramona,” stāsta sieviete.

Viņa atzīst, ka tā īsti nekad nav varējusi ar sadzīvot ar vecāku doto vārdu. Iepazīstoties, vienmēr izmantojusi citu. Kad sapratusi, ka vārda maiņa nav tik sarežģīts process , sākusi domāt vārdu, kas vienlaikus būtu gan neparasts, gan viņai atbilstošs. Izpētījusi, ka Latvijā viņai nebūs daudz vārda māsu. Pie numerologiem gan neesot konsultējusies un ar izvēli ir apmierināta. Vārdu tomēr neatklāj:”Latvija ir maza. Uzreiz būs skaidrs par, kuru “stieni” ir stāsts.”

Viņa pastāsta, ka tētis vārda maiņai nav iebildis, bet mamma gan sākumā bijusi kategoriski pret noskaņota: “Vārdu man izvēlējās vecmamma un mammai likās, ka mainot viņas doto vārdu es kaut kā noniecinu pašu vecmammu. Viņa norima tikai ar laiku. Neteiktu, ka pieņēma šo lēmumu, bet samierinājās.”

Aicina apdomāt vārda maiņu

Speciālistu pieredze gan liecina, ka tāds pamatojums ir subjektīvs. Tāpēc turpmāk būs jāsniedz izvērsts vārda vai uzvārda maiņas iemesla paskaidrojums. Kā portālam LA.lv skaidro TM pārstāve Lana Ivulāne, pēdējo gadu apkopotā statistika liecina, ka vārda, uzvārda maiņa tiek uztverta kā modes lieta. Konstatēts, ka bieži personu vēlme mainīt personvārdu vai tautības ierakstu ir nepārdomāta, nereti arī ar ļaunprātīgiem nolūkiem.

Šobrīd TM strādā pie likumprojekta par personvārda un tautības ieraksta maiņu, kas novērstu šīs un citas nepilnības līdzšinējos normatīvajos aktos.

Viena no izmaiņām būs valsts nodevas palielinājums par vārda un uzvārda maiņu. Ja likums tiks apstiprināts Saeimā, tad turpmāk par par personvārda vai tautības ieraksta maiņu būs jāmaksā 150 eiro līdzšinējā 71 eiro vietā.

Valsts nodevas apmēra palielināšana argumentēta ar vēlmi veicināt sabiedrības pārdomātāku rīcību, mainot personvārdu un tautības ierakstu, palīdzot formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu saistībā ar personvārda un tautības ieraksta maiņu.“Personvārda un tautības ieraksta maiņa nav pirmā nepieciešamība, tai piemīt ekskluzīvs raksturs,” norāda TM pārstāve.

Ministrija gan uzsver, ka valsts nodeva 150 eiro apmērā plānota arī tad, ja persona vēlēsies mainīt vienlaicīgi gan vārdu, gan uzvārdu, proti, nesummējot likmi par vārda maiņu. Turklāt daudz plašākam personu lokam paredzēti atvieglojumi.

TM arī uzsver, ka personvārda vai tautības ieraksta maiņas process nekļūs sarežģītāks, kā tas iepriekš izskanējis. Gluži pretēji, likumprojektā paredzēts, ka iesniegumu varēs iesniegt personīgi, elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) vai nosūtot pa pastu. Paredzēts, ka persona tiks informēta par iesnieguma saņemšanu, tādējādi personai būs informācija par to, cik ilgā laika posmā tiks izskatīts iesniegums un pieņemts lēmums. Arī turpmāk būs personvārda vai tautības ieraksta maiņas iesnieguma veidlapu paraugi, tomēr veidlapu paraugi tiks izstrādāti, lai pēc iespējas izsmeļošāk ietvertu norādes par personai aizpildāmajām ziņām. Papildus likumprojektā paredzēts samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu, tas ir, ja nepieciešamais dokuments ir izdots, pamatojoties uz Latvijā sastādītu reģistru, personai tas nebūs jāpievieno iesniegumam.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vārdu vai uzvārdu mainījuši teju 4000 cilvēku. Savukārt šogad (līdz 30. septembrim) pieņemti 1046 lēmumi par vārda vai uzvārda maiņu.
TM Dzimtsarakstu departaments neapkopo datus par gadījumiem, kad tiek atteikta vārda vai uzvārda maiņa, jo šādu gadījumu skaits nav liels un galvenais atteikumu iemesls ir, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, kā arī, ja izvēlētais vārds vai uzvārds neatbilst latviešu valodas normām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+