Virzienā uz izcilību? Izglītības sistēmā briest vērienīgas pārmaiņas 1
“Latvijas izglītības sistēma ir stabili laba, bet vai mums ar to pietiek?” pirmdien preses konferencē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Viņa norādīja uz vairākām problēmām izglītībā, kas tuvākajā laikā būtu jārisina vai vismaz jāsaprot, kā tās risināt. Pirmā problēma ir izglītības kvalitāte lauku skolās, kas visumā ir zemāka nekā pilsētu izglītības iestādēs. Otrā – sekmes ir sliktākas tiem bērniem, kuri nāk no mazāk turīgām ģimenēm, turklāt skolēnu mācību sasniegumu atšķirība atkarībā no ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa palielinās. Trešā problēma: zēnu mācību sasniegumi ir zemāki nekā meitenēm. Ceturtā problēma: skolēni jāizglīto tā, lai viņus interesētu eksakto nozaru studijas un viņi būtu tām arī pietiekami sagatavoti. Latvijā šādas studijas izvēlas vien 19,9 procenti skolu absolventu, kamēr Eiropas Savienībā vidēji – 25,6 procenti, bet Vācijā pat 32,1 procents.
Plānots, ka šajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam Latvijas vispārējā izglītības sistēmā tiks ieguldīti ievērojami līdzekļi. Vispārējās izglītības infrastruktūras uzlabošanai – tātad skolu modernizācijai un labiekārtošanai – tiks izlietoti gandrīz 183 miljoni eiro. Jācer, ka šī nauda tiks izmantota tikai to skolu modernizācijai, kuras nav pakļautas slēgšanas riskam. Kopš 2007. gada vērojams straujš skolēnu skaita kritums. Tolaik valstī bija 279 872 skolēni, nu jau tikai 209 717. 46,7 miljonus eiro grasās izlietot izglītības satura pilnveidei un skolotāju profesionālās kompetences paaugstināšanai. 23 miljoni eiro paredzēti karjeras izglītības ieviešanai, bet deviņi miljoni eiro – izglītības kvalitātes monitoringa izstrādei un ieviešanai.
Slēdz un modernizē
Eiropas struktūrfondu ieguldīšana turpināsies arī profesionālajā izglītībā. Līdz 2020. gadam profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā plāno ieguldīt vēl simts miljonus eiro. Cita starpā tikšot uzlabotas mācību telpas ieslodzījuma vietās. Kā uzsver IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule, drīzumā Latvija varēs lepoties ar jau 20 mūsdienīgām profesionālās izglītības iestādēm. Jāpiebilst gan – kamēr daļu profesionālo skolu modernizē, citas slēdz vai apvieno. Nesen valdība pieņēma lēmumu, ka Rankas profesionālā vidusskola turpmāk būs Valmieras Valsts tehnikuma sastāvdaļa. Plānots, ka Viduslatgales profesionālo vidusskolu pievienos Priekuļu Valsts tehnikumam, Saulaines un Alsviķu profesionālās vidusskolas – Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikumam. Savukārt Skrundas, Pārdaugavas un Jaungulbenes profesionālās vidusskolas tiks slēgtas. Plānots, ka, sākot ar jauno mācību gadu, minēto skolu izglītības programmu īstenošanu un audzēkņus pārņems modernizētās profesionālās izglītības iestādes – kompetences centri. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums pārņems un īstenos Skrundas profesionālās vidusskolas programmas, Smiltenes tehnikums – Jaungulbenes profesionālās vidusskolas un Alsviķu arodskolas programmas, Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums – Saulaines profesionālās vidusskolas programmas un Rīgas Amatniecības vidusskola – Pārdaugavas profesionālās vidusskolas programmas.
Slēdzamajās un apvienojamās izglītības iestādēs pēdējos gados turpinājis sarukt audzēkņu skaits, tādējādi samazinājies arī skolām pieejamais valsts budžeta finansējuma apmērs, ko aprēķina atbilstoši audzēkņu skaitam izglītības iestādē. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka audzēkņu skaits šajās profesionālās izglītības iestādēs arī turpmākajos gados varētu samazināties, līdz ar to tām trūkst attīstības perspektīvu. Piemēram, Skrundas profesionālajā vidusskolā mācās tikai 189 skolēni, bet Jaungulbenes profesionālajā vidusskolā profesiju apgūst 158 skolēni.
Būs divi diplomi
Būtiskas ir arī profesionālās izglītības satura izmaiņas, arvien ciešāka arodskolu un tehnikumu sasaiste ar darba tirgu. Patlaban Saeimā tiek izskatītas izmaiņas Profesionālās izglītības likumā, kas paredz, piemēram, ieviest skolu konventus, kuros nozīmīga loma būtu arī darba devēju pārstāvjiem. Iecerēts profesionālās izglītības programmas pārveidot moduļos, lai arodskolēniem būtu iespējams iegūt plašākas un dažādas profesionālās kvalifikācijas. Patlaban profesionālo izglītības iestāžu absolventi saņem tikai vienu diplomu – par vidējās profesionālās izglītības iegūšanu. Taču gadījumos, kad jaunietim izdodas nokārtot tikai profesionālās kvalifikācijas vai centralizētos eksāmenus, viņš nesaņem nekādu izglītības dokumentu.
Iecerēts noteikt, ka turpmāk, pabeidzot profesionālās skolas, saņems divus diplomus: vienu par profesionālās, bet otru – par vidējās izglītības iegūšanu. Ja jaunietim kādu iemeslu dēļ neizdosies nokārtot vienu no eksāmeniem, viņš iegūs vismaz vienu diplomu. Jāpiebilst, ka 21 miljonu eiro Eiropas struktūrfondu naudas tērēs mācību prakšu uzlabošanai.
Nāksies strādāt pētniecībā
Augstākajā izglītībā viens no galvenajiem tuvāko gadu uzdevumiem būs šīs izglītības salāgošana ar tautsaimniecības vajadzībām. No Eiropas struktūrfondiem līdz 2020. gadam augstākajā izglītībā tiks ieguldīti 223 miljoni eiro. Iepriekš no ES naudas tika maksātas salīdzinoši dāsnas stipendijas doktorantiem un maģistrantiem. Nu tādas vairs netiks maksātas. To vietā studentiem piedāvās iesaistīties pētniecības projektos, un no struktūrfondiem maksās viņiem algu. “Tādējādi topošie maģistri un doktori jau studiju laikā labāk apgūs pētniecības prasmes. Ja arī pēc grāda iegūšanas viņi nestrādās zinātnē, dalība pētnieciskos projektos būs palīdzējusi viņiem iegūt dziļākas zināšanas,” teic IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Papildu finansējums augstākajai izglītībai iegūts arī no valsts budžeta. Šogad tie ir 5,5 miljoni eiro, bet nākamgad un 2017. gadā tiek solīti 6,5 miljoni eiro. To plānots izlietot, lai kaut daļēji ieviestu Pasaules bankas ieteikto augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas paredz augstskolām piešķirt finansējumu ne tikai par studiju vietām, bet arī par darba kvalitāti.
Tehnoloģijas ienāk augstskolās
Pašas augstskolas, taujātas par to, kādus jaunumus studentiem piedāvās nākamajā studiju gadā, informē galvenokārt par jaunām studiju programmām vai kvalifikācijām. Savukārt jau esošās studiju programmas tiek modernizētas. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte modernizējusi bakalaura studiju programmu ”Elektronika un mobilie sakari”. Programmā būs iespējams apgūt mūsdienīgas elektronisko sistēmu izveides iemaņas un rīkus – piemēram, zināšanas darbam mobilajās sistēmās un digitālajā televīzijā. Būtisks jauninājums studiju procesā studentiem būs iespēja izmantot dažādas datorprogrammas sarežģītu aprēķinu veikšanai un mikrokontrolieru vadībai, kā arī apgūt nākamās paaudzes 5G mobilo sistēmu pamatus.
RTU iegādājusies divpadsmit “Volkswagen e-up!” elektromobiļus. Paredzēts, ka tos studenti un mācībspēki varēs izmantot studiju procesā un zinātniskajā darbā, veicot dažādus pētījumus. Piemēram, varētu izveidot pašiem savus ātros elektromobiļu lādētājus, ko pēc tam sadarbībā ar ražotājiem realizēt tirgū.
Savukārt Transporta un sakaru institūts iesaistījies jaunā projektā, kurā, izmantojot informāciju tehnoloģiju iespējas, izstrādās katram studentam vispiemērotāko matemātikas (vēlāk arī fizikas) apguves veidu.
Jau esošajās studiju programmās augstskolas arī ievieš jaunas kvalifikācijas. Augstskola “RISEBA” maģistra programmā “Audiovizuālā mediju māksla” piedāvā jaunu kvalifikāciju “Multimediālā skatuves māksla”, kurā aicināti studenti, kam iepriekš iegūts grāds aktiermeistarībā vai dejas mākslā. Bakalaura studiju programmas “Uzņēmējdarbības vadība” studentiem būs iespēja iegūt četru veidu specializāciju – loģistikā, finanšu, biznesa vai mārketinga vadībā.
Transporta un sakaru institūts toties transporta un biznesa loģistikas studentiem piedāvā līdztekus studijām iegūt arī pilota licenci. Pagaidām gan šo iespēju izmantojuši tikai daži studenti no ārvalstīm. Šāda studiju programma, protams, ir dārgāka nekā citas, taču absolventiem ar pilota licenci ir plašākas darba iespējas.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) piedāvās jaunu 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Būvniecība”, kurā varēs iegūt kvalifikāciju “būvdarbu vadītājs”. Tā radīta saistībā ar izmaiņām Būvniecības likumā, kas paredz, ka būvinženiera profesijā būvdarbu vadītāja un būvuzrauga specialitātēs patstāvīgās prakses tiesības var saņemt tikai persona, kas ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā.
Augstskola “RISEBA” 2015./2016. studiju gadā piedāvās divas jaunas maģistra studiju programmas – “Vadības psiholoģija un supervīzija” un “Biznesa stratēģiskā vadība”.
Sola dubultgrādus
Būtiski, ka jaunas studiju programmas tiek veidotas arī kopā ar citu valstu augstskolām, tādējādi attīstot starptautisko sadarbību. Plānots, ka septembrī RTU kopā ar Viļņas Ģedimina Tehnisko universitāti Būvniecības inženierzinātņu fakultātē uzsāks jaunu starptautisku maģistra akadēmisko studiju programmu “Inovatīva ceļu un tiltu inženierija”. Tās būs trīs semestru ilgas studijas angļu valodā. Vienu semestri paredzētas studijas RTU, otru semestri – Viļņā, bet trešajā semestrī plānota maģistra darbu izstāde pēc studenta izvēles vai nu Latvijā, vai Lietuvā. Studentiem sniegs zināšanas gan par būvniecības noteikumiem, gan uzņēmējdarbības īpatnībām kaimiņvalstīs, tā absolventus sagatavojot darbam abās valstīs. “RISEBA” noslēgusi līgumu ar Francijas biznesa skolu “KEDGE” par iespēju maģistra programmās “Starptautiskais bizness” un “Starptautiskās finanses” iegūt dubultgrādu, bet sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta studenti turpmāk varēs iegūt dubultgrādu Krievijas Tautu draudzības universitātē Maskavā.
Augstskolas aizvien vairāk domā, kā ieinteresēt vidusskolēnus par studiju iespējām. Jau ziņots, ka RTU dibina savu Inženierzinātņu vidusskolu. Savukārt LLU darbu šopavasar sāks divas skolas skolēniem – “Jauno būvdarbu vadītāju, būvuzraugu un projektētāju skola” un “Jauno zemes ierīkotāju un mērnieku skola” vidusskolēniem, kur viņus iepazīstinās ar būvdarbu vadītāju, būvuzraugu, zemes ierīcības speciālistu un mērnieku darbu. Trīs labākie skolēni iegūs iespēju studēt valsts budžeta finansētā vietā studiju programmā “Zemes ierīcība un mērniecība”. Nodarbības notiks Lauku inženieru fakultātē martā, aprīlī un maijā divas reizes mēnesī. Dalība skolas nodarbībās ikvienam vidusskolēnam ir bez maksas. Pieteikšanās – līdz 4. martam www.llu.lv. Savukārt būvnieku skolas dalībnieki varēs pretendēt uz studiju vietu profesionālās augstākās izglītības studiju programmās “Būvniecība”.
