Valdības namā Ulmani vērtēt atturas 0
Vakar Ministru kabineta ēkā valdības sēžu jeb Zaļajā zālē sarīkotā lekcija par Latvijas Pagaidu valdības vadītāju, Valsts un Ministru prezidentu Kārli Ulmani pulcēja ap simt interesentu. Lektors – Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Deniss Hanovs – priekšlasījumā vairījās kā no Ulmaņa cildināšanas, tā nopelšanas, noslēgumā bilstot, ka šī personība katram jāizvērtē pašam.
Publikā redzēja skolēnus, skolotājus, valdības iestāžu un augstskolu darbiniekus, muzejniekus. Kā pasākuma vadītājs brīžiem uzstājās Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs. “Kārlis Ulmanis bija pirmais Latvijas Republikas Ministru prezidents, kas neapšaubāmi atstājis dziļas pēdas Latvijas vēsturē un ietekmējis Latvijas attīstību. Latvijas vārds lielā mērā tiek saistīts ar Ulmaņa vārdu, ar visiem tā pozitīvajiem un ne tik pozitīvajiem aspektiem,” ievadvārdos sacīja premjers Valdis Dombrovskis. Valdības vadītājs uzrunā uzsvēra arī vēstures izzināšanas nozīmi šodienas Latvijas sabiedrībā: “Nav noslēpums, ka mūsdienās vēstures jautājumi tiek izmantoti ideoloģiskajās cīņās, veidojot sagrozītu un nepatiesu priekšstatu par mūsu valsts vēsturi. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs paši pārzinātu valsts vēsturi un spētu to skaidrot pasaulei.” Dombrovskis pasniedza Ministru prezidenta pateicības rakstu Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēlam, Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” saimniekam Gunāram Ulmanim un tad, noklausījies ap pusstundu ilgajā Denisa Hanova priekšlasījumā, steigšus devās uz Briseli, lai “Bruegel” ekonomikas politikas domnīcas forumā stāstītu par Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā.
Sākdams runu, profesors Hanovs atzinās, ka sev atvēlētajā laikā neuzņemas kompakti izanalizēt Ulmaņa biogrāfiju un paveikto: “Esmu nolēmis uzdot tikai dažus jautājumus, kas varētu kalpot mūsu pašu tālākai vēlmei pašiem veidot savu priekšstatu par politiķi, par cilvēku.” Pēc Hanova teiktā, Latvijas arhīvos esot vēl daudz neanalizēta, neskatīta materiāla par Ulmani, tā ka pietiktu vairākām grāmatām. Lektors uzsvēra, ka Kārļa Ulmaņa personība jāskata ciešā kontekstā ar tā laika notikumiem un politiskajiem procesiem Eiropā: “Raspektīvi, mana tēze ir: Kārlis Ulmanis savā politiķa ģeogrāfijā bija eiropietis un latvietis vienlaikus.” Viņa personība 20. – 30. gados attīstījusies līdz ar politisko kontekstu Eiropā – no parlamentārās demokrātijas līdz autoritārismam.
Lektors Ulmani raksturoja kā ļoti pretrunīgi vērtētu personību. Uzskatāmībai tika demonstrētas cildinošās vārsmas, kuras tam veltīja Aspazija, un nosodošie, nicinošie sociāldemokrāta Klāva Lorenca izteikumi.
“Mūsdienās Latvijas vēsturnieki mēģina veidot līdzsvaru. Viņi atzīst, ka masu uztverē mēs joprojām uzskatām ulmaņlaikus par uzplaukuma, saimnieciskas stabilitātes laikiem, par laiku, kad klājās labi. Vienlaikus viņi atzīst arī to, ka tika likvidēta Saeima un tā tālāk. Respektīvi, arī mūsdienās pētniekiem ir ļoti dažāda attieksme,” izteicās profesors.
Pēc viņa domām, tāda pretrunīga attieksme tikai stimulējot tālākos pētījumus. Ulmanis – valsts dibinātājs, vairāku valdību vadītājs. Saeimas komisiju loceklis un agrārās reformas realizācijas dalībnieks – nenoliedzami bijis veiksmīgs politiķis, kam “piemita spēja sajust auditoriju”. Viņa nāvi daudzi asociējuši arī ar simbolisku Latvijas valsts bojāeju. Kas attiecas uz Ulmaņa idejām, Hanovs samērā daudz pieminēja monumentālās celtniecības izmantošanu “jaunās Rīgas” un perspektīvā arī “jaunās Latvijas” veidošanā. Par “ētikas un estētisko vērtību sintēzi” un latviešu identitātes pamatu kļuvis zemnieks. Kā aktuālu mūsdienās lektors akcentēja cenšanos noturēt jaunatni Latvijas laukos. Viens no pasākumiem šajā virzienā bijusi mazpulku veidošana, kas notikusi pēc ASV redzēta parauga.
“Viņa kultūrdarbība liecināja par to, ka viņš mēģināja veidot vīziju par labāku sabiedrību. Jautājums, kas viņa izpratnē bijusi labāka sabiedrība,” bilda Hanovs. Noslēgumā viņš atgādināja: “Es negribēju dot jums gatavas atbildes. Gribēju tikai ieskicēt dažus punktus, bet tālāk ejiet un lasiet paši. Mums ir ļoti daudz materiāla, kas gaida pētniekus un vienkārši lasītāju.”
Ieklausoties, ko pēc filozofiskos toņos ieturētā priekšlasījuma sprieda publika, varēja secināt, ka profesora Hanova sniegumu klātesošie uzņēmuši tikpat dažādi, kā runātājs vērtējis Ulmani. Vēsturei tuvāki ļaudis nebija sajūsmā un raustīja plecus, savukārt citi apgalvoja, ka tieši atslogošana no faktiem, gadskaitļiem un datumiem padarījusi lekciju interesantu…
Pēc lekcijas klātesošajiem demonstrēja Arvīda Krieva dokumentālo filmu “Prezidenta laiks”, kā arī atklāja Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu veidoto mākslas darbu izstādi “Kārlis Ulmanis jaunā mākslinieka acīm” Ministru kabineta pirmā un otrā stāva vestibilos. Nākamais Latvijas ministru prezidentiem veltītā lekciju cikla priekšlasījums paredzēts 25. oktobrī, tikai šoreiz jau Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā Elizabetes ielā 57a. Kā ziņots, lekcijas turpināsies, iespējams, līdz pat 2014. gadam un solīti tiek priekšlasījumi arī par Latvijas jaunlaiku premjeriem.
