Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. novembris, 2014
Drukāt

Valdība apstiprina nākamā gada precizēto Latvijas budžeta plāna projektu

Foto-LETAFoto-LETA

Ministru kabineta ēka.

Sestdien, 22.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja precizēto Latvijas budžeta plāna projektu 2015.gadam un turpina strādāt pie nākamā gada valsts budžeta projekta.

Plānots, ka precizētais Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 26.novembrī.

Precizētais plāns attiecīgi jau ietver arī jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.

Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.

Budžeta plāna projektā joprojām paredzēts, ka IKP pieaugums 2015.gadā būs 2,8% un inflācija 2,4% apmērā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijai, kā arī Krievijas augusta sākumā noteiktos pārtikas preču importa ierobežojumus. Tomēr ārējā vidē ir vērojama ārkārtīgi liela nenoteiktība un turpmāko notikumu attīstību šobrīd nav iespējams prognozēt, tādēļ aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozēs veidotas, pieņemot, ka nenotiek nedz turpmāka ģeopolitiskā situācijas eskalācija, nedz arī strauja deeskalācija. Prognozēs tiek pieņemts, ka Krievijas noteiktās sankcijas saglabāsies spēkā un negatīvi ietekmēs izaugsmi līdz 2015.gada beigām, kam sekos pakāpenisks izaugsmes tempu pieaugums līdz 3,3% 2016.gadā un 3,6% 2017.gadā.

“Diskutējot par nākamā gada valsts budžetu, jaunā valdība ir pieņēmusi izsvērtus lēmumus, kas tai 2015.gadā ir ļāvis būtiski palielināt fiskālās telpas apmēru, tādējādi nodrošinot iespēju lemt par papildu budžeta izdevumus palielinošiem pasākumiem vairākās nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs. Atzīstams ir arī fakts, ka, neskatoties uz pieņemtajiem lēmumiem, prognozētais deficīts joprojām atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības.

Savukārt gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15.oktobrim tā nav izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā līdz 15.oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, tas ir, iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.

Tā kā Latvijā šoruden notika Saeimas vēlēšanas, 14.oktobrī EK un Eirogrupai tika iesniegts plāns pie nemainīgas politikas scenārija, kas paredzēja, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā būs ļoti ierobežotas iespējas uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi.

Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Plāna mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.

Jau informēts, ka, gatavojot 2015.gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka strikti ir jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no IKP.

Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, varam saskarties ar ļoti negatīvām sekām. Ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi, samazinot līdzekļus nacionālo prioritāšu finansēšanai, arī var rasties nepieciešamība koriģēt budžeta plānus, kavējot gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanu.

Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.

Plānots, ka galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegts 10.decembrī.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+