Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. augusts, 2016
Drukāt

Vai zemnieki ir zaļi? Kā viņi īsti saimnieko, nav skaidrs (6)

Naglis_Liepa

Kaspars Naglis-Liepa

Kāpēc zemniekam jāsatraucas par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijām? Atbilde ir ļoti plaša ar ļoti daudziem aspektiem, kas turpmāk ietekmēs zemnieka ikdienu, norāda Dr. oec. LLU docents Kaspars Naglis-Liepa, kurš akcentē divus aspektus, kas zemnieku varētu uzrunāt. Viens – nacionāli stratēģisks, otrs – politisks.

Ir zinātniski pierādīts, ka SEG emisijas veicina siltumnīcas efektu, kas savukārt paātrina globālās klimata pārmaiņas. No vienas puses, tā ir laba ziņa, jo klimats kļūs arvien siltāks un pēc 80 gadiem klimata prognozēšanas modeļi uzrāda līdzīgu klimatu kā Francijas ziemeļos. Jauki! No otras puses, klimatiskie apstākļi dienvidos kļūs grūtāk izturami un ANO prognozē klimatisko bēgļu plūsmu, kaut, iespējams, tā jau ir sākusies. Tātad Tēvzemīte, Dievzemīte kļūst arvien pievilcīgāka arvien lielākam cilvēku skaitam. Otrs aspekts ir jaunā ES Klimata un enerģētikas politika 2030. gadam, kas paredz būtisku SEG emisiju samazinājumu arī tā saucamajā ne-emisiju tirdzniecības sistēmas sadaļā jeb nozarēs, kas pašlaik vēl nepiedalās Emisiju tirdzniecības sistēmā. Latvijai tā ir būtiska, jo 24,2% no visām SEG emisijām veido tieši lauksaimniecība, vidēji ES valstīs ir ap 5%. Šajā gadījumā nav runa par zaļāku saimniekošanu pēc būtības, netiek analizēts, cik zaļa valsts ir, bet gan cik daudz valsts spēj samazināt atbilstoši noteiktai (IPCC) metodikai un kādas pūles valstij jāpieliek, lai šo samazinājumu sasniegtu. Padomājiet par savu saimniecību un iedomājieties, ka no šī līmeņa ir jāsamazina 6%.

Latvijai ar steigu jāidentificē pasākumi, kas nodrošinās SEG samazinājumu. Un svarīgi ir argumenti, turklāt zinātniski pamatoti.

Latvijas zemnieki bieži sūdzas par milzīgo datu apjomu, kas jāpaziņo dažādām organizācijām. Ir nācies dzirdēt, ka zemnieki saka – iepriekš pildījām SUDAT, bet tad kļuva sarežģītāk un vairs nepildām. Tātad mums nebija pietiekami daudz datu. Otrs aspekts – Latvijas zemnieki ir ļoti dažādi, bet, kādi un kā viņi īsti saimnieko, nav skaidrs. Valsts pētījumu programmas ietvaros mums bija svarīgi iegūt precīzu informāciju gan par izmaksām, gan par pasākumu SEG emisiju samazinošo potenciālu, jo ir saimniecības, kam daļa pasākumu būs par dārgu, daļa pasākumu jau ir ieviesti vai neatbildīs saimniekošanas stratēģijai.

Izveidojām piecus klasterus: lielas, intensīvas piena lopkopības saimniecības; vidējas, jauktas specializācijas lauku saimniecības; lielas intensīvas graudkopības saimniecības; mazas jauktas specializācijas lauku saimniecības; bioloģiskās lauku saimniecības. Mēs ticam, ka šis sadalījums ļaus precīzāk aprēķināt reālās pasākumu izmaksas un to samazinošo potenciālu. Ir skaidrs, ka vairāk nekā 80% saimniecību ir mazas un tās spēj ieviest pasākumus, kas ir izmaksu efektīvi (samazina izmaksas vai palielina peļņu), tāpat ir lielās saimniecības, kur jau izmanto dažus no SEG samazinošiem pasākumiem, bieži nemaz neapzinoties sabiedrības ieguvumus, piemēram, minimālā augsnes apstrāde vai precīzā lauksaimniecība. Šī pavasara un vasaras darbs bija iegūt datus no tipiskākajām katra klastera saimniecībām, un beidzot esam nokļuvuši līdz šo vārdu plūdu racionālajam kodolam.

Zemnieki negrib aizpildīt anketas, tāpēc lūdzu viņu palīdzību. Jāatgādina, ka tikai daži zemnieki ražo tikai pārtiku, lielākā daļa ražo arī sabiedrības labumu, par ko saņem sabiedrības finansiālu atbalstu, tāpēc svarīgs ir ne vien darbs uz lauka, bet arī darbs pie rakstāmgalda, tas ietekmē to, kā mēs spēsim konkurēt par Eiropas naudu un ražošanas iespējām ar citvalstu zemniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nesapratu no raksta – kādi ir tie pasākumi, kas man kā īpašniekam būtu jādara (jāsamazina kas??)

  2. Darbu pie rakstāmgalda varētu plānot ziemā

  3. Latvijai, pēc saražotā uz hektāra platības, salīdzinot ar Eiropu, būtu jāsaņem
    milzīgas prēmijas par “zaļumu” !
    Dievzemīte kļūst arvien pievilcīgāka politisku, nevis klimatisku iemeslu dēļ !

  4. Latvijai, pēc saražotā uz hektāra platības, salīdzinot ar Eiropu, būtu jāsaņem
    milzīgas prēmijas par “zaļumu” !
    Dievzemīte kļūst arvien pievilcīgāka politisku, nevis klimatisku iemeslu dēļ !

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+