Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. augusts, 2015
Drukāt

Valdības ārkārtas sēdē FM nav atradusi, kur rast 3% izdevumu samazinājumu (3)

Foto- LETAFoto- LETA

Notiek Ministru kabineta ārkārtas sēde par 2016.gada valsts budžetu.

Finanšu ministrija (FM) vēl nav atradusi, kur rast 3% izdevumu samazinājumu, kas jādara lielākajai daļai ministriju, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).

Viņš attiecīgo ieceri par “ministriju programmu pārvērtēšanu” un “nelietderīgo tēriņu samazināšanu” nākamā gada budžetā vērtēja pozitīvi, taču atzina, ka pašai FM vēl nav skaidrības, kādās tieši programmās rast nepieciešamo izdevumu samazinājumu.

“Man vēl nav gatavas atbildes. Es pats vairāk koncentrējos uz valsts budžeta veidošanu, bet ir dots šāds uzdevums,” teica Reirs.

Vienlaikus viņš minēja, ka līdzīga iniciatīva varētu parādīties arī nākamajos gados – ministrijām arī tad varētu nākties pārvērtēt programmas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir pārliecināta, ka par nākamā gada valsts budžetu tiks panākta vienošanās. Lai gan vēl joprojām ar koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem nav panākta vienošanās par minimālās algas apmēru nākamajā gadā, pamazām notiek virzība uz risinājumu, ziņo aģentūra LETA.

Kā zināms, valsts budžeta projektu Saeimā paredzēts iesniegt 30.septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība. Atbilstoši šā gada jūlija vidus prognozēm valsts konsolidētais 2016.gada budžets (izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai) bija paredzēts 6,369 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus indikatīvais fiskālās telpas apmērs 2016.gada budžetā ir negatīvs – mīnus 96,8 miljonu eiro apmērā. Problēmu paredzēts risināt ar papildu ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, pārskatot atsevišķu investīciju projektu realizēšanas termiņus, pārplānojot finansējumu uz 2017. un turpmākajiem gadiem, kā arī veicot valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu pārskatīšanu (horizontālu izdevumu samazinājumu 3% apmērā), izņemot prioritārajās nozarēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. “Ministriju skaits Latvijā atbilst ministru skaitam”,Baiba Lulle,Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste,nra,15.decembris 2010.

  2. Indikatīvi vienkārši-jāsamazina birokrātu skaitu! Atbildēt

    Jāsamazina ir desmit gadu laikā Latvijas lielākās daļa ministriju ganrīz dubultotais ierēdņmu skaits,kas piemēram,Finanšu ministrijā ir palielinājies no 280 līdz 422,Ekonomikas ministrijā-no 189 līdz 211,Zemkopības ministrijā no 210 līdz 243 un Tieslietu ministrijā-no156 līdz 250 strādājošajiem! Aug kā sēnes!

  3. Pašā Finanšu ministrijā-atsakoties no liekajiem valsts sekretāra vietniekiem,kas tikai dublē ministrijas departamentu darbu! Tieši tāpat,kā to izdarīja citas ministrijas!

Draugiem Facebook Twitter Google+