Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. aprīlis, 2015
Drukāt

Valsts izglītības satura centra vadību uztic Guntaram Catlakam (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Attēlā Guntars Catlaks.

Vairāk nekā pusgadu pēc līdzšinējā Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Gunta Vasiļevska aiziešanas no amata par jauno VISC vadītāju iecelts “Education International” pārstāvis Guntars Catlaks, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Ministre skaidroja, ka pagaidām darba līgums ar Catlaku vēl nav noslēgts, taču vakar Seile esot parakstījusi attiecīgu rīkojumu, kā arī komandējuma laikā Briselē tikusies ar Catlaku, lai “vēlreiz pārliecinātos, vai nekas nav mainījies”.

Catlaks VISC vadītāja amata pienākumus sāks pildīt no 5.maija.

“Guntars Catlaks ir ārkārtēji pieredzējis Eiropā, viņš bijis arī skolotājs, Latvijā strādājot par vēstures skolotāju,” stāstīja Seile, piebilstot, ka viņš ilgu laiku strādājis arī Sorosa fonda izglītības programmā.

Seile norādīja, ka, arī strādājot Briselē, Catlakam bijusi cieša saikne ar norisēm Latvijā. “Es redzu Catlaka kunga personā ļoti labu kombināciju, kurā apvienotas gan labas teorētiskās zināšanas un starptautiska pieredze, gan arī praktiska pieredze Latvijā, tostarp skolā,” jauno VISC vadītāju raksturoja ministre.

Kā ziņots, VISC vadītāja amatam bija pieteikušies astoņi cilvēki.

Jau ziņots, ka iepriekšējā VISC vadītāja meklēšana beidzās bez rezultāta. Ievērojot amata pretendentu angļu valodas zināšanu pārbaudes rezultātus, pēc konkursa otrās kārtas tika nolemts izbeigt amata konkursu bez rezultāta un izsludināt atkārtotu konkursu uz amatu, jo pretendentu angļu valodas prasmes neatbilda konkursa prasībās noteiktajam B2 līmenim.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. ļoti labi – varam cerēt, ka iekustēsies vēl palikušo mazākumtautību skolu ritenis – ats ir jādara valstij, jo krievus abiedrībai pašai nav savas iniciatīvas, kā redzams vai arī tāir destuktīva, kur nedomā par bērnu un jauniešu reālajām dzīves gaitām, bet tikai savām politiskajām iegribām, kā izdevīgāk.

  2. vairāk atmiņā palicis skandāls par Catlaka veidoto sociālo zinību grāmatu 9.klasei, kas pievērsās pastiprinātai homoseksualitātes aspektu integrēšani izglītības saturā. Un to pavadošais interešu konflikts, kad grāmatas recenzente izrādījās kāda Catlaka padotā un Sorosa fonda amatpesona un stipendiāte Ingūna Irbīte.

    “Sadaļa par homoseksuālismu cita starpā sākas ar norādi: «Pašlaik homoseksuālisms ir akceptēts vairākumā Eiropas valstu, arī Latvijā.» Grāmatas pielikumā publicēti fragmenti no Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības Mozaīka dibinātājas un bijušās valdes locekles, organizācijas Delna biedrenes, psiholoģes Jolantas Cihanovičas atbildēm uz jautājumiem par homoseksualitāti. Kā zināms, tieši J. Cihanovičas skaidrojumi radīja skandālu par šo grāmatu. Skolēniem tiek uzsvērts, ka «ārsti uzskata homoseksualitāti par normālu seksualitātes aspektu». Savukārt, runājot par laulībām, 9. klases audzēkņiem tiek uzsvērts, ka «mūsdienās pastāv seksuālā brīvība, tādēļ daudzi cilvēki veido savu kopdzīvi un seksuālās attiecības, oficiāli nestājoties laulībā, t.i., viņi dzīvo civillaulībā jeb konsensuālajā laulībā».

    Kāds virziens un caurspīdīgms tad sagaidāms izglītībā?

  3. Multikulturālisms, individuālisms un nihilisms savas valsts vēstures mācīšanā, ko piedāvā Rietumu liberāļi un Catlaks, runājot līdzībās, man ļoti atgādina zālēdāju dzīvnieku baru kaut kur Kenijā, kuri nav pamanījuši, ka starp viņiem un viņu tuvumā atrodas arī plēsēji – lauvas, tīģeri un šakāļi, kuri vienmēr ir gatavi uzbrukt un saplosīt vājākos. Tāda upura lomā mēs arī nonāksim, ja caur vēstures mācīšanu skolā neveidosim skolēnos nacionālo pašapziņu, patriotismu un ticību savai valstij. Metodes, kas der Beļģijai vai Kanādai, neder Latvijai, kurai vienmēr būs robeža ar Krieviju. Tas nu ir jāsaprot un jāatšķir.

  4. Naivums vai? Kādu atbildību gan var prasīt no ministres, kura degunu skolā īsti nav apsildījusi?!

  5. Iepazinos ar vienu rakstu, kurā šis Catlaks 2010. g. Briselē diskutēja ar Klišānu un Apalu par vēstures mācīšanu Latvijā. Fons – aptaujas rāda, ka skolēni slikti zina vēsturi. Ko darīt? Lūk, daži secinājumi, kā jāmāca vēsture. Rietumos esot atmesta ar pasaules uzskatu un pilsonisko apziņu saistītā mācīšanas funkcija. Vecais stāsts par Ulmaņa laikiem nederot, jo šie mācītie apšauba, ka tā nodrošinās nacionālās pašapziņas veidošanos. Katram esot sava “vēsture”, kas saistīta ar skolēna ģimeni, tāpēc katram individuāli jāmeklē sava vēstures patiesība. Iznāk, ka tādas kopīgas vēstures nemaz nav! Skola nespēšot dot vispārēju patriotismu un ticību valsts nākotnei, tāpēc vēstures programa jāatslogojot no ideologiskas slodzes…Bet Krievijas ideologi tikai to gaida! Izlasīju un nodomāju: neviena sakarīga priekšlikuma, tikai – neticība, nihilisms un individuālisms vējo šo vīru galvās, nekas vairāk? Vai cilvēks ar šādu izpratni par vēstures mācīšanu skolās, kad Krievijas aktīvā propaganda ņem virsroku arī vēstures mācīšanā, būs īstais satura bīdītājs vēstures mācīšanai Latvijas skolās? NOTEIKTI NEBūS! Bet visa atbildība par šādu bezatbildību ir jāprasa no ministres Seiles un MK.

    • Ko nu par vēstures sīkumiem Atbildēt

      Galvenais, ka šis kungs pieprot angļu valodu un pārzin Briseles koridorus. Tas arī bija noteicošais, kādēļ viņš bija pārāks par pārējiem VISC vadītāju kandidātiem .

  6. Dr. hist. Guntars Catlaks sava rakstā „Bilingvālā izglītība un mūsu nākotnes izvēle“ (Diena, 2003. gada 10. maijs) ierosina krievus, poļus, ukraiņus u. c. dēvēt par krievu, poļu, ukraiņu u. c izcelsmes latviešiem! Citēju: „Savukārt etniskajiem jeb, precīzāk, lingvistiskajiem latviešiem varu teikt: ja mēs vēlamies latviešu nācijas pastāvēšanu nākotnē, mums ir jāatzīst krievu, ukraiņu, poļu, ebreju u.c. izcelsmes latviešu pastāvēšana un fakts, ka daudziem no viņiem latviešu valoda var nebūt dzimtā, kā arī skanēt dažādos akcentos, ne tikai pareizuma vai nepareizuma pakāpēs.“ Viņš arī aicina: „Nevajag atjaunot divplūsmu skolu, vajag integrētu skolu, kas sašķeltu programmu pamatkursā un mazākumtautību valodām paredzētajā“.
    Kas tā par skolu, kura sašķels programmu, paredzot kaut ko arī mazākumtautībām? Ja reiz nolemts visiem kļūt par latviešiem, tad par mazākumtautībām u. tml. nevar būt pat runas.

  7. Ja jau bijis vēstures skolotājs, interesanti, kādu vēsturi mācījis skolēniem? Varbūt marksismu-ļeņinismu un vēsturisko materiālismu, tad jau būs īstais izglītības satura centra pārvaldītājs skolām! Ministrei angļu valoda liekas svarīgāka par to, kādu vēsturi šodien pasniedz Latvijas skolās. Bet māca visu ko, kas ienāk prātā, atkarībā no skolotāja paša uzskatiem līdz atklātai Krievijas propagandai.

  8. atgādina Spuļģīti no “Dāvanas vientuļai sievietei”

Draugiem Facebook Twitter Google+